Ekspertu ziņojumam

Otrdien, 20. aprīlī, Ministru kabinets (MK) izskatīja Finanšu ministrijas sagatavotus grozījumus likumā par akcīzes nodokli. Likumprojekta mērķis ir mazināt administratīvo un finansiālo slogu uzņēmumiem darbībām ar akcīzes nodokļa markām marķējamām akcīzes precēm, pārskatīt un pilnveidot atsevišķus akcīzes preču aprites nosacījumus, kā arī nodrošināt akcīzes nodokļa atbrīvojuma piemērošanā vienādu pieeju neharmonizētajām akcīzes precēm un no konkurences aspekta – aizstājējproduktiem. Lai ietaupītu uzņēmumu līdzekļus un laiku, ar grozījumiem likumā paredzēts atcelt akcīzes nodokļa samaksas termiņu 180 dienas par saņemtajām akcīzes nodokļa markām, tādējādi maksājot akcīzes nodokli pēc faktiski marķēto preču vienību skaita, kas nodotas patēriņam vai laistas brīvā apgrozībā. Tāpat paredzēta iespēja iznīcināt akcīzes nodokļa markas, nenoņemot tās no akcīzes preču iepakojuma, un šajā gadījumā saņemt atpakaļ samaksāto akcīzes nodokli. Ar likumprojektu tiek sakārtots jautājums attiecībā uz naftas produktu kā atkritumu apriti, izslēdzot no likuma normas par eļļas atkritumiem. Tādējādi tiks nodrošināts, ka naftas produktu atkritumu aprite, piemēram, savākšana, apsaimniekošana, pārstrāde, reģenerācija vai paglabāšana...

No 2021.gada 1.jūlija tiks dubultots pabalsta apmērs aizbildnim par bērna uzturēšanu. Turpmāk tas būs 215 eiro mēnesī par bērnu līdz sešiem gadiem (ieskaitot) un 258 eiro mēnesī par bērnu vecumā no septiņiem līdz 17 gadiem (ieskaitot). Šādi tas būs vienādots ar pabalstu par audžuģimenē ievietota bērna uzturu. Pabalsta palielināšanu paredz grozījums Ministru kabineta noteikumos “Kārtība, kādā piešķir un izmaksā pabalstu aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai””, kas otrdien, 20. aprīlī pieņemts valdības sēdē. Šī gada 1. janvārī valstī bija reģistrēti 3395 aizbildņi, kuru aizbildniecībā atradās 4276 bērni. Saskaņā ar Civillikumu aizbildņi atvieto saviem aizbilstamajiem vecākus. Tāpat aizbildnim ir pienākums sevišķi gādāt par sava aizbilstamā audzināšanu ar tādu pašu rūpību, ar kādu apzinīgi vecāki gādātu par sava bērna audzināšanu. Pabalsts aizbildnim par bērna uzturēšanu paredzēts aizbilstamā pamatvajadzību nodrošināšanai.

Šā gada 1. maijā stājas spēkā 2021. gada 17. martā Saeimā pieņemtais Dzīvojamo telpu īres likums (turpmāk – jaunais likums), kas cita starpā paredz atvieglotu kārtību īres līguma izbeigšanai un īrnieka izlikšanai no dzīvokļa, ja īrnieks neveic dzīvojamās telpas īres maksas un citus ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus, informē Evija Kolberga, zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns zvērināta advokāte. Ar jauno likumu noteikts, ka izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja īrnieks nemaksā īres maksu un kavēto maksājumu apmērs pārsniedz divu mēnešu apmēru vai ja neveic ar dzīvojamās telpas lietošanu saistītos maksājumus un maksājumu kavējums pārsniedz divus mēnešus. Tātad likumdevējs iepretim likuma "Par dzīvojamo telpu īri" (turpmāk - Īres likums) regulējumam ir no trīs uz diviem mēnešiem samazinājis maksājumu kavējumu termiņu, kuram iestājoties, izīrētājs ir tiesīgs ar īrnieku izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu. Jaunajā likumā, tāpat kā Īres likumā (zaudē spēku 1. maijā) par dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšanu maksājumu kavējuma dēļ...

