Ekspertu ziņojumam

2019.gada 28.novembrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī un nosaka jaunu nodokļa piemērošanas kārtību preču piegādēm uz noliktavu (“call-off stock”) citā dalībvalstī, savukārt 17. decembrī pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”, informē Valsts ieņēmumu dienests. PVN 3 pārskatu iesniedz, ja netiek izpildīti nosacījumi, lai veikto preču piegādi uz noliktavu citā dalībvalstī atkārtoti deklarētu PVN 2 pārskatā ar kodu “N”, kā arī, ja jāveic pārrakstīšanās, neuzmanības u.tml. kļūdu labojumi darījumiem ar kodiem “E1”-“E4” un “N”. PVN 3 pārskatā norāda: reģistrēta nodokļa maksātāja vai nodokļa grupas dalībnieka, par kuru iesniegts pārskats, nodokļa reģistrācijas numuru; reģistrēta nodokļa maksātāja nosaukumu (fiziskajai personai – vārdu un uzvārdu); rindā “V” (vecais ieraksts) – iepriekš iesniegtajā PVN 2 pārskatā norādītos datus, ailē “Taksācijas periods” norādot gadu un mēnesi, par kuru tas bija iesniegts, un visās pārējās ailēs atkārtojot iepriekš iesniegtā PVN 2 pārskata attiecīgajās...

JAUTĀJUMS: Uzņēmuma uzskaitē ir viena firma, kas vienlaikus ir gan debitors, gan kreditors. Vai jāsūta viens salīdzināšanas akts, attiecīgi uzrādot saldo (debeta vai kredīta konta pārsniegums) vai divi atsevišķi akti par debetā un kredītā esošajām saistībām? ATBILDI sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Pirms ķeras pie gada pārskata sastādīšanas, ir jāveic visu uzskaitē esošo pozīciju inventarizācija. Tā ir klasika, un par to ir lietas kursā katrs grāmatvedis. Uzņēmumam ir jāizstrādā inventarizācijas nolikums, kurā ņemta vērā konkrētā biznesa specifika. Parasti uzņēmumiem jāinventarizē ne tikai materiālie aktīvi, bet jāpārliecinās par katras uzskaitē esošās pozīcijas patiesumu, tajā skaitā debitoriem un kreditoriem. Proti, jāiegūst apliecinājums, ka arī partneru uzskaitē uzrādīti tie paši dati. MK 2015. gada 22. decembra noteikumu Nr. 775 «Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma piemērošanas noteikumi» 156. punktā ir teikts: Debitoru un kreditoru parādu atlikumus bilancē norāda atbilstoši attaisnojuma dokumentiem un ierakstiem sabiedrības grāmatvedības reģistros un saskaņo (salīdzina) ar...

Apgūt zināšanas kvalificētu un zinošu pasniedzēju vadībā gan klātienes kursos un semināros, gan attālinātu apmācību e-semināros un video apmācībās internetā piedāvā izglītības iestāžu reģistrā reģistrēta pieaugušo neformālās izglītības iestāde BILANCES AKADĒMIJA. Ieskatieties Bilances Akadēmijas tuvāko kursu un semināru sarakstā! SEMINĀRI 12.02.2020. E-seminārs: “Jaunāko likumu normu piemērōšana 2020. gadā”. Atgādinām, ka BILANCES ZELTA KOMPLEKTAT abonentiem iespēja bez maksas skatīties E-semināru un piekļūt tā videoierakstam!13.02.2020. seminārs: “Jaunākie grozījumi likumos un noteikumos” KURSI Kursi 14.02.2020. – 21.02.2020. “Finanšu plānošanas un analīzes instrumenti” Kursi 19.02.2020. – 26.02.2020. “Projektu konceptu plānošana un prezentēšana” Kursi 06.03.2020. – 03.04.2020. “Nodokļu grāmatvedība” VIDEOIERAKSTI E-dokumenti – normas, izstrādāšana, parakstīšana, iesniegšana, glabāšana Komandējuma un darba brauciena izdevumu atlīdzināšana Piemērotākā uzņēmējdarbības forma mazajiem uzņēmējiem (pašnodarbinātajiem, IK, IU īpašniekiem) nodokļu sloga mazināšanai Grāmatvedības organizācijas dokumenti, to nozīme uzskaites procesā, uzskaite. Grāmatvedības attaisnojošie dokumenti. Grāmatvedības politika – paraugs

