Ekspertu ziņojumam

Ministru kabineta 2021. gada 29. aprīļa noteikumi Nr. 275 "Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 8. aprīļa noteikumos Nr. 229 "Noteikumi par nomas apgrozījuma krituma kompensāciju Covid-19 krīzes skartajiem komersantiem" , ko sagatavojusi Ekonomikas ministrija un kas publicēti 7. maijā, un stājas spēkā no 8. maija, paredz kompensēt komersanta īpašumā esošā tirdzniecības centra nomas ieņēmumu kritumu. Atbalstu piešķirs Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) Ņemot vērā, ka atbalsts paredzēts tirdzniecības centriem, kas pēc 2021.gada 6.aprīļa joprojām ir ierobežoti tā saimnieciskajā darbībā, lai sniegtu mērķtiecīgu atbalstu tieši šādiem komersantam noteikts papildus kritērijs - tirdzniecības centriem pārtikas preču veikali neaizņem vairāk kā 30% no kopējās tirdzniecībai atvēlētās platības. Tas nozīmē, šāds atbalsts nebūs pieejams tirdzniecības centriem, kuros atrodas pārtikas veikals, ziedu veikals, aptieka, veterinārā aptieka, optikas veikals, jo šo veikalu saimnieciskā darbība nav ierobežota un viņi var gūt ienākumus. Tāpat noteikts, ka uz atbalstu var pretendēt tikai tāds komersants, kas nav atkārtoti...

Saeima 6. maijā, galīgajā lasījumā pieņēma par steidzamiem atzītos grozījumus Valsts sociālo pabalstu likumā, ar kuriem mainīts ģimenes valsts pabalsta apmērs un tā piešķiršanas nosacījumi. Lai sakārtotu atbalsta sistēmu un vienlaikus noteiktu lielāku finansiālo atbalstu ģimenēm ar bērniem, grozījumi paredz, ka no nākamā gada pabalsta apmērs būs atkarīgs no audzināmo bērnu skaita. Grozījumi paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra ģimenes par vienu bērnu līdz 20 gadu vecumam saņems 25 eiro mēnesī, par diviem bērniem līdz 20 gadu vecumam - 100 eiro (50 eiro mēnesī par katru bērnu), bet par trīs bērniem līdz 20 gadu vecumam - 225 eiro mēnesī (75 eiro par katru bērnu). Par četriem un vairāk bērniem ģimenes saņems 100 eiro par katru bērnu. Kā likumprojekta anotācijā atzīmē tā autori Labklājības ministrijā, sistēmā ir nepieciešami uzlabojumi, lai bērna ienākšana ģimenē būtiski nemazinātu ienākumu līmeni uz vienu ģimenes locekli. Līdz šim pabalsta apmērs mēnesī tika noteikts atkarībā no bērnu skaita...

Grāmatvedis kā profesija radusies jau ļoti sen, bet tikai 1494. gadā matemātiķis Luka Pačoli (Fra Luca Bartolomeo de Pacioli) izdomāja un ieviesa grāmatvedības divkāršā ieraksta jēgu un būtību. L. Pačoli piedāvātie ieteikumi par grāmatvedības ierakstiem un gada beigu kontu slēgumiem kļuva tik slaveni, ka finanšu uzskaites organizēšanā tiek izmantoti joprojām. Mēs turpinām izmantot viņa izveidoto žurnālu un virsgrāmatu uzskaites sistēmas pamatprincipus, kas parāda līdzsvaru starp debetu un kredītu un dod precīzu finanšu rezultātu. Ir mainījušies laiki un sabiedriskās iekārtas, bet grāmatvedība joprojām pastāv, un, par spīti dažādu ekspertu pareģojumiem, ka, ienākot uzņēmuma dzīvē tehnoloģijām, grāmatvedis izzudīs kā profesija, es tam negribētu piekrist. Tam, ka profesija mainās un jau tuvākajā nākotnē mēs strādāsim citādi, gan var piekrist. Neņemos spriest par grāmatvežiem, kuri darbojas citās valstīs. Mēs apskatīsim tikai Latvijas situāciju, bet nav noliedzams, ka pasaule mūsdienās ir kļuvusi ļoti maza un mūs skar arī tās pārmaiņas, kas notiek citur pasaulē. Kuri no diezgan...

