Ekspertu ziņojumam

2019. gada izskaņā grāmatvedības nozares profesionāļi varēja publiski iepazīties ar jaunā likumprojekta «Grāmatvedības likums» saturu un tam pievienoto anotāciju, kas stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī. Jauno gadu profesionālie grāmatveži ir iesākuši ar diskusijām par izstrādāto jauno likumprojektu un gaidot pašreiz izstrādē esošos uz šī likumprojekta pamata izdodamos Ministru kabineta (turpmāk tekstā — MK) noteikumus. Šajā rakstā ne tik daudz par likumprojekta būtību, bet galvenokārt par iemesliem un to sekām, kas, visticamāk, raisa tik karstas diskusijas. Likumprojekta mērķis Sāksim ar likumprojekta mērķi: «Likumprojekts izstrādāts, lai izpildītu valdības rīkojumā doto uzdevumu un normu skaidrībai uzlabotu grāmatvedības jomas «jumta» likumā ietverto grāmatvedības jomas regulējumu, lai tas būtu atbilstošs juridiskās tehnikas prasībām, lai būtu novērsti pašlaik konstatētie trūkumi un nepilnības, kas apgrūtina tā piemērošanu, un būtu nodrošināta ērtāka grāmatvedību reglamentējošo prasību piemērošana» (no anotācijas). Ikviena grāmatvedības jomā kompetenta persona likumu «Par grāmatvedību» pārzina no A līdz Z, savukārt jaunais likumprojekts izraisa zināmas bailes un diskomfortu,...

Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) Kontroles departaments apkopojis TOP 10 neatbilstības iepirkumu dokumentācijā. Šajā sarakstā ietilpst gan kvantitatīvie, gan kvalitatīvie rādītāji – proti, gan tādas neatbilstības, kuras nav ļoti būtiskas, bet kuras bieži atkārtojas, gan tādas neatbilstības, kurām ir būtisks raksturs, kaut arī tās sastopamas salīdzinoši retāk, bet kuras tomēr atkārtojas. 1. Pretendentu pieredzes vērtēšana piedāvājumu izvēles kritēriju ietvaros Piemēram, pasūtītājs ir paredzējis vērtēt pretendenta pieredzi projektēšanā un būvdarbu veikšanā. Birojs norāda, ka saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma (PIL) 51.panta otrās daļas 2.punkta „b” apakšpunkta regulējumu paša pretendenta pieredzes vērtēšana piedāvājumu izvēles kritērijos nav pieļaujama; vienlaikus birojs vērš uzmanību, ka, nosakot saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, var tikt vērtēta iepirkuma līguma izpildes vadības struktūra un iesaistītā personāla kvalifikācija un pieredze, ja iepirkuma līguma izpildes kvalitāti var būtiski ietekmēt iesaistītā personāla kvalifikācija un pieredze. 2. Atzīšanas institūcijas atļaujas prasīšana ārvalsts būvdarbu vadītājam Birojs vērš uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2019.gada 19.februāra noteikumiem Nr.82 „Grozījumi Ministru...

Pandēmijas radītās ārkārtas situācijas dēļ valdība pieņēmusi izmaiņas arī pārmaksātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) atmaksas kārtībā. Piektdien, 20. martā, Saeimā steidzamības kārtā pieņemtais likums “Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību” (kas stājās spēkā 22. martā) visiem nodokļu maksātājiem paredz ātrāku pārmaksātā PVN atmaksu nekā paredzēja līdz šim spēkā esošie Pievienotās vērtības nodokļa likuma 109. un 110. pants. Likums nosaka, ka laikposmā no 2020. gada 1. aprīļa līdz 2020. gada 31. decembrim Valsts ieņēmumu dienests (VID) atmaksā apstiprināto pārmaksāto PVN summu, kas uzrādīta PVN deklarācijā, kura ir iesniegta VID pēc 2020. gada 31. marta, 30 dienu laikā pēc: tam, kad pagājis PVN deklarācijas iesniegšanas termiņš (kas noteikts PVN likuma 118. pantā), tam, kad iesniegta PVN deklarācija, ja tas noticis pēc PVN likuma 118. pantā noteiktā termiņa precizētās nodokļa deklarācijas iesniegšanas dienas, ja iesniegta precizēta nodokļa deklarācija Savukārt līdz 2020. gada 31. martam apstiprināto pārmaksāto PVN...