Plānots, ka šāgada 1. jūlijā stāsies spēkā grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā, kas ietekmēs likuma subjektu, tai skaitā ārpakalpojumu grāmatvežu darba pienākumus. Likuma grozījumiem noteikti daži galvenie mērķi - precīzi ieviest Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijas; ieviest jaunu kopīgu klientu izpētes rīku; ieviest jaunu kārtību, kā ziņot par aizdomīgiem darījumiem; nodrošināt likuma subjekta patiesā labuma guvēja atbilstību. Par tiem "Bilances Akadēmijas" seminārā informējusi Mg.oec. Jeļena Marjasova, SIA “RS ONE Consulting” valdes locekle. Stingrākas prasības likuma subjektu patieso labuma guvēju reputācijai Likumprojektā paredzēts, ka turpmāk prasības par nevainojamu reputāciju attieksies ne tikai uz likuma subjektu atbildīgajiem darbiniekiem, bet arī patiesajiem labuma guvējiem. "Tas nozīmē, ka tiks pārbaudīta patieso labuma guvēju sodāmība, personiskā vai komercdarbība un tiks izvērtēta arī to reputācija. Informācija par sodāmību vai pārkāpumiem NILLTFN jomā ir atrodama oficiālos reģistros (Sodu reģistrā, kontrolējošo institūciju datu bāzēs) un tā ir objektīva, taču nevainojamas reputācijas pārbaudei,...

Saskaņā ar PVN likuma 136. panta trešo daļu: tūrisma operatora sniegtā ar nodokli apliekamā tūrisma pakalpojuma vērtība ir starpība starp visu summu (bez nodokļa), ko samaksā pakalpojuma saņēmējs (ceļotājs), un tūrisma operatora faktiskajām izmaksām par citu personu veiktajām preču piegādēm un sniegtajiem pakalpojumiem, ja šie darījumi dod tiešu labumu ceļotājam. Savukārt panta sestajā daļā teikts: tūrisma operators aprēķina šā panta trešajā daļā minēto ar nodokli apliekamo tūrisma pakalpojuma vērtību un iekļauj to nodokļa deklarācijā. Vai PVN atskaitē jāatspoguļo arī ar PVN neapliekamā daļa (kas vienāda ar tūrisma operatora faktiskajām izmaksām)? Ja jā, tad kurā rindā? Atbilde Tūrisma operatora sniegtajiem pakalpojumiem ir īpašs PVN piemērošanas režīms saskaņā ar PVN likuma 136. pantu, kā arī PVN direktīvas 2006/112/EK 306.–310. pantu. Tā būtība ir šāda — ja tūrisma operators, rīkojoties savā vārdā, izmanto cita nodokļu maksātāja piegādes vai pakalpojumus, sniedzot ceļojumu pakalpojumus, viss darījums uzskatāms par vienu piegādi, kam piemērojams PVN tūrisma operatora dalībvalstī. Ar...

Plānots, ka pašnodarbinātajiem, mikrouzņēmumu nodokļa maksātājiem, arī autoratlīdzību saņēmējiem, kas reģistrējušies kā saimnieciskās darbības veicēji, jau drīzumā būs pieejams saimnieciskās darbības ieņēmumu konta pakalpojums, kas faktiski atbrīvos nodokļu maksātāju no gandrīz jebkurām nodokļu aprēķināšanas, deklarēšanas un maksāšanas darbībām, paveicot tās automātiski. Sīkāk par iecerēto informē Laila Kelmere, praktizējoša grāmatvede, SIA L.Kelmeres birojs valdes locekle. Nodokļu maksātājs par saimnieciskās darbības kontu varēs pieteikt kontu, kas atbilst noteiktiem kritērijiem: Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē klasificējams kā maksājumu konts, bet nav patērētāja pamatkonts; Konts ir atvērts kredītiestādē vai ES dalībvalsts kredītiestādes filiālē, kura piedāvā šāda konta pakalpojumu Nodokļu maksātājam būs jānodrošina, ka visi saimnieciskās darbības ieņēmumi tiek ieskaitīti šajā kontā. Izmantojot saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu, nodokļu maksātājam vairs nebūs jāsniedz nodokļu un informatīvās deklarācijas, kā arī nebūs pašam jāaprēķina maksājamā nodokļa summa un jāveic nodokļa samaksa. Nodokļa maksājumi tiks atvilkti no konta automātiski - no katras ienākošās summas nodoklis tiks ieturēts uzreiz (pat,...

