Ekspertu ziņojumam

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sagatavojis informatīvo materiālu "Preču piegādes dokumentu parakstīšana Covid-19 ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā", kas sniedz atbalstu nodokļu maksātājiem, lai nodrošinātu bezkontakta sūtījumu piegādes un nodošanas procesu iekšzemē, vienlaikus nosakot pieļaujamo tiesisko rīcību grāmatvedību reglamentējošo normatīvo aktu piemērošanā. Likuma"Par grāmatvedīb subjekts (turpmāk – uzņēmums)1 ārkārtējās situācijas periodā kā apliecinājumu sūtījuma piegādes un nodošanas procesam var izmantot arī citu apliecinājuma veidu, nevis tikai pašrocīgu parakstu. Spēkā esošās grāmatvedības kārtošanas un organizācijas prasības uzņēmumam nosaka, lai apliecinātu pārdoto preču izcelsmi un preču piederību preču izsniegšanas un saņemšanas vietā, ir jānodrošina, ka preču piegādes dokumentā ir ietverti obligāti norādāmie rekvizīti2, t.sk. preču izsniegšanas vietā – preču nosūtītāja (izsniedzēja) paraksts un preču saņemšanas vietā – preču saņēmēja paraksts.3 Šobrīd ir stingri noteikti atsevišķi gadījumi, kad fiziskajām personām ir obligāti jāizvairās no kontakta ar piegādātāju.4 VID uzskata, ka šāda prasība attiecināma arī uz uzņēmumiem saistībā ar piegādēm. VID informē, ka periodā, kamēr valsts teritorijā...

Ārkārtējās situācijas laikā mazumtirgotājiem sadarbībā ar piegādātājiem ir jāievēro godīgas mazumtirdzniecības principi atbilstīgi Negodīgas mazumtirdzniecības prakses aizlieguma likumā (NMPAL) noteiktajam, brīdina Konkurences padome (KP). Neskatoties uz to, ka piegādātāji krīzes laikā atsevišķām preču grupām nespēj nodrošināt būtiski lielāku pasūtījumu izpildi, tas nav pamats, lai mazumtirgotāji noteiktu netaisnīgas sankcijas. Jāpamato preces atpakaļ atdošana krīzes dēļ Jāņem vērā, ka ārkārtējā situācija ir iestājusies no uzņēmuma rīcības neatkarīgu iemeslu dēļ. Tāpēc tie mazumtirgotāji, kuri valsts noteikto ierobežojumu dēļ ir pārtraukuši savu saimniecisko darbību un kuri rakstiski ir vienojušies ar piegādātāju par preču atpakaļ atdošanu, un tajā pašā laikā piegādātājam pastāv iespēja realizēt preci citos kanālos, drīkst preci atdot atpakaļ. Šī atkāpe attiecas gan uz pārtikas, gan nepārtikas preču mazumtirgotājiem. Tomēr mazumtirgotājiem, atdodot preces atpakaļ, nepieciešamības gadījumā ir jāspēj pamatot, ka preču atdošana tiešā veidā izriet no valstī noteiktās ārkārtējās situācijas ierobežojumiem. Tādējādi KP par šādu rīcību nepiemēros atbildību mazumtirgotājiem atbilstīgi NMPAL noteiktajam. Nav pieļaujamas netaisnīgas...

Valdība 7. aprīlī pieņēma Ministru kabineta noteikumos Nr. 161 “Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 “Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu””, ar kuriem saslimšana ar Covid-19 nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā. Noteikumos iekļauts šāds grozījumu teksts: "(..) noteikt, ka saslimšana ar Covid-19 nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 950 "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība", 2016. gada 1. marta noteikumiem Nr. 116 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kas notikuši ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm" un 2020. gada 21. janvāra noteikumiem Nr. 42 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kuros cietušas valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki" un darba devējam nav jāveic šāda gadījuma izmeklēšana un uzskaite". Praksē tas nozīmē, ka valsts noņem no sevis atbildību par sekām arī tādā gadījumā, ja darbinieks tiek nodarbināts bez...

