Ekspertu ziņojumam

Jautājums: Vai fiziskās personas maksātnespējas procesā jāmaksā viena trešdaļa no saviem ienākumiem? Vai ir kaut kas mainījies? Atbildi sniedz Maksātnespējas kontroles dienesta direktore Baiba Banga. No uzdotā jautājuma Maksātnespējas kontroles dienests secina, ka personai pēc būtības nepieciešams noskaidrot, vai fiziskās personas maksātnespējas procesā viena trešdaļa no saviem ienākumiem jāmaksā arī bankrota procedūras ietvaros, jo minētais jautājums 2019. gada nogalē ir raisījis virkni diskusiju, kā rezultātā veikti grozījumi Maksātnespējas likumā. Tātad, sākot ar 2015. gada 1. martu, kad stājās spēkā likums "Grozījumi Maksātnespējas likumā", tika noregulēts jautājums attiecībā uz to, ka fiziskai personai nav pienākuma bankrota procedūras laikā novirzīt vienu trešdaļu no ienākumiem kreditoru prasījumu apmierināšanai. Proti, Maksātnespējas likuma 140. panta 1. punkts paredz parādnieka tiesības saņemt vismaz divas trešdaļas no saviem ienākumiem, lai segtu fiziskās personas uzturēšanas izmaksas. Ar minētajiem grozījumiem tika veiktas izmaiņas Maksātnespējas likuma 137. panta 1. punktā, nosakot, ka maksātnespējas procesa administrators atver kontu uz sava vārda kredītiestādē vienīgi...

Saeima 2020. gada 20. februāra sēdē trešajā, galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka naudas sodus uzņēmumiem un finanšu iestādēm par noteikta veida informācijas neiesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam. Soda naudas apmēri pielīdzināti Igaunijai Grozījumos noteikta soda nauda līdz 1% no nodokļu maksātāja gada apgrozījuma (ieņēmumiem) attiecīgajā pārskata periodā, bet ne vairāk kā 3 200 euro, ja nodokļu maksātājs nav iesniedzis starptautiskas uzņēmumu grupas pārskatu par katru valsti nodokļu normatīvajos aktos noteiktā termiņā vai nav ievērojis starptautiskas uzņēmumu grupas pārskata par katru valsti normatīvajos aktos paredzētās sagatavošanas un iesniegšanas kārtību. Kā skaidrots grozījumu anotācijā, maksimālais soda naudas līmenis ir tuvu Igaunijā noteiktam. Tas ir vērā ņemams, jo starptautiskas uzņēmumu grupas pašas izvēlas, kurš, piemēram, meitas uzņēmums sniegs pārskatu, un lai tādējādi nebūtu situācija, ka Latvijā neievērot normatīvo regulējumu attiecībā uz pārskatiem būtu izdevīgāk. Salīdzinājumā ar citām valstīm – Slovākijā par pārskata neiesniegšanu noteikts sods līdz 10 000 euro, bet...

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) vērš uzmanību, no 2020. gada 2. janvāra nedrīkst laist tirgū termopapīru, kurā Bisfenola A BPA koncentrācija ir vienāda ar vai lielāka par 0,02% masas. Šādu aizliegumu noteic Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1907/2006 2016. gada 12. decembrī pieņemtie grozījumi. PTAC 2020. gadā veiks pārbaudes, lai pārliecinātos, ka tirgū pieejams termopapīrs, kura BPA koncentrācija nepārsniedz Regulā noteikto. Termopapīrs tiek izmantots ne tikai kases čekiem, bet arī bankas termināļu izdrukām, etiķetēm, biļetēm, rēķiniem un medicīnisko iekārtu un faksa aparātu izdrukām. BPA ir reproduktīvās sistēmas toksikants, kas var ietekmēt bērnu veselību nākotnē, nonākot mātes organismā grūtniecības laikā. Grozījumi veikti, jo Eiropas Ķimikāliju aģentūra secināja, ka pastāv nepieņemams risks to darba ņēmēju veselībai, kuri rīkojas ar termopapīru, kas satur BPA lielākā koncentrācijā. PTAC aicina atbildīgos komersantus pirms termopapīra laišanas tirgū pārliecināties, ka tā BPA saturs nepārsniedz iepriekš minēto koncentrāciju. Kā pierādījums, ka termopapīra ražotājs ir izpildījis iepriekš minēto prasību,...