JAUTĀJUMS: Pirms Ziemassvētkiem firmas darbiniekiem tika izsniegtas dāvanas, kuru summa nepārsniedz likuma ierobežojumu. Tomēr preču iegādes dokumentā ir uzrādīta PVN summa (21%). Vai mums ir tiesības atskaitīt priekšnodokli? ATBILDI sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore PVN likuma 1. pantā ir definēts dāvanas jēdziens šī likuma izpratnē: 10) mazas vērtības dāvana — prece vai pakalpojums, kuru nodod bez atlīdzības un kura vērtība bez nodokļa vienam cilvēkam kalendāra gada laikā nepārsniedz 15,00 eiro, izņemot preci vai pakalpojumu, kas ir attiecināms uz reklāmas vai reprezentācijas izdevumiem. No definīcijas izriet, ka maksimālā dāvanas summa, par kādu drīkst iegādāties dāvanu, ir 18,15 eiro (kopā ar PVN), bet uzskaitē dāvanas vērtība jāiegrāmato kā 15 eiro. Kur grāmatosim PVN — 3,15 eiro? Droši vien jūsu firmas saimnieciskā darbība (ar mērķi gūt peļņu) nav saistīta ar fizisko personu apdāvināšanu. Tādēļ likumsakarīgs ir jautājums par tiesībām uz priekšnodokļa atskaitīšanu. Atbilde uz šo jautājumu lasāma PVN likuma 92. pantā...

2019.gada 28.novembrī ir pieņemti grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā (turpmāk – likums), kas stājas spēkā 2020.gada 1.janvārī un nosaka jaunu nodokļa piemērošanas kārtību preču piegādēm uz noliktavu (“call-off stock”) citā dalībvalstī, savukārt 17. decembrī pieņemti grozījumi Ministru kabineta noteikumos Nr.40 “Noteikumi par pievienotās vērtības nodokļa deklarācijām”, informē Valsts ieņēmumu dienests.* Preču piegāde uz noliktavu (“call-off stock”) nozīmē situāciju, kad preču transportēšanas brīdī uz citu dalībvalsti piegādātājs jau zina tā preču pircēja identitāti, kuram šīs preces tiks piegādātas vēlākā posmā pēc tam, kad tās ievestas galamērķa dalībvalstī. Minētajam preču pircējam ir tiesības pašam izņemt preces no noliktavas, proti, ir noslēgts tā saucamais “call-off stock” līgums. PVN 2 pārskata aizpildīšana preču piegādes uz noliktavu citā dalībvalstī darījumos Preču piegādes uz noliktavu citā dalībvalstī, kuras reģistrēts nodokļa maksātājs veic saskaņā ar likuma 8.1pantu, norāda par katru preču gala saņēmēju (pircēju) (par katru darījuma partnera nodokļa reģistrācijas numuru) un norāda atsevišķi no pārējām preču piegādēm ES...

Valsts sekretāru sanāksmē starpministriju saskaņošanai 30. janvārī izsludināts jauns likumprojekts "Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums". Kā norādīts likumprojekta anotācijā, jauns likums bija nepieciešams, lai atbilstoši Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 noteiktajam, mainītu līdzšinējo atlīdzības politiku: uz iekšējās ekonomijas rēķina celtu mēnešalgu līmeni valsts pārvaldē līdz 80 % (vidēji) no privātajā sektorā maksātā darba samaksas līmeņa, kā arī mainītu proporciju starp darba samaksas pastāvīgo un mainīgo daļu un ieviestu mūsdienīgus darba samaksas risinājumus. Likumprojekta ieviešanā būs jāievēro fiskālā neitralitāte, tas ir, mēnešalgu paaugstināšana nedod tiesības pieprasīt papildu finansējumu no valsts budžeta. Atlīdzības pārskatīšana iestādē var tikt īstenota tikai esošo budžeta līdzekļu ietvaros, tai skaitā, realizējot Valsts pārvaldes reformu plānā 2020 paredzēto nodarbināto skaita samazinājumu un citas reformas un ietaupītos līdzekļus novirzot pārējo nodarbināto atlīdzības pārskatīšanai. Kā norāda likumprojekta autori - Valsts kanceleja, iestāžu vadītāju amatos mēnešalga (maksimāli 2 441 eiro bruto) patlaban atbilst kvalificēta speciālista vai zemākā/vidējā līmeņa vadītāja...