Uzņēmuma finanšu vadīšanā apgrozāmais kapitāls ir svarīgs analīzes un vadīšanas objekts, jo tas "apvieno" apgrozāmo līdzekļu un īstermiņa saistību vadīšanas procesus. Ekonomikas literatūrā apgrozāmais kapitāls tiek definēts kā starpība starp apgrozāmajiem līdzekļiem un īstermiņa saistībām. Kā jau tika minēts, uzņēmuma apgrozāmo kapitālu aprēķina, no apgrozāmajiem līdzekļiem (debitori, krājumi, nauda) atņemot īstermiņa saistības (parādi piegādātājiem, saņemtie avansi, nākamo periodu ieņēmumi, sociālās apdrošināšanas maksājumi, nodokļi un citas saistības, par kurām netiek maksāti procenti). Apgrozāmo kapitālu mēdz saukt arī par neto apgrozāmajiem līdzekļiem. Parasti apgrozāmie līdzekļi pārsniedz īstermiņa saistības, veidojot pozitīvu apgrozāmo kapitālu. Apgrozāmais kapitāls ir nepieciešams, lai nodrošinātu normālu uzņēmuma darbību, jo apgrozāmo līdzekļu pārsniegums pār īstermiņa saistībām nozīmē to, ka uzņēmums ne tikai spēj dzēst savas īstermiņa saistības, bet tam ir arī rezerves darbības paplašināšanai un turpmākai attīstībai. Pastāv apgrozāmā kapitāla apjoma atkarība (tas pieaug vai samazinās) no apgrozāmo līdzekļu un īstermiņa saistību apjomu izmaiņām. Menedžeri, kas nodarbojas ar apgrozāmā kapitāla vadīšanu, izmanto...

Pēc autoratlīdzību reformas pārejas perioda (2021. gada otrais pusgads), par kuru detalizētu aprakstu iespējams lasīt šeit, sākot no 2022. gada 1. janvāra, autoratlīdzību režīms vēl nedaudz mainīsies. Kā informē Laila Kelmere, praktizējoša grāmatvede, SIA L.Kelmeres birojs valdes locekle, pamatiespējas autoratlīdzību saņēmējam paliks tās pašas, kas pārejas periodā, bet galvenās izmaiņas skars pirmo variantu: 1) Nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam, saņemt autoratlīdzību. Joprojām būs iespējams nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam. Šādā gadījumā ar autoratlīdzības saņēmēju slēdzamais līgums joprojām sauksies "autoratlīdzības līgums", taču juridiski tas līdzināsies uzņēmumu līgumam, skaidro L. Kelmere. Pasūtītājam tas izmaksās dārgāk, jo nodokļi būs jāaprēķina kā darba ņēmējam (sociālās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis). Turklāt IIN likme, visticamāk, būs jāpiemēro 23% apmērā, jo nebūs iesniegta algas nodokļa grāmatiņa. 2) Reģistrēties kā saimnieciskās darbības veicējam un maksāt nodokļus vispārējā kārtībā (IIN + VSAOI); Šajā variantā īpašu izmaiņu (salīdzinājumā ar pārejas periodu) nav, izņemot kādu niansi. Sākot ar 2022. gada 1. janvāri...

Esmu darba attiecībās ar diviem darba devējiem. Vai slimības gadījumā saņemšu slimības pabalstu no abiem vai tikai no tā, kur iesniegta mana algas nodokļa grāmatiņa? Vai vajadzības gadījumā man var būt piešķirta invaliditātes pensija vai bezdarbnieka pabalsts? Atbilde Pirmais nosacījums sociālā pabalsta saņemšanai: personai ir jābūt sociāli apdrošinātai, tas ir, būt darba ņēmējas statusā vai pašnodarbinātās personas statusā. Otrais nosacījums radies salīdzinoši nesen. Lai pretendētu uz sociālo pabalstu (darbnespējas zuduma dēļ vai sakarā ar maternitāti/paternitāti), personai jābūt iepriekš minētajā statusā noteiktu periodu: vismaz trīs mēnešus pēdējo sešu mēnešu laikā vai sešus mēnešus 24 mēnešu laikā (mēnešiem nav jābūt pēc kārtas). Trešais nosacījums: jānoskaidro, kādā statusā persona ir apdrošināta, tas ir, kādu gadījumu iestāšanās rezultātā personai tiks izmaksāts sociālais pabalsts. Tātad uz visiem pabalstiem droši var pretendēt tās personas, kas apdrošinātas pēc standarta likmes, pieņemot, ka vienlaikus izpildās pirmie divi nosacījumi. Tiek apdrošināti (ko nodrošina likme 34,09%) šādi riski: valsts pensiju apdrošināšana; sociālā...