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK) vērš uzmanību, ka grozījumi likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", ar kuru tiek ieviesta minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) sistēma, satur virkni tehnisku neskaidrību un tādu juridisku konstrukciju, kas nesekmēs definētā mērķa sasniegšanu, tādējādi LTRK stingri iestājas, ka minimālo VSAOI ieviešana ar 1. jūliju ir jāatliek un brāķis jālabo. LTRK konceptuāli atbalsta minimālo VSAOI sistēmas ieviešanu, tomēr uzskata, ka Covid-19 (turpmāk - C-19) krīzes laikā tas nav pamatoti, un ieviešana ir atliekama līdz brīdim, kad tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvas neapdraudēs C-19 ierobežojumu politika, un ekonomika būs spējusi atgūties pēc vairāk nekā gadu ilgušiem ekonomikas ierobežojumiem. Turklāt jau 2021. gada valsts budžeta izstrādes procesā LTRK norādīja, ka šāda reforma ir jāīsteno ārpus valsts budžeta likumprojektu paketes, lai nodrošinātu pienācīgas diskusijas par politikas veidotāju izstrādātajiem piedāvājumiem un ieviestu pilnvērtīgi funkcionējošu, juridiski korektu minimālo VSAOI sistēmas modeli. LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš norāda: “Ieviešot VSAOI modeli ar 1....

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis pārskatu par normatīvajiem aktiem nodokļu administrēšanā 2021. gada aprīlī. Normatīvā akta nosaukums Komentārs/skaidrojums Pieņemts Stājas spēkā Grozījumi Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā Ar grozījumiem papildināts likuma 12. pants attiecībā uz atvieglojuma piemērošanu ziedotājiem, ja tie ziedo valsts muzejiem – atvasinātām publiskām personām. Likuma 13. pants papildināts attiecībā uz nodokļa atvieglojuma piemērošanu ienākumam, ko no slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda guvis tā ieguldītājs. Nodokļu maksātājam ir tiesības samazināt nodokļa bāzē iekļautās dividendes par ienākumu, kas gūts no slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda, fondam atsavinot tam piederošās tiešās līdzdalības akcijas, kuru turēšanas periods atsavināšanas brīdī ir vismaz 36 mēneši, ar nosacījumu, ka nodokļu maksātājs ir slēgtā alternatīvo ieguldījumu fonda ieguldītājs vismaz 36 mēnešus minēto akciju turēšanas periodā. Minētā kārtība ir attiecināma uz ienākumu, kas no to tiešās līdzdalības akciju atsavināšanas, kuru turēšanas periods atsavināšanas brīdī ir vismaz 36 mēneši, gūts, sākot ar 2022. gada 1. janvāri. 25.03.2021. 20.04.2021. Grozījumi Azartspēļu un izložu...

Senāta Administratīvo lietu departaments 30. aprīlī atcēla Administratīvās apgabaltiesas spriedumu lietā (lieta Nr. SKA-31/2021 (A420271514)), kurā tiek risināts strīds starp pieteicēju un Valsts ieņēmumu dienestu par iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) aprēķināšanu un maksāšanu no autoratlīdzības ienākuma. Izskatāmajā lietā apgabaltiesa bija atzinusi, ka vispārīgi IIN no autoratlīdzības ienākuma aprēķina un valsts budžetā maksā autoratlīdzības izmaksātājs. Taču, ja autoratlīdzības saņēmējs ir reģistrējies saimnieciskās darbības veicēja statusā, tad nodokli aprēķina un valsts budžetā maksā pats ienākuma saņēmējs. Senāts, tam nepiekrītot, spriedumā norāda, ka šajā lietā pārbaudāmajā periodā likumdevējs attiecībā uz autoratlīdzības ienākumu bija noteicis atsevišķu nodokļa maksāšanas režīmu, skaidri nosakot, ka IIN no autoratlīdzības ienākuma jāaprēķina, jāietur un valsts budžetā jāsamaksā autoratlīdzības izmaksātājam, nevis autoratlīdzības saņēmējam. Senāts konstatē, ka šāds režīms, kad IIN no autoratlīdzības ienākuma ietur un samaksā autoratlīdzības izmaksātājs, ir piemērojams līdz 2021. gada 31. decembrim. Šajā lietā pārbaudāmajā periodā nodokļa režīmu, atbilstoši kuram nodokli no...