Kā skaidro Karina Matvejeva, Mg. iur., tiesību akti nosaka nodarbināto ārzemnieku (trešo valstu pilsoņu) minimālo mēneša bruto algas apmēru (norādāms kā iztikas līdzekļu avots Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes (PMLP) iesniedzamajā darba līgumā). Komercreģistrā reģistrētai amatpersonai, individuālajam komersantam un pašnodarbinātai personai tas pašlaik ir noteikts vismaz 2008 eiro apmērā, personai, kura iegūst Eiropas Savienības zilo karti, – vismaz 1506 eiro apmērā. Ja uzturēšanās atļauju pieprasa ārzemnieks, kurš vēlas saņemt Eiropas Savienības zilo karti un kurš tiks nodarbināts specialitātē (profesijā), ko Ministru kabinets iekļāvis to specialitāšu (profesiju) sarakstā, kurās prognozē būtisku darbaspēka trūkumu, – vismaz 1205 eiro apmērā. Savukārt citos ar nodarbinātību saistītajos pamatos (t.sk. vīza) uzturēšanas tiesības pieprasītājam ir jābūt noteiktai darba algai vismaz 1004 eiro apmērā. Ārzemniekiem, kuri ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu; Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi (turpmāk - Savienības pilsoņi), darba samaksas apmērs netiek regulēts. Vairāk par nosacījumiem un normatīvo regulējumu ārzemnieku nodarbināšana Latvijā var lasīt...

NUMURA INTERVIJA Bankas izvērtē klienta riskus. Saruna ar SANITU BAJĀRI, Finanšu nozares asociācijas vadītāju, un JĀNI BRAZOVSKI, asociācijas valdes locekli JURISTA PADOMS Kriminālprocesa ietekme uz VID lēmumu pārsūdzības procesu nodokļu lietās. LAURA VILKA, zvērināta advokāte, zvērinātu advokātu birojs Deloitte Legal Sankciju regulējuma ģenēze un piemērošana praksē. KRIŠJĀNIS BUŠS, LL.M., zvērināta advokāta palīgs, zvērinātu advokātu birojs COBALT Atvaļinājuma piešķiršanas, izmantošanas, pārcelšanas vai pagarināšanas un kompensācijas aspekti. IVETA ZELČA, zvērināta advokāte Ārzemnieku nodarbināšana Latvijā. KARINA MATVEJEVA, Mg. iur. Kā izstrādājami NILLTPFN iekšējās kontroles sistēmas dokumenti. AMANDA ROLLE, zvērinātu advokātu biroja Deloitte Legal juriste IEPIRKUMI Grozījumi publisko iepirkumu regulējumā saistībā ar administratīvo atbildību. EVIJA MUGINA, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītājas vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE “Uz papīra” – ziedi, uz galda – alkohols (2019. gada 17. decembra spriedums lietā Nr. SKC – 828/2019 (C69195418)). KASPARS RĀCENĀJS, Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības darba tiesību eksperts ABONENTI ŽURNĀLU VAR LASĪT ELEKTRONISKI ABONĒT ŽURNĀLU

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis skaidrojumu, kā iesniedzams un aizpildāms paziņojums VID par fiziskajai personai izmaksātajām summām. Atgādinām, ka visiem darba devējiem līdz 2020.gada 3. februārim ir jāiesniedz paziņojums par fiziskajām personām izmaksātajām summām (turpmāk – paziņojums) 2019. gadā, ja darba attiecības bijušas līdz 2019. gada 31. decembrim. Tāpat paziņojums iesniedzams, ja: ja personai izmaksāti ienākumi, kas saistīti ar tās saimniecisko darbību (piemēram, maksāts par kustamā vai nekustamā īpašuma iznomāšanu, izīrēšanu u.c.); ja personai izmaksāti ienākumi, kas nav atbrīvoti no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN), bet no kuriem nodoklis izmaksas vietā nav jāietur (piemēram, ienākumi, ko saņem likvidācijas vai reorganizācijas gadījumā u.c.); ja personai izmaksāti ar nodokli neapliekamie ienākumi (piemēram, izmaksātas stipendijas, apdrošināšanas atlīdzības u.c.). Gadījumi, kādos paziņojumu var negatavot Paziņojumu var neiesniegt, ja izmaksātā neapliekamo ienākumu summa ir mazāka par 300 eiro vai izmaksājot šādu veidu ienākumus: stipendijas, kuru apmērs nepārsniedz 100 eiro, no budžeta vai starptautisko izglītības vai sadarbības...