Starp pircēju un pārdevēju noslēgts līgums par pamatlīdzekļa pirkšanu/pārdošanu ar nosacījumu, ka divu gadu laikā no pārdevēja tiks pirkts noteikts daudzums preču. Turklāt par preces vienību cena būtu lielāka par 0,20 eiro. Ja minētais noteikums netiks izpildīts, proti, pircējs iegādāsies mazāk preču, starpība starp pamatlīdzekļa cenu un samaksāto summu par preci būtu jāpiemaksā. Kā iegrāmatot šo pamatlīdzekli? Atbilde Saskaņā ar līguma nosacījumiem pastāv risks, ka, beidzoties līguma termiņam (pēc diviem gadiem), tomēr būtu jāveic starpības apmaksa. Tādējādi 0,20 eiro par preces vienību būtu jāuzskaita atsevišķi, grāmatojot uz "PL izveidošanas izmaksu" vai "Avansa maksājumu par PL" kontu, bet iegādātās preces – "Krājumos". Ja visi līgumā minētie nosacījumi tiks izpildīti (faktiski būs samaksāta summa 2000 eiro), tad kreditēsiet ´PL izveidošanas izdevumusª un debetēsiet attiecīgā "PL" kontu. Ja noteikumi netiks izpildīti (nav uzkrāti 2000 eiro), tad jau būs skaidrs, cik jāpiemaksā un "PL" kontā tiks grāmatota gan samaksātā nauda, gan "PL izveidošanas izmaksas". Pieņemšanas/nodošanas akts...

Informējam, ka no 8. aprīļa stājušies spēkā Ministru kabineta 2020. gada 7. aprīļa noteikumi Nr. 189 "Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 31. marta noteikumos Nr. 179 "Noteikumi par dīkstāves pabalstu pašnodarbinātām personām, kuras skārusi Covid-19 izplatība". Grozījumi, kurus sagatavojusi Kultūras ministrija, paplašina pašnodarbināto personu loku (iekļaujot arī individuālos komersantus), kuras var pretendēt uz dīkstāves pabalstu Covid-19 izraisītās ārkārtējās situācijas laikā un noteic atsevišķus izņēmumus attiecībā uz autoratlīdzību saņēmējiem. Dīkstāves pabalstam VID varēs pieteikties arī autortiesību un blakustiesību īpašnieki, kuri saņem autoratlīdzības. Drīkst saņemt autoratlīdzības par darbu, kas veikts pirms dīkstāves Iepriekšējais noteikumu regulējums papildināts, nosakot, ka krīzes skartā pašnodarbinātā persona ir fiziskā persona, kas reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā (VID): kā saimnieciskās darbības veicēja, ir veikusi valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) kā pašnodarbinātā persona vai autoratlīdzības saņēmēja, vai ir mikrouzņēmumu nodokļa (MUN) maksātāja, vai ir individuālais komersants, un kura dīkstāves periodā nav guvusi ienākumus no saimnieciskās darbības, izņemot ienākumus, kas...

Klienti un sadarbības partneri ir katra uzņēmuma viena no lielākajām vērtībām, un ilgtermiņa attiecības ar tiem ir galvenais nosacījums, lai izveidotu veiksmīgu biznesu. Skaistākie pavasara svētki Lieldienas ir īstais laiks, lai apsveiktu klientus un sadarbības partnerus. Dāvanas un dāvināšana ir nozīmīga sastāvdaļa, jo pateicība par sadarbību parasti iet roku rokā ar vēlmi turpināt biznesa attiecības, — atzīmēja Latvijas Republikas Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments savā spriedumā lietā Nr. SKA–58/2014. Bet rodas jautājumi: vai izdevumi, kuri var rasties nodokļu maksātājam, pasniedzot dāvanu klientam (sadarbības partnerim) — juridiskai personai, ir reprezentācijas izdevumi; vai ir nozīme dāvanas vērtībai, lai šo summu (dāvanas vērtību) uzskatītu par reprezentācijas izdevumiem; vai ir nepieciešams iegādāties alkohola licenci, ja alkohols tiks pirkts mazumtirdzniecībā ar mērķi uzdāvināt klientam (sadarbības partnerim) — juridiskai personai; vai nodokļu maksātājam ir tiesības atskaitīt PVN kā priekšnodokli, kas norādīts nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm dāvināšanai klientiem; vai reprezentācijas izdevumi veido ar UIN apliekamo bāzi? Saskaņā ar...