NUMURA INTERVIJA Pandēmija kāpina e-komercijas tempu. Saruna ar Mg.iur. ZANDU DĀVIDU, Patērētāju tiesību aizsardzības centra galveno juristi KOMERCTIESĪBAS Dalībnieku (akcionāru) balsstiesību ierobežošana kapitālsabiedrībās. MARIJA BERDOVA, zvērinātu advokātu biroja COBALT zvērināta advokāte JURISTA PADOMS Kā laikus pamanīt un risināt finanšu problēmas? IKARA KUBLIŅA ieskats Tieslietu ministrijas rīkotajā vebinārā Jauns Dzīvojamo telpu īres likums – kas mainīsies? EVIJA KOLBERGA, zvērinātu advokātu biroja CersJurkāns zvērināta advokāte Noilguma iestāšanās pārbaude, saņemot parādnieka iebildumus. IVETA ZELTIŅA, Bc.oec. SIA JZ Consulting juriste Mobings kā svarīgs iemesls darba tiesisko attiecību izbeigšanai. IVETA ZELČA, Mg. iur, zvērināta advokāte Atvaļinājumu piešķiršana un izmantošana: kas jāzina darba devējiem? LINDA LIELBRIEDE, Zvērinātu advokātu biroja BDO Law juriste Dokumentu kopiju noformēšanai ir būtiska nozīme. INESE ĻAHOVIČA, Rīgas šķīrējtiesas prezidija locekle, šķīrējtiesnese IEPIRKUMI Kā mazināt slepenas norunas publiskajā iepirkumā. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Tiesu prakse darba strīdos 2021. gadā. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību...

Pašnodarbinātajiem līdz ceturksnim sekojošā mēneša 17.datumam jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) ziņojumu “Pašnodarbinātā vai darba ņēmēja ziņojums” (ziņojums). VID publicējis pamācību, kā to izdarīt. Ziņojumu iesniedz tikai par to pārskata ceturksni, par kuru veic obligātās iemaksas (arī tad, ja obligātās iemaksas veic par vienu vai diviem pārskata ceturkšņa mēnešiem). Piemērs Kates ienākumi jūlijā – 200 eiro, augustā – 120 eiro un septembrī – 190 eiro. Par 3.ceturksni līdz 17.oktobrim Katei ir jāiesniedz ziņojums. Rādītāji Ceturkšņa mēnesis Kopā VII VIII IX Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts (brīvi izvēlētais) (eiro) 0 0 0 0 Aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (eiro) 0 0 0 0 Valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu objekts pensiju apdrošināšanai, kuram piemēro obligāto iemaksu likmi 10 % 200,00 120,00 190,00 510,00 Aprēķinātās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas pensiju apdrošināšanai 10 % (eiro) 20,00 12,00 19,00 51,00 Ja pārskata ceturksnī mainās pašnodarbinātā apdrošināšanas statuss, pašnodarbinātais pārskata ceturksnī norāda abus apdrošināšanas statusus....

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmas (EDS) sadaļā “Maksājumi un nomaksas stāvoklis” ir vairākas apakšsadaļas, kas sniedz iespēju sekot līdzi maksājumiem, kas veikti valsts budžetā vai atmaksāti nodokļu maksātājam. Lai grāmatveži varētu pilnvērtīgi izmantot pašreizējās EDS funkcionalitātes, VID sagatavojis pamācību, kas palīdzēs tiem interesentiem, kuri vēlas atvērt “Transakciju pārskatu” Excel formātā. Sadaļas apakšizvēlnē “Nomaksas stāvoklis” pieejami divi pārskati: “Budžeta nomaksas stāvoklis”, kas attēlo nomaksas atlikumu uz konkrētu datumu, un “Transakciju pārskats (no 01.01.2021.)”, kurā ir visi dati par nodokļu uzskaites gaitu, aprēķinātās summas, nokavējuma naudas, soda naudas, sākot no 2021.gada 1.janvāra, attēlojot arī veikto maksājumu attiecināšanu pret deklarāciju vai citu aprēķinu. Transakcijas tiek kārtotas dilstošā secībā – sākot ar jaunāko transakciju. “Transakciju pārskats” ir pieejams XML formātā, taču grāmatvežu ērtības labad to ir iespējams atvērt kā Excel failu. Interesentiem, kuri vēlas izmantot šādu iespēju, sagatavots informatīvais materiāls (instrukcija), kurā pa soļiem attēlots – kā veikt šo darbību un attiecīgos grāmatojumus. Papildu...