Saeima 2020. gada 20. februāra sēdē trešajā, galīgajā lasījumā pieņēmusi grozījumus likumā "Par nodokļiem un nodevām", kas nosaka pienākumu nodokļu maksātājiem ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par pārrobežu shēmām, kas saistītas ar iespējami agresīvu nodokļu plānošanu, kā arī soda naudas apmērus par šī pienākuma neizpildīšanu. Turpmāk būs jāziņo arī par pārrobežu shēmām Līdzās pašreiz jau spēkā esošajiem ziņošanas pienākumiem saistībā ar dažādiem aizdomīgajiem darījumiem, jaunpieņemtās normas nosaka nodokļu maksātājiem pienākumu ziņot par "pārrobežu shēmām, kas saistītas ar iespējami agresīvu nodokļu plānošanu." Konkrētās situācijas, kurās tas jādara, konkrētie nodokļu maksātāji, kam tas jādara, kā arī ziņojuma struktūra, iesniegšanas kārtība un citas nianses vēl tiks detalizēti aprakstītas Ministru kabineta noteikumos. Tomēr paredzams, ka pienākums attieksies uz "nodokļu maksātājiem, kuri sniedz nodokļu konsultācijas, finanšu pakalpojumus, juridiskos pakalpojumus, grāmatvedības pakalpojumus u.tml.," teikts grozījumu anotācijā. Tāpat anotācijā sniegti arī daži teorētiski piemēri pārrobežu shēmām, par kurām būs jāsniedz ziņojums: shēma, kuras ietvaros komercsabiedrība iegādājas zaudējumus nesošu komercsabiedrību –...

Laikā, kad sācies gada pārskatu iesniegšanas periods (komersantiem pārskats jāiesniedz ne vēlāk kā līdz 30. aprīlim), portālā BilancePLZ būs iespēja vairākos turpinājumos lasīt par dažām no tipiskākajām kļūdām, kuras nodokļu maksātāji mēdz pieļaut, aizpildot un iesniedzot gada pārskatus. Konsultāciju portāla lasītājiem sniedz Dina Kucina, Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Nodokļu pārvaldes Nodokļu un nodevu grāmatvedības metodikas daļas galvenā nodokļu inspektore. Saimnieciskās darbības pārskata aile jāatzīmē tikai specifiskos gadījumos Viena no biežākajām kļūdām gada pārskatu aizpildīšanā ir tā, ka pārskata sadaļā “Pamatinformācija” tiek atzīmēts, ka tiek iesniegts “saimnieciskās darbības pārskats” (ielikts ķeksis ailē ar šādu nosaukumu), sk. attēlā: “Virspusēji raugoties, varētu šķist gluži loģiski pieņemt, ka tas ir “saimnieciskās darbības pārskats”, bet būtībā, saskaņā ar Komerclikumu, saimnieciskās darbības pārskats ir, tautas valodā runājot, tāda kā operatīvā bilance, kuru uzņēmumam ir nepieciešams sastādīt tikai atsevišķos gadījumos un par īsāku pārskata periodu - piemēram, tad, ja vēlas sadalīt ārkārtas dividendes. Šo niansi nodokļu maksātāji līdz...

Grāmatvedība ir jākārto tā, lai grāmatvedības jautājumos kvalificēta trešā persona varētu gūt skaidru priekšstatu par sabiedrības finansiālo stāvokli un tās saimnieciskajiem darījumiem noteiktā laika posmā, kā arī lai varētu konstatēt katra saimnieciskā darījuma sākumu un izsekot tā norisi. Grāmatvedības sniegtajai informācijai jābūt patiesai, salīdzināmai, savlaicīgai, nozīmīgai, saprotamai un pilnīgai. Grāmatvedībai ir jānodrošina ieņēmumu un izdevumu norobežošana pa pārskata periodiem. Lai trešajai personai būtu vieglāk orientēties sabiedrībā, tai par palīgu var kalpot kvalitatīvi izstrādāta sabiedrības grāmatvedības politika un grāmatvedības organizācijas dokumenti. Grāmatvedības organizācijas dokumentu un grāmatvedības politika jēdziens Grāmatvedības organizācijas dokumenti nosaka kārtību, kādā dokumentē, novērtē un uzskaita biedrības saimnieciskos darījumus, mantu un saistības, veic inventarizāciju, sniedz pārskatus par skaidras un bezskaidras naudas avansu, kā arī izejvielu un citu krājumu izlietojumu, dokumentē un uzskaita ar uzņēmuma saimniecisko darbību saistītos transportlīdzekļu izmantošanas izdevumus, organizē attaisnojuma dokumentu apgrozību un kārto grāmatvedības reģistrus. Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 1. pantā ir skaidrots grāmatvedības...