Gada pārskatu iesniegšanas gala termiņa pārcelšana līdz 31. jūlijam nozīmē, ka būs vairāk laika sagatavoties kvalitatīva gada pārskata iesniegšanai. Lai palīdzētu to izdarīt, piedāvājam iepazīties ar ekspertu padomiem, kā izvairīties no kļūdām pārskatu aizpildīšanā. Zvērināta revidente, sertificēta nodokļu konsultante Nelda Janoviča informē par kļūmēm, kas mēdz gadīties, uzrādot saistības. Viena veida saistības ir uzkrājumi, otra veida - parastās saistības (norēķini ar pircējiem) un trešā veida - uzkrātās saistības. Svarīgi visus šos saistību veidus profesionāli atšķirt, saka N. Janoviča. Uzkrājumi ir radušies no iepriekšējo gadu notikumiem - tie ir izdevumi, kas var rasties nākotnē. Te pieskaitāmi, piemēram, ražotāja garantijas remonti, kam būtu jāveido uzkrājums (tā lielums būtu atkarīgs no iepriekšējo gadu pieredzes). Tāpat šajā sadaļā var būt tiesvedību izdevumi, auditu uzrēķini. Savukārt, piemēram, pamatlīdzekļu nolietojums, bilances aktīva postenis "Krājumi" un šaubīgie debitori neesot ieliekami uzkrājumu sadaļā, jo pēc ekonomiskās būtības tie visi ir aktīvu vērtības samazinājumi. "Tas ir ļoti skaidri jāsaprot!" uzsver N....

Atbildes uz vairākiem svarīgiem jautājumiem par darba samaksu COVID-19 pandēmijas laikā izsludinātās ārkārtējās situācijas apstākļos sagatavojusi Valsts kanceleja. Lai gan atbildes pamatā domātas valsts iestādēm, kopumā tas pats darba tiesību regulējums attiecas arī uz privātā sektora uzņēmumiem. Vai ir pamats nodarbināto atbrīvošanai saistībā ar izmainīto darba režīmu; vai drīkst piešķirt atvaļinājumu bez darba samaksas saglabāšanas? Šobrīd nav tiesiska pamata nodarbināto atbrīvošanai, pārtraucot darba tiesiskās vai dienesta attiecības pēc darba devēja iniciatīvas. Arī atvaļinājuma bez darba samaksas saglabāšanas piešķiršana pēc darba devēja iniciatīvas neatbilst darba likumdošanai: darba tiesisko vai dienesta attiecību pārtraukšana vai arī atvaļinājums bez darba samaksas saglabāšanas ir pieļaujams tikai gadījumā, ja tā notiek pēc nodarbinātā iniciatīvas. Vienlaikus praksē var būt situācijas, kad, ievērojot solidaritātes principu, abpusēji vienojoties un izprotot situāciju, nodarbinātais dodas apmaksātā vai neapmaksātā atvaļinājumā, jo nevar vai nevēlas ierasties darba vietā, bet attālināta pieeja darba sistēmām nav iespējama. Iestādei savukārt nepieciešams izvērtēt, vai nav nepieciešamas izmaiņas pieņemtajā kārtībā...

Saeima 20. martā pieņemtais likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību" ievieš arī pagaidu noregulējumu, kas ietekmē arī parāda piedziņas procesus. Kā norāda Rolands Valdemārs, zvērinātu advokātu biroja BD0 LAW vecākais jurists un zvērināts advokāts, krīzes likums ievieš jaunu kārtību līdz šim ierastajā parādu piedziņas kārtība un tam sekojošā tiesvedībā, uzliekot par pienākumu kreditoram vai parādu piedziņas pakalpojumu sniedzējam, uzsākot parāda atgūšanu, rakstveidā paziņot parādniekam par parāda esību un aicināt labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības, paziņojumā norādot informāciju par iespēju izteikt pamatotus rakstveida iebildumus pret parāda esību, apmēru un samaksas termiņu un nosakot termiņu iebildumu izteikšanai, kas nav īsāks par 60 dienām no paziņojuma saņemšanas dienas. Šāds risinājums dod parādniekam papildu laiku saistību izpildei, kuras tas nevar izpildīt ne savas vainas dēļ. Civilprocesa likuma 129. panta otrā daļa, paredz pienākumu, ceļot tiesā prasību, pievienot prasībai pierādījumus par lietas iepriekšējās ārpustiesas izskatīšanas kārtības ievērošanu, ja...