Valdība 29. aprīļa sēdē atbalstījusi apjomīgas izmaiņas apgrozāmo līdzekļu atbalsta sniegšanā krīzes skartajiem uzņēmumiem. Tās paredz grozījumi Ministru kabineta 2020.gada 10.novembra noteikumos Nr.676 "Noteikumi par atbalstu Covid-19 krīzes skartajiem uzņēmumiem apgrozāmo līdzekļu plūsmas nodrošināšanai"". Ko neieskaita apgrozījumā? Pirmkārt, grozījumi paredz, ka, aprēķinot uzņēmuma apgrozījuma kritumu, turpmāk tiks ņemts vērā apgrozījums no saimnieciskās darbības. Tas darīts, lai "novērstu dažādo interpretāciju par apgrozījumā ieskaitāmajiem līdzekļiem" - t.i., pārējos saimnieciskās darbības ieņēmumos neieskaita saņemto finanšu palīdzības vai finansiālo atbalstu, tādējādi secināms, ka uzņēmumu saņemtie ziedojumi, dotācijas un valsts atbalsti nav jāskaita apgrozījumā. Tāpat noteikts arī, ka komersantam piešķiramā atbalsta apjoms nedrīkst pārsniegt apgrozījuma kritumu, kas ir radies uzņēmumam. Savukārt gadījumā, ja valsts piešķirtais atbalsts (otrā Covid-19 izplatības viļņa pārvarēšanai) netiek izlietots, neizlietoto atbalsta daļu uzņēmumam būs jāatmaksā Valsts ieņēmumu dienestam. Atbalsta izlietošanas termiņš Tāpat ar grozījumiem tiek noteikts, ka piešķirto atbalstu apgrozāmo līdzekļu plūsmas krituma kompensācijai, kas saistīts ar Covid-19 infekcijas otro izplatīšanās vilni (no...

2021. gada 1. jūlijā stāsies spēkā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) regulējums preču tālpārdošanas darījumiem un Eiropas Savienībā (ES) sniegtiem pakalpojumiem. To noteic grozījumi Direktīvā 2006/112/EK (PVN direktīva), kas skar noteikumus, kuri piemērojami pārrobežu e-komercijas darījumiem ar patērētājiem (B2C). Padome minētos noteikumus pieņēma ar Direktīvu 2017/2455 2017. gada decembrī un Direktīvu 2019/1995 2019. gada novembrī (e-komercijas PVN direktīvas). Nacionālajā likumā to noteic Pievienotās vērtības nodokļa likuma 10.1, 140.2 un 140.3 pants. Ar jaunajiem noteikumiem ES uzņēmumi tiks nostādīti tādā pašā situācijā kā ārpussavienības uzņēmumi, kam saskaņā ar noteikumiem, kuri ir spēkā pirms 2021. gada jūlija, nav jāiekasē PVN, tiks vienkāršoti ar PVN saistītie pienākumi uzņēmumiem, kas iesaistīti pārrobežu e-komercijā. Ņemot vērā panākumus saistībā ar vienas pieturas aģentūras minishēmu PVN jomā (MOSS), kas ļauj telekomunikāciju, apraides un elektroniski sniegtu pakalpojumu (TAE) sniedzējiem reģistrēties kā PVN maksātājiem vienā dalībvalstī un uzskaitīt minētajā dalībvalstī PVN, kas maksājams citās dalībvalstīs, šī sistēma tiks paplašināta, aptverot citus B2C...

Ministru kabineta (MK) sēdē 27. aprīlī atbalstīti grozījumi normatīvajā regulējumā*, kas paredz paplašināt to nodokļu maksājumu loku, kurus vienotajā nodokļu kontā varēs veikt, norādot maksājuma identifikatoru. Grozījumi paredz, ka turpmāk ar maksājuma identifikatoru varēs maksāt arī dabas resursu nodokli par Latvijā pastāvīgi pirmo reizi reģistrētiem transportlīdzekļiem, kā arī pievienotās vērtības nodokli, kuru persona iemaksā īpašo pievienotās vērtības nodokļa režīmu ietvaros. Grozījumi paredz, ka ar maksājumu identifikatoru vienotajā kontā būs jāveic maksājumi par dabas resursu nodokli par Latvijā pastāvīgi pirmo reizi reģistrētiem transportlīdzekļiem, kuru persona iemaksā kontā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas starpniecību, izmantojot tās sniegto maksājumu pakalpojumu. Tāpat noteikumu grozījumi paredz, ka no šāgada 1. jūlija ar maksājumu identifikatoru tiks veikti maksājumi par pievienotās vērtības nodokli, kuru persona iemaksā kontā par darījumiem, kas veikti īpašo pievienotās vērtības nodokļa režīmu (ārpussavienības režīma, savienības režīma vai importa režīma) ietvaros, ar Eiropas Savienības dalībvalsts starpniecību saskaņā ar normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā. Līdz ar...