Ikdienā arvien vairāk ienākot elektroniski parakstītu dokumentu izmantošanai, lielākajā daļā gadījumu tie veiksmīgi aizstāj papīra formā izdrukātos un pašrocīgi parakstītos dokumentus. Tomēr ir dažas jomas, kur normatīvais regulējums vēl nepieļauj elektronisku alternatīvu papīra dokumentam. "Situācijas, kurās pavisam kategoriski aizliegts izmantot elektroniskos dokumentus, ir palikušas diezgan maz," vērtē Inga Pumpure, Finanšu vadības Maģistre, grāmatvede – ārpakalpojumu sniedzēja, Grāmatvedības un nodokļu konsultante, Latvijas Biznesa un profesionālo sieviešu asociācijas prezidente. Pirmā šāda situācija - ja ir paredzēta īpaša līguma apliecināšanas kārtība, kurā noteikts, ka līgums ir pašrocīgi jāparaksta. Otrkārt, pavisam noteikti elektroniska dokumenta formā pagaidām vēl nevar noslēgt darba attiecības, jo "Darba likumā joprojām ir paredzēts, ka darba attiecības ir jānoslēdz rakstiski. Un "rakstiski" nenozīmē elektronisko formu!" skaidro I. Pumpure. Neskaidra situācija ir ar galvojuma līgumiem un ķīlas nodrošinājumiem. Normatīvajā regulējumā neesot atrodams nedz skaidrs aizliegums, nedz arī atļauja šādus dokumentus noformēt elektroniski, sacīja eksperte. Arī par darījumiem ģimenes tiesību un mantojuma tiesību jomā šobrīd...

Jautājums: Atrodoties bezalgas atvaļinājumā, darbiniece saslima un viņai izrakstīta A lapa. Vai darbavietā šī lapa būtu jāapmaksā? Ja turpmāk tiks izsniegta arī B lapa, vai VSAA to apmaksās? Vai bezalgas atvaļinājums būtu jāpagarina par slimības periodu? Atbildi sniedz Maija Grebenko, žurnāla Bilance galvenā redaktore: Ja darbiniecei nepieciešams bezalgas atvaļinājums, darba devēja pienākums ir iesniegt VID ziņas ar kodu 50 (datums, ar kuru darba ņēmējam vai mikrouzņēmuma darbiniekam ir piešķirts atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas). Savukārt, ja darbiniece saslimusi un par pirmajām desmit kalendāra dienām ir izsniegta A lapa, grāmatvedim jāvadās no likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 36. panta: Darba devēja pienākums ir darba ņēmējiem, kuriem darba periodā iestājusies ar Ministru kabineta noteiktajā kārtībā izsniegtu darbnespējas lapu apliecināta pārejoša darba nespēja (izņemot darba nespēju, kas saistīta ar grūtniecību un dzemdībām un slima bērna kopšanu), izmaksāt no saviem līdzekļiem slimības naudu (..). No likuma teksta izriet, ka darba devējam nav pienākuma apmaksāt A...

Pirms Ziemassvētku brīvdienām Ministru kabineta (MK) valsts sekretāru sanāksmē Finanšu ministrijas darba grupa iesniedza jaunā Grāmatvedības likuma projektu. Šī likumprojekta izstrādes process tika uzsākts 2018. gada 3. maijā ar Finanšu ministrijas valsts sekretāra (nevis ministra) rīkojumu, tika izveidota darba grupa, kurā darbojās valsts institūcijas — Valsts kases, Valsts ieņēmumu dienesta, Latvijas Bankas, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pārstāvji, kā arī grāmatvedības prakses pārstāvji (privātais sektors) — Grāmatvežu asociācija, ISO Sertificēto grāmatvežu asociācija (šķiet, tagad tās ir apvienojušās), Zvērinātu revidentu asociācijas un Biznesa augstskolas Turība, kā arī Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji. Darba grupa ir sanākusi kopā 16 reizes, un, lūk, likumprojekts ir gatavs! Nekā superjauna projektā nav. Tas ir grāmatvedības teorētiķu pietiekami rūpīgi sagatavots likums, bet tajā jo­projām nav ne vārda par to, ka katrā uzņēmumā pastāv un darbojas četri grāmatvedības uzskaites veidi — četras sistēmas — (1) finanšu, (2) nodokļu, (3) vadības un (4) budžeta. Likuma projektā ir pamanāmas ne tikai...