Lai ražotu dezinfekcijas līdzekļus, kuru sastāvā ir spirts, jāsaņem atļauja denaturēta spirta iegādei vai alkoholisko dzērienu, kuriem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu, iegādei. Atļaujas iegādāties alkoholisko dzērienus, kuriem piemēro akcīzes nodokļa atbrīvojumu saņemšanai jāiesniedz iesniegums un jāpievieno šādus dokumentus: 1) tehniskos normatīvus, patēriņa normatīvus vai citu informāciju, kurā norādīts, kāds alkoholisko dzērienu daudzums (litros un absolūtā spirta litros) nepieciešams, lai saražotu vienu attiecīgās preces vienību (receptūrs); 2) komersanta apliecinājumu un dokumentus, kas apliecina, ka lietotājam iesniegumā norādītajiem mērķiem ir nepieciešami alkoholiskie dzērieni un šiem mērķiem nevar izmantot denaturētu spirtu; 3) komersanta apliecinājumu, ka deklarētajā darba laikā Valsts ieņēmumu dienesta pilnvarotajām personām tiks nodrošināta iespēja kontrolēt alkoholisko dzērienu apriti un ar to saistīto dokumentāro un datorizēto informāciju uzņēmuma ražošanas, tirdzniecības un alkoholisko dzērienu uzglabāšanas vietās; 4) komersanta apstiprinātu alkoholisko dzērienu izmantošanas vietu (telpu, teritorijas) plānu (vai tā kopiju). Ja plānots uzglabāt vienlaikus vairāk par 2000 litriem alkoholisko dzērienu, plānā papildus norāda stacionārās...

Iepirkumu uzraudzības birojs (UIB) informē, ka, saskaņā ar Ministru kabineta 2020.gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" ir noteikti pasākumi, kas var kavēt iepirkuma līgumu izpildi noteiktajā termiņā, piemēram, darbaspēka vai materiālu/ izejvielu nepieejamības, kā arī citu ar minētajiem apstākļiem saistītu iemeslu dēļ. IUB paskaidro, ka izsludinātā ārkārtējā situācija ir pamats pasūtītājiem veikt grozījumus iepirkuma līgumā saistībā ar neparedzētiem apstākļiem, piemērojot Publisko iepirkumu likuma (PIL) 61.panta trešās daļas 3.punktu. Papildus pasūtītājam ir tiesības izmantot PIL 61.panta piektajā daļā paredzēto iespēju par līgumcenas izmaiņām līdz 10% (precēm un pakalpojumiem) vai līdz 15 % (būvdarbiem) apmērā no sākotnējās līgumcenas. Minētais attiecināms arī uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju noslēgtiem līgumiem. Vienlaikus IUB aicina rūpīgi izvērtēt un pamatot katru ar ārkārtējo situāciju pamatotu līguma grozījumu veikšanas nepieciešamību, lai nepieļautu nepamatotu grozījumu veikšanu, kā rezultātā mainītos ekonomiskais līdzsvars par labu uzvarējušajam pretendentam vai palielinātos līgumcena, nepamatoti sadārdzinot līgumu. Birojs aicina, slēdzot jaunus iepirkuma līgumus, nodrošināt...

Latvijas Konkurences padome informē, ka 23. martā Eiropas Konkurences tīkls, kurā ietilpst Eiropas Savienības konkurences iestādes, tajā skaitā arī Latvijas Konkurences padome, publicējis kopīgu aicinājumu uzņēmējiem COVID-19 krīzes laikā ievērot konkurences tiesības. Eiropas Konkurences tīkls pilnībā apzinās sociālās un ekonomiskās sekas, ko izraisījis COVID-19 uzliesmojums Eiropas Savienībā, taču, ņemot vērā pašreizējos apstākļus, ieviestie pagaidu pasākumi, konkurences iestāžu ieskatā, nav uzskatāmi par tik problemātiskiem, kas varētu radīt konkurences pārkāpumus, kas noteikti Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. pantā, vai arī to sasniegtais mērķis un efektivitāte ir būtiskāki nekā radītie konkurences ierobežojumi. Ja uzņēmumiem rodas šaubas par šādu sadarbības iniciatīvu savietojamību ar ES konkurences tiesībām, tad tie jebkurā laikā var sazināties ar Latvijas Konkurences iestādi vai Eiropas Komisiju, ja sadarbība pārsniedz nacionālās valsts robežas. Tajā pašā laikā ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, ka tos produktus, kas pašreizējā situācijā ir uzskatāmi par nepieciešamiem, lai pasargātu iedzīvotāju veselību, piemēram, sejas maskas un dezinficējošie šķidrumi, aizvien iespējams iegādāties...