Satversmes tiesas 2. kolēģija 2021. gada 12. aprīlī ierosināja lietu “Par Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 111 „Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” 11. punkta (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim) atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. pantam un 105. panta pirmajam teikumam”. Apstrīdētā norma Rīgas domes 2019. gada 18. decembra saistošo noteikumu Nr. 111 „Nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu piešķiršanas kārtība Rīgā” 11. punkts (redakcijā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 31. decembrim) paredzēja, ka piešķirto nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu apmērs vienai juridiskai personai, izņemot valsts un pašvaldības kapitālsabiedrībām un sabiedriskā labuma organizācijām, taksācijas gadā nedrīkst pārsniegt 10 000 euro. Augstāka juridiska spēka normas Latvijas Republikas Satversmes (turpmāk – Satversme) 1. pants: “Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika.” Satversmes 105. panta pirmais teikums: “Ikvienam ir tiesības uz īpašumu.” Lietas fakti Lieta ierosināta pēc Administratīvās rajona tiesas pieteikuma. Pieteikuma iesniedzējas izskatīšanā ir administratīvā lieta par administratīvā akta...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) 12. aprīlī aktualizējis metodisko materiālu "Par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijas un tās pielikumu aizpildīšanu". Tajā precizēta arī informācija par pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarāciju un tās pielikumu iesniegšanas termiņiem: ja deklarāciju un tās pielikumus reģistrēts nodokļa maksātājs vai fiskālais pārstāvis iesniedz, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS), tad nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš ir 20 dienas pēc taksācijas perioda beigām; persona, kura ir izslēgta no PVN maksātāju reģistra, 20 dienu laikā pēc izslēgšanas iesniedz VID nodokļa deklarāciju un tās pielikumus par pēdējo taksācijas periodu. Ja nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš ir brīvdiena vai svētku diena, nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa pēdējā diena ir nākamā darbdiena. VID ir tiesības pieprasīt, lai reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz nodokļa deklarāciju arī citā laikā, taču ne biežāk kā reizi kalendāra mēnesī. Nodokļa deklarāciju par taksācijas gadu Reģistrēts nodokļa maksātājs iesniedz PVN deklarāciju par taksācijas gadu VID līdz nākamā taksācijas gada 1. maijam. Nodokļa deklarāciju par taksācijas...

Līdz ar valstī noteiktajiem epidemioloģiskajiem ierobežojumiem ir palielinājusies gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju interese par attālināto tirdzniecību. Lai palīdzētu nekļūdīties tiešsaistes darbības reģistrēšanā, Valsts ieņēmumu dienests (VID) izveidojis infografiku par to, kad tiešsaistes tirdzniecība jāreģistrē kā struktūrvienība un kā to izdarīt pareizi. Jebkurš jauns interneta veikals, lapa lielākā tirdzniecības platformā vai mobilā lietotne, ar kuras starpniecību plānots rezervēt un pārdot preces vai sniegt pakalpojumus, ir jāreģistrē VID kā struktūrvienība1. Arī tad, ja uzņēmums izlēmis papildināt savu līdzšinējo darbību un izveidot interneta tirdzniecības vietni (interneta veikalu), tam 10 dienu laikā no šī lēmuma pieņemšanas ir jāreģistrē struktūrvienība. Tieši tāpat jārīkojas arī pašnodarbinātajiem – saimnieciskās darbības veicējiem. Struktūrvienību var ērti un vienkārši reģistrēt VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). Kā struktūrvienības nosaukums ir jānorāda tīmekļa vietnes adrese (piemēram, www.domens.lv), kā struktūrvienības veids jāizvēlas “tīmekļa vietne”. Ja uzņēmējdarbības veikšanai tiek izmantota eksistējoša interneta platforma (piemēram, www.ebay.com, www.etsy.com, u. tml.), reģistrējot jānorāda gan platformas, gan sava profila...

Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 13.aprīlī, konceptuāli atbalstīja grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, ar kuriem iecerēts mainīt ģimenes valsts pabalsta apmēru un tā piešķiršanas nosacījumus. Lai sakārtotu atbalsta sistēmu un vienlaikus noteiktu lielāku finansiālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, grozījumi paredz, ka no nākamā gada pabalsta apmērs būs atkarīgs no audzināmo bērnu skaita. Ar grozījumiem iecerēts noteikt, ka no 2022.gada 1.janvāra ģimenes par vienu bērnu līdz 20 gadu vecumam saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam - 100 eiro (50 eiro mēnesī par katru bērnu), bet par trīs bērniem līdz 20 gadu vecumam - 225 eiro mēnesī (75 eiro par katru bērnu). Plānots, ka par četriem un vairāk bērniem ģimenes saņems 100 eiro par katru bērnu. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Labklājības ministrijā, sistēmā ir nepieciešami uzlabojumi, lai bērna ienākšana ģimenē būtiski nemazinātu ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli. Šobrīd pabalsta apmērs mēnesī tiek noteikts atkarībā...

Valdība otrdien, 13. aprīlī, apstiprinājusi grozījumus Ministru kabineta 2004. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 227 "Kārtība, kādā no akcīzes nodokļa atbrīvo akcīzes preces, kuras fiziskā persona ieved savam patēriņam Latvijas Republikā no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm", kas nosaka, kādu apjomu elektroniskajās cigaretēs izmantojamā šķidruma vai tā sagatavošanas sastāvdaļu fiziskā persona varēs ievest Latvijā, nemaksājot akcīzes nodokli. Grozījumi paredz, ka fiziskās personas savam patēriņam no dalībvalstīm vienā reizē varēs ievest 300 mililitrus e-šķidruma vai 300 mililitrus e-šķidruma sagatavošanas sastāvdaļas un 300 gramus tabakas aizstājējproduktu, nemaksājot par tiem akcīzes nodokli. Gadījumā, ja fiziskā persona ievedīs lielāku akcīzes preču apjomu (apjomu, kas pārsniedz Ministru kabineta 2004. gada 1. aprīļa noteikumos Nr. 227 noteiktos apmērus), tad par šiem pārsniegtajiem daudzumiem akcīzes nodokli būs jāmaksā vispārīgā kārtībā. Kā informē grozījumu anotācija, MK noteikumos Nr. 227 noteiktie tabakas izstrādājumu, alkoholisko dzērienu un degvielas daudzumi, kas tiek atbrīvoti no akcīzes nodokļa, kurus fiziskā persona var ievest savam patēriņam, ir...

Lieldienu laikā bija trīs svētku dienas, no kurām viena svētku diena — svētdienā, un tas nozīmē, ka atkal tiek uzdots jautājums — kā aprēķināt darba algu? Sevišķi šis jautājums kļūst aktuāls, ja uzņēmumā ir radušās konfliktsituācijas un jautājuma skaidrošanā piedalās Valsts darba inspekcija. Mēģināšu izskaidrot situāciju un ieviest skaidrību procesos, vēršot uzmanību, ka skaidrojums tiek dots, balstoties uz uzņēmējiem saistošo Darba likumu, jo šis likums un citi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības, ir saistoši visiem darba devējiem neatkarīgi no to tiesiskā statusa, un darbiniekiem, ja darba devēju un darbinieku savstarpējās tiesiskās attiecības dibinātas uz darba līguma pamata. Jāņem vērā arī Ministru kabineta noteikumi Nr. 656 "Noteikumi par minimālās mēneša darba algas apmēru normālā darba laika ietvaros un minimālās stundas tarifa likmes aprēķināšanu" (spēkā no 01.01.2016.). Vispirms jāizpēta Darba likuma nosacījumi: 74. pantā "Atlīdzība gadījumos, kad darbinieks neveic darbu attaisnojošu iemeslu dēļ" noteikts: (1) Darba devējam ir pienākums izmaksāt šā panta...