JAUTĀJUMS: Ja darbiniekam par darbnespēju bija izsniegta A lapa, kuru apmaksā darba devējs, kādā termiņā grāmatvedim tā ir jāaprēķina un jāapmaksā? ATBILDI sagatavoja Maija Grebenko, Mg.sci.oec., žurnāla Bilance galvenā redaktore Darbnespējas lapas apmaksu par periodu, kas nav ilgāks par 10 kalendāra dienām, no pirmās darbnespējas dienas regulē likuma «Par maternitātes un slimības apdrošināšanu» 36. pants. Savukārt šā panta pirmās daļas pēdējā teikumā ir teikts: slimības naudu izmaksā atbilstoši noteikumiem, kādi Darba likumā paredzēti darba samaksas izmaksai. Darba likuma 69. panta pirmajā daļā teikts: "Darba devējam ir pienākums izmaksāt darba samaksu ne retāk kā divas reizes mēnesī, ja darbinieks un darba devējs nav vienojušies par darba samaksas izmaksu reizi mēnesī." Tas nozīmē, ka A lapa tiek apmaksāta kopā ar kārtējām izmaksām pārējiem darbiniekiem. No teiktā secināms, ka grāmatvedim nav pienākuma izmaksāt slimības naudu tajā pašā vai nākamajā dienā pēc A lapas slēgšanas. To drīkst darīt, ja tas īpaši neapgrūtina grāmatvedi (piemēram, steidzami...

Aktualizēts 2019. gada sākumā žurnālā BILANCE publicēts raksts, lai, gatavojot pārskatu par 2019. gadu, tiktu izskaustas iespējamās nepilnības kontu plānos un grāmatvedības uzskaitē. Gada sākumā budžeta iestādēm vienmēr darbu ir daudz. 2019. gada notikumus jau vērtējam un grāmatojam atbilstoši Ministru kabineta (MK) 13.02.2018. noteikumiem Nr. 87 “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs” (MK noteikumi Nr. 87)”. Darbi, kas bija veicami 2019. gada sākumā Ministrijām, centrālajām valsts iestādēm un pašvaldībām bija jāsāk pārskatīt un atjaunot grāmatvedības uzskaites kārtību atbilstoši jaunajam regulējumam, jo finanšu pārskatu konsolidācijā iesaistītās iestādes ievēro ministrijas, centrālās valsts iestādes vai pašvaldības vienoto grāmatvedības uzskaites kārtību un kontu plānu. Ministrija, centrālā valsts iestāde vai pašvaldība apstiprina jauno grāmatvedības kontu plānu vai veic grozījumus esošajā kontu plānā, ja tā ir ērtāk, lai uzskaitītu aktīvus un pasīvus, iespējamos aktīvus un iespējamos pasīvus, izmaiņas tajos un darījumus un kvalitatīvi sagatavotu pārskatus. Kontu plāna shēmu analītiskās uzskaites nodrošināšanai var papildināt ar papildu zīmēm. Tā kā arvien...

Ja uzņēmuma līgums ir noslēgts starp Latvijas komersantu (Pasūtītāju) un fizisko personu, kura reģistrējusi saimniecisko darbību (saimnieciskās darbības veicējs), un nav konstatētas algas nodokļa pazīmes, tad: komersants (Pasūtītājs): izmaksā atlīdzību no uzņēmuma līguma izpildes, nodokļus neieturot; iesniedz “Paziņojumu par fiziskajām personām izmaksātajām summām” ar kodu "2008" līdz nākamā gada 1. februārim, izņemot individuālo komersantu (IK). Savukārt fiziskā persona - saimnieciskās darbības veicēja: saņemto atlīdzību no uzņēmuma līguma izpildes iekļauj savos saimnieciskās darbības ieņēmumos; no saimnieciskās darbības ienākuma aprēķina un nomaksā nodokļus un iesniedz atskaites. Pārliecināties par to, vai persona ir reģistrējusi saimniecisko darbību, iespējams Valsts ieņēmumu dienesta (VID) publiskojamo datu bāzē. No ienākuma no saimnieciskās darbības maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). IIN: 20 % - gada ienākumam līdz 20 004 eiro; 23 % - gada ienākumam no 20 004 eiro līdz 62 800 eiro; 31,4 % - gada ienākumam, kas pārsniedz 62 800 eiro. VSAOI:...