Atbildes uz vairākiem jautājumiem, kas saistīti ar nodokļu maksātāja statusa izvēli vai maiņu, sniedz Dr. oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore. Jautājums: Kāda būtu vispiemērotākā uzņēmējdarbības forma 18 gadus vecam skolēnam, kurš vēlas strādāt par kurjeru, izmantojot vecāku automašīnu vai ar velosipēdu? Atbilde: Ja nav lielu izdevumu, piemērota izvēle varētu būt mikrouzņēmuma nodokļa maksātāja režīms, jo tas ir vienkāršākais un jāmaksā viena 15% nodokļa likme. Tomēr šajā kontekstā jāņem vērā arī iespējamie mīnusi - šādā gadījumā skolēns vairs nebūs apgādājamais, kas nozīmē, ka tas cilvēks, kura apgādībā viņš ir, zaudēs atvieglojumu par apgādājamiem (250 eiro neapliekamā summa reiz 20% IIN likme = neto alga par 50 eiro mazāka). Otra iespēja ir reģistrēt saimniecisko darbību kā pašnodarbinātajam, bet tad jārēķinās ar to, ka jāveic ieņēmumu un izdevumu uzskaite žurnālā, jāiesniedz gada ieņēmumu deklarācija, jāmaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Jautājums: Vai nodokļu maksātāja statusa maiņu...

Dr. oec. Inguna Leibus, Latvijas Lauksaimniecības Universitātes Finanšu un grāmatvedības institūta profesore, izanalizējusi nodokļu slogu dažādām uzņēmējdarbības formām un nonākusi pie secinājuma, kuriem uzņēmumiem ir, un kuriem nav ieteicams mainīt uzņēmējdarbības formu, lai pārietu no IIN maksātāja statusa (individuālie komersanti, pašnodarbinātie) uz UIN maksātāja statusu (īpaši vienkārši tas izdarāms individuālajiem uzņēmumiem, kuriem tas iespējams, pat nemainot uzņēmuma tiesisko formu). Ieteicams pāriet uz UIN režīmu, pirmkārt, ir tiem uzņēmumiem, kuru izdevumi ir vairāk par 90 procentiem no ieņēmumiem jeb apgrozījuma (rentabilitāte ir mazāka par 10 procentiem). Otrkārt, gada apgrozījumam būtu jābūt vismaz 50 000 eiro apmērā, un, jo īpaši - tad, ja tas ir lielāks par 100 000 eiro. Savukārt pāriešana uz UIN režīmu nebūtu izdevīga uzņēmumiem, kur rentabilitāte jeb peļņa ir no 20% no ieņēmumiem, vai, ja apgrozījums ir mazāks par 50 000 eiro gadā. "Mazākam apgrozījumam par 50 000 eiro gadā es to neieteiktu, jo jāņem vērā papildus izmaksas - divkāršā...

Tuvojas sen solītā vienotā konta stāšanās spēkā datums — 2021. gada 1. janvāris, kad gandrīz visi nodokļi (ko administrē VID) uzņēmējiem būs jāmaksā vienuviet! Tomēr dažādu nodokļu deklarēšanas un nomaksas noteikumi līdzšinējā redakcijā ir atšķirīgi. Grozot Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumus Nr. 827 «Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli» (MK noteikumi Nr. 827) prasības tiks vienkāršotas, vienādotas un atvieglos grāmatvežu pienākumu pārskatu iesniegšanas jomā. Līdz šim brīdim vairākos likumos jau ir iestrādātas normas par vienotu nodokļu deklarācijas iesniegšanas termiņu (līdz nākamā mēneša 17. datumam), kā arī par datumu, līdz kuram būtu jāsamaksā nodokļi (ne vēlāk par 23. datumu). 2018. gada 25. oktobrī Saeimā pieņemtais likums «Grozījumi likumā «Par valsts sociālo apdrošināšanu»». 2019. gada 23. maijā pieņemtais likums «Grozījumi likumā «Par iedzīvotāju ienākuma nodokli»». 2018. gada 15. februārī Saeimā pieņemtais likums «Grozījumi Valsts pārvaldes iestāžu nodarīto...