Sakarā ar pandēmijas radīto krīzes situāciju valstī, Saeimā 20. martā pieņemtais likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", kas stājās spēkā 22. martā, paredz izmaiņas juridisko personu dalībnieku sapulču, kā arī Gada pārskatu iesniegšanas un apstiprināšanas regulējumā. Likums noteic, ka sabiedrība, uz kuru attiecas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums, ir tiesīga gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu par 2019. pārskata gadu iesniegt termiņā, kas par trim mēnešiem pārsniedz Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 97. panta pirmajā daļā noteikto iesniegšanas termiņu. Attiecīgi, ja gala termiņš Gada pārskata iesniegšanai bija 30. aprīlis, tad patlaban tas ir 2020. gada 31. jūlijs. Savukārt biedrība vai nodibinājums, kas pārsniedz Biedrību un nodibinājumu likuma 52. panta trešajā daļā noteikto termiņu un 102. pantā noteikto, ir tiesīga iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) gada pārskatu vai tā daļu par 2019. gadu līdz 2020. gada 31. jūlijam....

Krīzes skarto nozaru uzņēmumu darbiniekiem izmaksās dīkstāves pabalstu 75 % apmērā no vidējās algas, bet ne vairāk kā 700 EUR Ja krīzes skarto nozaru darba devējs nenodarbina darbinieku vai ir pieteicis dīkstāvi, valsts šo uzņēmumu darbiniekiem izmaksās atlīdzība līdz 75 % no iepriekšējo sešu mēnešu vidējās atlīdzības apmēra, bet ne vairāk kā 700 EUR par kalendāra mēnesi (dīkstāves pabalsts). Šādā gadījumā darba devējs var nepiemērot Darba likuma 74. pantu. Dīkstāves pabalsts netiks aplikts ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (VSAOI). Pabalstu izmaksās uz darbinieka kontu, to neieskaitīs paša uzņēmuma kontā. Dīkstāvi var pasludināt, ja uzņēmums nevar objektīvi nodrošināt darbiniekiem darbu. Taču dīkstāves pabalstu pārtrauks izmaksāt, ja šai laikā darba devējs pieņems darbā jaunus darbiniekus. Līdz šim Darba likuma 74.pants paredzēja, ka darba devējam ir jāizmaksā darbiniekam atlīdzība par dīkstāves laiku. Atbilstoši Darba likuma 74.panta trešajai daļai gadījumā, ja darbiniekam ir noteikta laika alga, dīkstāves gadījumā darbiniekam izmaksā...

Krīzes skarto nozaru nodokļu maksātājiem ir tiesības pieteikties nodokļu samaksas termiņa pagarinājumam, kā arī lūgt piešķirt nodokļu samaksas termiņa pagarinājumu tiem nokavētajiem nodokļu maksājumiem, kuru samaksas termiņš ir pagarināts saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 24. pantu, ja termiņa kavējums radies Covid-19 izplatības dēļ. To paredz 20. martā Saeimā steidzamības kārtā pieņemtais likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību". Likums stājās spēkā 22. martā. Lai iegūtu tiesības uz termiņa pagarinājumu, ne vēlāk kā divu mēnešu laikā pēc maksājuma termiņa iestāšanās vai šā likuma spēkā stāšanās dienas iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) pamatotu iesniegumu. VID būs tiesīgs nokavēto nodokļu maksājumu samaksu sadalīt termiņos vai atlikt uz laiku līdz trim gadiem, skaitot no iesnieguma iesniegšanas dienas. Ja nodokļu maksātājam būs piešķirts nodokļu samaksas termiņa pagarinājums, informācija par nodokļu maksātāju netiks iekļauta VID administrēto nodokļu (nodevu) parādnieku datubāzē. Taču VID būs tiesības atcelt termiņa...