Tieslietu ministrijas pastāvīgā darba grupa dokumentu izstrādāšanas jautājumos sagatavojusi un publicējusi Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas vadlīnijas. Darba grupas sastāvā bija iekļauti arī pārstāvji no sastāvā ir pārstāvji no Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas, Valsts zemes dienesta, Valsts tiesu ekspertīžu biroja, Latvijas Nacionālā arhīva un Uzņēmumu reģistra. Vadlīnijās skaidrotas Ministru kabineta 2018. gada 4. septembra noteikumos Nr. 558 "Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas kārtība" noteiktās prasības. Vadlīnijām nav saistoša rakstura, taču tās var tikt izmantotas kā palīglīdzeklis dokumentu izstrādāšanai un noformēšanai. Visas dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas obligātās prasības ir noteiktas normatīvajos aktos, tostarp Dokumentu juridiskā spēka likumā, Elektronisko dokumentu likumā, Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumos Nr.473 "Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām", Arhīvu likumā, Valsts valodas likumā, kā arī citos, jo jo atsevišķiem dokumentu veidiem var...

Ar uzņēmuma līgumu viena puse uzņemas izpildīt otrai par zināmu atlīdzību ar saviem darba rīkiem un ierīcēm kādu pasūtījumu, izgatavot kādu lietu vai izvest galā kādu pasākumu. Uzņēmuma līgumu regulē Civillikums (2212. pants). Uzņēmuma līguma puses ir pasūtītājs un uzņēmējs, un uzņēmējs var būt gan fiziska, gan juridiska persona. Ja uzņēmuma līgums ir noslēgts starp juridisku personu - Latvijas komersantu (Pasūtītāju) un fizisko personu, kura nav reģistrējusi saimniecisko darbību, tad komersants (Pasūtītājs): atbild par nodokļu nomaksu no aprēķinātās atlīdzības par uzņēmuma līguma izpildi un pārskatu iesniegšanu Valsts ieņēmumu dienestam (VID); reģistrē cilvēku kā darba ņēmēju, ietur iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) no atlīdzības; uzņēmējdarbības riska valsts nodevu (URVN) nemaksā, jo nav darba attiecību (darba līguma). Ienākumam no uzņēmuma līguma izmaksas vietā piemēro šādas nodokļa likmes: Iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) IR iesniegta algas nodokļa grāmatiņa: 20 % mēneša ienākumam līdz 1667 eiro; 23 % mēneša...

Saistībā ar viena dalībnieka sabiedrībām un holdinga sabiedrībām it bieži tiek uzdots jautājums, vai ir pienākumu maksāt atlīdzību valdes loceklim. Tādēļ varētu teikt, ka šis ir plaši apspriests temats ar mainīgām interpretācijām gadu gaitā. Jautājumu par valdes locekļa atlīdzību vienlaikus regulē vairāki normatīvie akti, piemēram, Komerclikums un nodokļu likumi, neiedziļinoties citos un speciālajos likumos. Komerclikuma 221. panta 8. daļa nosaka, ka valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, kas atbilst viņa pienākumiem un sabiedrības finansiālajam stāvoklim, savukārt atlīdzības apmērs tiek noteikts ar padomes (ja padomes nav – dalībnieka) lēmumu. Komerclikumā ir ietverts princips, ka valdes loceklim ir tiesības uz atlīdzību, atstājot vietu pušu vienošanai par atlīdzības veidu (ikmēneša vai uz kapitālsabiedrības darbības rezultātiem balstītu) un tās apmēru. Iemesli, kāpēc kapitālsabiedrības valdes loceklim netiek noteikta atlīdzība, var būt dažādi, piemēram, valdes locekļa pienākumus pilda pats kapitālsabiedrības īpašnieks un iemesls valdes locekļa atalgojuma nemaksāšanai ir ekonomiska rakstura, proti, kapitālsabiedrības dalībnieks savus komercdarbības augļus saņem dividenžu...