Jautājums: Vai drīkst piemērot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9. panta trešās daļas 10. punktu un parādus neiekļaut ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamajā bāzē, ja parādnieks - uzņēmums - ir likvidēts? Citā situācijā - parādnieki turpina savu darbību, parādu neapmaksā un paredzams, ka parāda atgūšana nebūs iespējama vai parāda atgūšanas izdevumi pārsniegs pašu parādu, tādēļ tiek pieņemts lēmums parādu norakstīt tieši izmaksās. Vai šīs summas ir jāiekļauj ar UIN apliekamajā bāzē? Atbildi uzziņā* sniedzis Valsts ieņēmumu dienests. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.panta otrās daļas 2.punkta b) apakšpunktā noteikts, ka šā likuma 2. panta pirmās daļas 1. un 2. punktā minētajiem nodokļa maksātājiem ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamajā bāzē ietver nedrošos debitoru parādus, kas aprēķināti saskaņā ar šā likuma 9. pantu. Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 9.panta pirmās daļas 2.punktā noteikts, ka ar UIN apliekamajā bāzē iekļauj debitoru parādu summu, kura iekļauta zaudējumos (izdevumos), ja pirms tam attiecīgajam debitora parādam nav izveidots uzkrājums un...

Gandrīz ikkatrs no mums var tikt iesaistīts kādā juridiska rakstura strīdā, kura risināšanai ir nepieciešamas vismaz minimālas juridiskās zināšanas vai izpratne. Mēs varam negaidīti tikt "ierauti" kādā tiesvedībā, vai paši atrasties situācijā, kurā nepieciešams uzsākt tiesvedību. Tādos gadījumos bez juridiskās palīdzības neiztikt. Tai pat laikā mūsu sabiedrībā valda uzskats, ka zvērināta advokāta pakalpojumi ir dārgi, līdz ar ko pieejami tikai turīgiem cilvēkiem. Taču patiesībā tā nav! Latvijas Republikas Satversmes 92.panta pirmajā teikumā ir noteikts, ka ikviens var aizstāvēt savas tiesības un likumiskās intereses taisnīgā tiesā. Lai padarītu pieejamus advokātu un juristu pakalpojumus personām, kuras ir trūcīgas vai maznodrošinātas un kuras nevar atļauties algot juristu vai advokātu, Latvijā kopš 2006.gada tiek nodrošināta valsts apmaksāta juridiskā palīdzība. Par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības piešķiršanu ir atbildīga Juridiskās palīdzības administrācija (turpmāk - JPA). Šā raksta mērķis ir iepazīstināt lasītājus ar valsts nodrošinātās (bezmaksas) juridiskās palīdzības iespējām Latvijā. Kā tas izriet no Valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības likuma...

Drīzumā galīgajā lasījumā tiks pieņemti kārtējie grozījumi likumā «Par nodokļiem un nodevām», kuros formulēti jauni pienākumi noteiktām nodokļu maksātāju grupām. Likuma grozījumos noteikts, ka, iestājoties nodokļu normatīvajos aktos minētajiem nosacījumiem, nodokļu maksātājam ir pienākums iesniegt Valsts ieņēmumu dienestam (VID) informāciju par pārrobežu shēmām, kuras saistītas ar iespējami agresīvu nodokļu plānošanu tiešo nodokļu jomā. Kāpēc grozījumi tiek pieņemti? Ziņošanas pienākums noteikts ES Padomes direktīvā 2018/822, ar ko attiecībā uz obligāto automātisko informācijas apmaiņu nodokļu jomā saistībā ar ziņojamām pārrobežu shēmām groza direktīvu 2011/16/ES. Tajā noteikts, ka dalībvalstis, vēlākais, līdz 2019. gada 31. decembrim pieņem un publicē normatīvos un administratīvos aktus, kas vajadzīgi, lai izpildītu šīs direktīvas prasības. Direktīvā minētos noteikumus valstīm jāsāk piemērot no 2020. gada 1. jūlija. Līdz ar to Latvijai kā vienai no ES dalībvalstīm ir saistošas šīs direktīvas normas. Kā rakstīts likumprojekta anotācijā, kopš 2016. gada, kad tika publiskoti tā saucamie Panamas dokumenti, ir aktualizējies jautājums par nodokļu konsultantu, banku...