2020. gada pārskatu iesniegšanas termiņus tomēr pagarināja par trim mēnešiem. Tādējādi tie uzņēmumi, kuriem gada pārskata iesniegšanas termiņš, piemēram, ir 30. aprīlis, gada pārskatu var iesniegt līdz 2021. gada 31. jūlijam, bet uzņēmumiem, kuri parasti gada pārskatu iesniedz līdz 31. jūlijam, iesniegšanas termiņš ir pagarināts līdz 2021. gada 31. oktobrim. Tāpat likumprojekts noteic iespēju arī biedrībām, nodibinājumiem un reliģiskajām organizācijām, kurām gada pārskatu iesniegšanas termiņš ir 31. marts, pagarināt par trim mēnešiem gada pārskata par 2020. gadu iesniegšanas termiņu Valsts ieņēmumu dienestam, t.i., līdz 2021. gada 30. jūnijam. Patreiz grozījumi Covid–19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likumā ir stājušies spēkā, un lietderīgi atkārtot par biežāk pieļautajām kļūdām gada pārskatos un Covid–19 ietekmi uz gada pārskatu sastādīšanu. Turpmāk par biežāk pieļautajām kļūdām un nepilnībām katrā gada pārskata sastāvdaļā. Informācija par sabiedrību Visbiežāk sabiedrības aizmirst iekļaut šādus datus: Informāciju par grāmatvedi (vārds/uzvārds)/ārpakalpojumu sniedzēja firmas nosaukumu un atbildīgā grāmatveža vārdu un uzvārdu. Ja sabiedrībai nepieciešams zvērināts...

Ievedmuitas nodokļu un pievienotās vērtības nodokļa atbrīvojumu piemērošanas termiņš precēm, kas ir nepieciešamas un tiek ievestas no trešajām valstīm Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai, ticis pagarināts līdz 2021.gada 31.decembrim. Tas noteikts ar Eiropas Komisijas 2021. gada 19.aprīļa Lēmumu (ES) Nr.2021/660, ar kuru groza Lēmumu (ES) 2020/491 par atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem un no importa PVN, ko piešķir precēm, kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma seku apkarošanai 2020. gadā, vēstī Valsts ieņēmumu dienests. Iepriekš ar Eiropas Komisijas lēmumu bija noteikts, ka atbrīvojums no ievedmuitas nodokļiem un PVN šādām precēm tiek piešķirts līdz šī gada 30.aprīlim. Imports, ko Eiropas Savienības dalībvalstis veikušas saskaņā ar Lēmumu (ES) 2020/491, ir devis labumu, nodrošinot dalībvalstīs valsts organizācijām un kompetento iestāžu apstiprinātām organizācijām piekļuvi trūkstošajām nepieciešamajām zālēm, medicīniskajam aprīkojumam un individuālajiem aizsardzības līdzekļiem. Šādu preču tirdzniecības statistika liecina, ka ar to saistītajam importam ir tendence samazināties, bet tas vēl joprojām ir ievērojams. Neraugoties uz vakcinācijas sākšanu visās dalībvalstīs un vairākiem pasākumiem,...

Gan darba devējiem, gan darbiniekiem nereti rodas jautājumi par personas datu apstrādi darba tiesiskajās attiecībās. Darba devēju vidū esot vērojams nepareizs pieņēmums, ka darbinieku personas datus uzņēmuma mērķu sasniegšanai var apstrādāt tikai ar darbinieka sniegtu rakstveida piekrišanu, informē Datu valsts inspekcija. Vispārīgā datu aizsardzības regula paredz sešus tiesiskos pamatus personas datu apstrādei, lai tā tiktu atzīta par likumīgu – piekrišana, līguma izpilde, juridisks pienākums, sabiedrības intereses, vitālo interešu aizsardzība un leģitīmo interešu ievērošana noteiktā nolūka (mērķa) sasniegšanai. Lai skaidrotu personas datu apstrādes un aizsardzības aspektus darba tiesiskajās attiecībās Datu valsts inspekcija ir sagatavojusi rakstu sēriju iniciatīvas #DVIskaidro ietvaros – “Tiesiskie pamati personas datu apstrādei darba vietā”. Piekrišana Lai “piekrišana” būtu likumīga, tai jāatbilst noteiktiem būtiskiem nosacījumiem, elementiem, kuriem jāpastāv, lai “piekrišana” būtu derīga, un kuru mērķis ir garantēt, lai darbinieks paustu savu gribu par personas datu izmantošanu. Darba tiesisko attiecību kontekstā: uz darbinieku, viņam dodot “piekrišanu”, nedrīkst būt izdarīts tiešs vai netiešs...