Ministru kabinets 7. aprīļa sēdē ir pagarināja ārkārtējās situācijas termiņu līdz šī gada 12. maijam, tādējādi pagarinot 12. marta valdības rīkojuma "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu” darbības laiku. Lēmumi par ierobežojumu termiņa pagarinājumu ir pieņemti saskaņā ar epidemiologu rekomendācijām un rūpējoties par sabiedrības veselību un drošību, informē Ministru kabinets. Arī turpmāk būs aizliegti jebkādi privāti pasākumi, izņemot bēru ceremonijas ārtelpās ar nosacījumu, ka tiek ievērota savstarpējā divu metru distance starp personām un citi epidemioloģiskās drošības noteikumi. Valdība ir atbalstījusi arī izņēmumu uz kristību ceremoniju noturēšanu neatliekamajos gadījumos. Visiem Eiropas Savienības valstspiederīgajiem, kā arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs, tiks atļauts vienu reizi šķērsot Latvijas Republikas teritoriju noteiktās sauszemes robežšķērsošanas vietās, lai atgrieztos savā mītnes zemē. Turpmāk personām pirms atgriešanās Latvijā būs jānorāda pilna informācija par savu faktisko dzīvesvietu, kurā to var sasniegt. Gadījumā, ja faktiskās dzīvesvietas adrese atšķirsies no pašizolācijas vietas adreses, personai būs pienākums nekavējoties par to paziņot Valsts policijai. Par...

Ņemot vērā Eiropas Komisijas rekomendācijas, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Muitas pārvalde sniedz atbalstu uzņēmējiem un informē par darbībām ar precēm, kurām piemērota muitas procedūra – pagaidu ievešana un kurām Covid-19 seku dēļ rodas vai var rasties problēmas ievērot muitas iestādes noteikto procedūras slēgšanas termiņu. Gadījumos, kad pagaidu ievešanas procedūru nevar pabeigt muitas iestādes noteiktajā termiņā saskaņā ar ārkārtējiem apstākļiem, ko radījusi Covid-19 pandēmija, muitas iestāde pēc pamatota atļaujas turētāja iesnieguma saņemšanas var atļaujas slēgšanas termiņu pagarināt arī tad, ja tas pārsniedz maksimāli noteiktos 24 mēnešus. Šajā gadījumā: vienkāršotā kārtībā izsniegtajai atļaujai – VID Elektroniskajā muitas datu apstrādes sistēmā (EMDAS) jāiesniedz pieteikums grozījumu izdarīšanai muitas deklarācijā (atļaujā), pievienojot atļaujas turētāja iesniegumu, kurā norādīts vēlamais muitas procedūras slēgšanas termiņš un pamatojums slēgšanas termiņa pagarināšanai, kas tieši saistīts ar Covid-19 pandēmijas radītajiem īpašajiem apstākļiem; vispārējā kārtībā izsniegtajai atļaujai – Eiropas Komisijas Muitas lēmumu pārvaldības sistēmā jāpiesaka grozījumi atļaujā, norādot vēlamo slēgšanas termiņu (mēnešos) un pamatojumu...

Izlaižot brīvā apgrozībā no trešajām valstīm ievestas preces, kas paredzētas Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku novēršanai, tām var tikt piemērots atbrīvojums no muitas maksājumiem saskaņā ar Padomes Regulas Nr. 1186/2009, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem, 74.-80.pantā noteikto kārtību, kas paredz turpmāk minēto. Atbrīvojumu no ievedmuitas nodokļiem piemēro precēm, ko ieved valsts organizācijas, citas labdarības vai filantropiskas organizācijas, kuras apstiprinājušas kompetentās iestādes, ja tās paredzēts a) par brīvu izdalīt tiem, kas cietuši nelaimē, kura piemeklējusi vienas vai vairāku dalībvalstu teritoriju; vai b) par brīvu nodot šādā nelaimē cietušo rīcībā, paturot tās minēto organizāciju īpašumā. Atbrīvojumu var piemērot arī precēm, kuras ieved glābšanas dienests savas darbības nodrošināšanai. Atbrīvojuma piemērošanai nepieciešams Eiropas Komisijas (EK) lēmums, bet kamēr tas nav saņemts, dalībvalstis var ļaut ievest preces, atliekot par tām nodokļus, ja ievedēja organizācija uzņemas šos nodokļus samaksāt atbrīvojuma nepiešķiršanas gadījumā. Atbrīvojumu piešķir tikai organizācijām, kuru grāmatvedības ieraksti ļauj kompetentajām iestādēm uzraudzīt to...