Turpinot iepriekš rakstīto par dokumentu, kas budžeta iestādēm jāpievieno gada pārskatiem (Bilance Nr. 2 (458), 2020. gads), lai apliecinātu gada pārskatā sniegtās informācijas patiesumu. Kad jāsāk lietot praksē MK noteiktais, tad arī rodas jautājumi. Šajā rakstā vairāk par to, kā varētu skaidrot un labāk izprast apliecinājumā noteikto kritēriju — finanšu pārskatā sniegtā informācija par visiem iestādes plāniem, kas varētu būtiski mainīt aktīvu un pasīvu uzskaites vērtību vai klasifikāciju finanšu pārskatos. Apliecinājuma forma noteikta ar MK 19.06.2019. noteikumu Nr. 344 «Gada pārskata sagatavošanas kārtība» (turpmāk — MK noteikumi) 7. pielikumu. Apliecinājums nav tikai par grāmatvedības uzskaiti, tas ietver arī apgalvojumus par kontroles pasākumiem finanšu vadības, grāmatvedības un iekšējās kontroles jomā. Ar iestādes vadītāja ziņu būtu jāizveido tāda iekšējās kontroles sistēma, lai, sagatavojot apliecinājumu, varētu sniegt atbildes uz tajā ietvertajiem apgalvojumiem. Kritērijs — finanšu pārskatā sniegtā informācija par visiem iestā­des plāniem, kas varētu būtiski mainīt aktīvu un pasīvu uzskaites vērtību vai klasifikāciju finanšu pārskatos...

Jautājums: Kā pareizi izsaka darba līgumu jaunā redakcijā, kur tas tiek rakstīts, vai jāatsaucas uz iepriekšējo līguma Nr., vai papildus jāraksta, ka pēc parakstīšanas iepriekšējais līgums tiek atzīts, ka tas ir nederīgs? Atbild Irina Kostina, zvērinātu advokātu biroja Ellex Kļaviņš asociētā partnere, darba tiesību prakses grupas vadītāja Ja darba līgumu izsaka jaunā redakcijā, tad parasti darba līguma sākumā –ievaddaļa vai pirmais punkts, paredz to, ka esošais darba līgums (atsauce uz līguma datumu un numuru) tiek grozīts saskaņā ar Darba likuma 97. pantu un izteikts jaunā redakcijā. Nav nepieciešams minēt, ka iepriekšējā darba līguma redakcija ir spēkā neesoša vai ko tamlīdzīgu, jo ir jau noteikts, ka esošais līgums ticis grozīts, izsakot to jaunā redakcijā. Visi darba līguma grozījumi un pielikumi tiek uzskatīti par tā neatņemamu sastāvdaļu, tāpēc, izsakot darba līgumu jaunā redakcijā, tas attiecas arī uz iepriekš veiktiem grozījumiem un pielikumiem. Piemēram, ja darba līgumam ir atsevišķs pielikums par konfidencialitātes ievērošanu, izsakot darba...

COVID-19 krīzes radītais straujais pieprasījuma kritums daļai uzņēmumu licis nonākt dīkstāves periodā, kad krietni samazinājies vai pat pavisam apstājies uzņēmumā veicamo darbu apjoms. Kādi tiesiskie risinājumi šajā situācijā pieejami darba devējiem un darbiniekiem? Darba likums dīkstāvi definē kā situāciju, kad "darba devējs darbinieku nenodarbina vai arī neveic darbinieka saistības izpildījuma pieņemšanai nepieciešamās darbības" un nosaka, ka arī dīkstāves laikā darbiniekam jāmaksā atalgojums (izņemot gadījumus, ja dīkstāve radusies darbinieka vainas dēļ) - Darba likuma 74. panta (2) daļa. Kā iesaka Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība, būtiski, lai šajā ārkārtējā situācijā darba devējs ar darbinieku sazinātos, un abas puses vienotos par to, vai darbiniekam fiziski ir jāatrodas darba vietā dīkstāves laikā, jo īpaši ņemot vērā Ministru kabineta noteiktos piesardzības pasākumus. Ir vairākas iespējas, kā darba devējam un darbiniekam vienoties par risinājumiem uzņēmuma dīkstāves perioda pārdzīvošanai: Vienošanās par darba līguma grozījumiem. "Darba likumā ir teikts, ka darbinieks un darba devējs var grozīt darba līgumu, savstarpēji vienojoties....