NUMURA TĒMA Ikars Kubliņš: Grāmatvežus uztrauc gan profesijas prestižs un valsts iestāžu attieksme, gan praktiski jautājumi GRĀMATVEDĪBA Dina Kucina, Inita Ābele, Līga Malteniece: Biežākās kļūdas, kas tiek pieļautas, iesniedzot gada pārskatus un UIN deklarācijas (turpinājums) Aļona Irmeja: Lietotu transportlīdzekļu PVN uzskaites īpatnības (turpinājums) Marina Ķere: Klientu un sadarbības partneru apsveikšana Lieldienās Redakcija: Par gada pārskatu iesniegšanas termiņiem Katrīna Linarte: Biežāk pieļautās kļūdas, sastādot un noformējot sabiedrību gada pārskatus Linda Puriņa: Gada ienākumu deklarācija saimnieciskās darbības veicējiem NODOKĻI Ina Spridzāne: Zaudētie parādi – pievienotās vērtības nodokļa korekcija Linda Puriņa: Zemnieku saimniecības statusa maiņa no UIN uz IIN (turpinājums) ATTĪSTĪBA Redakcija: Sociālais uzņēmums: bizness vai labdarība ATBILDES UZ JAUTĀJUMIEM Maija Grebenko, Ina Spridzāne: Valūtas kurss avansa norēķinā Kā iegrāmatot pamatlīdzekli? PVN piemērošana, pārdodot zemi Ja darba samaksai uzreiz piemēro lielāku IIN likmi Komandējums vairākās valstīs Ja darba samaksai jāpiemēro ļoti liela atskaitījumu summa NODERĪGI Redakcija: Valdība pieņem jaunus kritērijus dīkstāves pabalsta un nodokļu brīvdienu...

NUMURA INTERVIJA Pandēmijas laikā jāvērtē, vai līgumi ir izpildāmi. Saruna ar EVU BERLAUS, zvērinātu advokātu biroja Sorainen vadošo partneri. JURISTA PADOMS Biežākās nepilnības iekšējās kontroles sistēmās. JĀNIS KĻUMELS, juridiskā biroja Klumel vadošais partneris Interešu konflikta regulējums. KASPARS FRIDENBERGS-ANSBERGS, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal vecākais jurists Komercnoslēpuma aizsardzības aktualitātes. ILMĀRS ŠATOVS, zvērināts advokāts, patentpilnvarnieks preču zīmju un dizainparaugu jomā, Rīgas šķīrējtiesas šķīrējtiesnesis Atlīdzības aspekti un attaisnota prombūtne darbiniekam – zemessargam vai rezerves karavīram II. IVETA ZELČA, zvērināta advokāte JAUNS LIKUMS Ko jaunais Preču zīmju likums maina preču zīmju regulējumā. MĀRTIŅŠ GAILIS, zvērināts advokāts, asociētais partneris zvērinātu advokātu birojā Ellex Kļaviņš Atbalsts uzņēmējiem COVID-19 izraisītajā krīzē. Aktuālās informācijas apkopojums IEPIRKUMI Jaunākie Senāta nolēmumi publisko iepirkumu lietās. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Tiesu prakse darba strīdos 2020. gadā. KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts LASĪT E-ŽURNĀLU ABONĒT ŽURNĀLU

Žurnāls “Bilance” marta sākumā aicināja uz tikšanos grāmatvedības ekspertus, lai pārrunātu nozares galvenos problēmjautājumus - citiem vārdiem, noskaidrotu, kas ir tas, kas grāmatvedības profesionāļus uztrauc visvairāk. Sarunas laikā tika nosauktas vairākas lietas, no kurām liela daļa saistīta tieši ar valsts iestāžu politiku, attieksmi un praktisko rīcību grāmatvežiem svarīgos jautājumos. Sazinājāmies arī ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID), lai gūtu iestādes skaidrojumu uz uzdotajiem jautājumiem un viedokli par izteiktajiem pārmetumiem. Sarunas emocionālākie brīži bija tie, kuros tika skarts jautājums par valsts iestāžu attieksmi pret grāmatvedības profesijas pārstāvjiem. Grāmatvežu - sarunas dalībnieku - kopējā izjūta bija tāda, ka valsts šīs profesijas pārstāvjus neciena (sarunā tika lietots apzīmējums “valstiskā necieņa pret grāmatvežiem”). Necieņas attieksmi grāmatveži izjūtot arī kā uzņēmumu pārstāvji. Kopumā to varētu raksturot kā nemitīgu aizdomīgumu, ikvienu uzņēmumu uzskatot par potenciālu krāpnieku. Piemēram, neesot saprotams, kāpēc uzņēmumam, kurš iekļauts VID Padziļinātās sadarbības programmas “Bronzas līmenī”, pienāk paziņojums, kurā vienlaikus ar apsveikumu tiek arī gari un...

Likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli" ir paredzēti nosacījumi, kuriem izpildoties, ienākums no lauksaimniecības zemes pārdošanas nav apliekams ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Ja ienākums no lauksaimniecības zemes pārdošanas ir apliekams ar IIN, tad aprēķināms kapitāla pieaugums. Valsts ieņēmumu dienests (VID) publicējis materiālu, kurā skaidro dažādās situācijas. Ar IIN neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma pārdošanas, kurš pēc lietošanas mērķa ir lauksaimniecības zeme, ja izpildīti abi nosacījumi: īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā pārdošanas rezultātā iegūst zemnieku saimniecības īpašnieks, persona, kura Uzņēmumu reģistrā reģistrēta kā komercsabiedrība, individuālais komersants vai zemnieku saimniecība, vai VID kā saimnieciskās darbības veicēja, vai īpašumtiesības uz nekustamo īpašumu tā pārdošanas rezultātā iegūst Latvijas zemes fonds;aktuālo kadastrālo vērtību nekustamā īpašuma atsavināšanas gadā, kura koriģēta, kadastrālo vērtību dalot ar Centrālās statistikas pārvaldes noteikto katra gada patēriņa cenu indeksu par pēdējiem 10 gadiem pirms nekustamā īpašuma atsavināšanas, ja nekustamo īpašumu dāvinātājs ir ieguvis līdz 2000.gada 31.decembrim. atjaunojot īpašuma tiesības – par nekustamā īpašuma...

Saeima 3. aprīlī pieņēmusi grozījumus Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā, kas paredz nopietnus soda mērus gan par nepatiesas informācijas sniegšanu, piesakoties uz dīkstāves pabalstu, gan par ārkārtējās situācijas ierobežojumu un aizliegumu, epidemioloģiskās drošības prasību pārkāpšanu, kā arī informācijas nesniegšanu par inficēšanos vai kontaktu ar inficētajiem. Izmaiņas paredz, ka par nepatiesas informācijas sniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam dīkstāves pabalsta saņemšanai fiziskajām personām vai valdes loceklim var uzlikt naudas sodu līdz 1500 eiro, atņemot valdes loceklim tiesības ieņemt noteiktus amatus komercsabiedrībās vai bez tā. Tāpat kodeksā noteikts ļoti plašas amplitūdas naudas sods par informācijas nesniegšanu saistībā ar infekcijas slimības izplatību izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā par to, ka persona ir inficējusies ar attiecīgo infekcijas slimību, ir bijusi kontaktā ar inficētu personu vai ir bijusi infekcijas slimības perēklī, ja no personas šāda informācija tiek pieprasīta - par šādu pārkāpumu paredzēts sods, sākot no desmit eiro līdz pat 2000 eiro. Tāda paša diapazona naudas sods paredzēts arī fiziskām personām...

Maksātnespējas kontroles dienests informē, ka 5. aprīlī stājās spēkā grozījumi regulējumā, kas paredz terminētas izmaiņas maksātnespējas procesa saistību dzēšanas procedūrā, tiesiskās aizsardzības procesā, kā arī iespēju noturēt kreditoru sapulci attālināti vai rakstveidā. Iepazīstieties ar grozījumiem likumā "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem sakarā ar Covid-19 izplatību", kas nosaka jaunu regulējumu maksātnespējas jomā (33.,34.,35.un 36.pants). Iespēja pagarināt tiesiskās aizsardzības procesu Lai nodrošinātu labvēlīgākus nosacījumus tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanai, tiek noteikts, ka valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas laikā un 6 mēnešus pēc tās beigām tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu – gan sākotnējo, gan esošo grozot, var apstiprināt uz periodu, kas nav ilgāks par 4 gadiem, šobrīd noteikto 2 gadu vietā. Termiņa pagarinājumu iespējams īstenot tikai gadījumā, ja tam piekrīt Maksātnespējas likuma 42. panta trešajā daļā noteiktais kreditoru vairākums un ir sagatavots un iesniegts pieteikums tiesā. Ja tiesiskās aizsardzības procesa īstenošanas termiņš jau ir pagarināts uz 4 gadiem un saistībā ar Covid-19...