Nesaskata vajadzību ieviest apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību vēl citās nozarēs

Valdības sēdē 10. janvārī izskatīšanai tika iesniegts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums "Par nepieciešamību apgriezto jeb reverso pievienotās vērtības nodokļa maksāšanas kārtību ieviest citās nozarēs". Ziņojuma izskatīšana gan tika atlikta, taču vērts ieskatīties, kādi ir informatīvā ziņojuma secinājumi.

Ziņojuma mērķis ir informēt par esošo situāciju tautsaimniecības jomās attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa (PVN) krāpniecības apmēru un to, vai nepieciešams paplašināt apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības piemērošanas jomas.

Atgādinām, ka, saskaņā ar apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību starp diviem iekšzemē reģistrētiem PVN maksātājiem atbildīgs par PVN nomaksu valsts budžetā ir attiecīgo preču vai pakalpojumu saņēmējs.

Kā norādīts ziņojumā, PVN krāpniecības apmēra, tā pieauguma vai samazinājuma izvērtēšanai ir vērtēts PVN plaisas rādītājs. Tas ir viens no būtiskākajiem rādītājiem krāpniecisko gadījumu pieaugumam, kā arī tas parāda izvairīšanās no PVN maksāšanas un deklarēšanas apjomu.

Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iemaksāta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības. Valsts ieņēmumu dienests (VID) salīdzina potenciālo nodokļu masu, ko teorētiski iespējams iekasēt atbilstoši aktuālajiem PVN normatīvajiem aktiem un iekšzemes kopprodukta (IKP) lielumam, ar faktiski iemaksāto PVN summu:

• PVN potenciālā nodokļu masa novērtēta atbilstoši IKP izlietojuma statistikai un ietver sevī PVN summu, kas būtu jāiemaksā par precēm un pakalpojumiem, kurus ir patērējuši: Latvijas iedzīvotāji; publiskās pārvaldes iestādes; nozares, kuras ir atbrīvotas no PVN maksāšanas; komersanti, kas nav PVN maksātāji;

• faktiski iemaksātā PVN summa noteikta, pamatojoties uz nodokļu maksātāju iesniegtajiem PVN aprēķiniem.

Pēc VID aplēsēm 2021. gadā PVN plaisa ir 4,9%, savukārt 2020. gadā tā bija 6,8%, kas nozīmē, ka salīdzinājumā ar 2020. gadu PVN plaisas apmērs samazinājies par 1,9 procentpunktiem.

Attiecīgi informatīvajā ziņojumā secināts, ka gan VID, gan Eiropas Komisijas (EK) aprēķini kopumā norāda uz PVN plaisas samazinājumu Latvijā, un nav indikāciju, ka šobrīd Latvijā plaši būtu izmantotas PVN krāpniecisku darījumu shēmas.

EK apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības ieviešanu vērtē kā galējo līdzekli, kad dalībvalsts ir izmantojusi visus citus iespējamos instrumentus krāpšanās mazināšanai PVN jomā konkrētajā nozarē. Krāpšanās riskam ir jābūt būtiskam un tā novērtējumam ir jābūt balstītam uz statistisko datu analīzes rezultātiem. EK kritiski vērtē katru atkāpi no vispārējās PVN sistēmas darbības.

Lai ieviestu apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību, VID rīcībā nav pietiekoši no nozaru asociācijām saņemtie argumenti, ka problemātika kādā no nozarēm ir tieši saistīta ar PVN krāpniecību.

Līdz ar to secināms, ka nav pietiekoša pamatojuma apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības plašināšanai vēl kādā no nozarēm, tajā skaitā arī visās lauksaimniecības un mežsaimniecības produktu ražošanas jomās tādā apmērā un pamatojumā, kā to pieprasa EK.

Finanšu ministrija norādījusi, ka Latvijā nodokļu tiesiskais regulējums tiek pilnveidots, lai mazinātu iespējamo krāpniecību PVN jomā. Informatīvajam ziņojumam pievienots pielikums "Nozaru risku karte ar novērtēto nozaru risku novērtējumu un PVN maksātāju skaitu uz 2021. gada 1. janvāri". Pēc tajā apkopotiem datiem secināts, ka ar PVN deklarēšanu saistītajiem riskiem vidējs un augsts līmenis konstatējams četrām nozarēm – vairumtirdzniecībai, būvniecībai, mežsaimniecībai un mežizstrādei un operācijām ar nekustamo īpašumu. Ņemot vērā, ka darījumiem ar būvniecības pakalpojumiem, kokmateriālu piegādi un ar to saistītiem pakalpojumiem šobrīd tiek piemērota apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība, detalizētāk vērtējamas divas nozares ar ievērojamu starppatēriņa īpatsvaru un būtiskiem nodokļu saistību izpildes riskiem, kurās vienlaicīgi ir pietiekami liels PVN maksātāju skaits un kurām ir izvērtējama nepieciešamība ieviest apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību – vairumtirdzniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu.

Tomēr, detalizētāk vērtējot vairumtirdzniecības apakšnozares pārstāvošo nodokļu maksātāju riskus, secināts, ka visriskantākās ir apakšnozares, kuras saistītas ar tādām preču grupām, kurām apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība jau ir ieviesta vai kādreiz tikusi piemērota (piemēram, kokmateriālu, būvmateriālu un sanitārtehnikas ierīču vairumtirdzniecība, elektronisko ierīču, telekomunikāciju iekārtu un to daļu vairumtirdzniecība).

Operāciju ar nekustamo īpašumu nozarē identificēti riski, kuri saistīti ar neuzskaitītiem ieņēmumiem, kā arī ar mākslīgi palielinātu saimniecisko izdevumu daļu. Šīs nozares nodokļu maksātājiem visbiežāk novēroti riski par, iespējams, nepamatotu darījumu uzrādīšanu priekšnodoklī vai arī nepilnīgi deklarēto kopējo darījumu vērtību, uz ko norāda neatbilstības PVN deklarāciju datos (priekšnodokļa, kopējās darījumu vērtības vai PVN pārmaksu summās).

Tomēr informatīvā ziņojuma veidotāji uzskata, ka šīs nozares nodokļu maksātāju iesaiste krāpnieciskās PVN darījumu shēmās jau ir ierobežota biznesa specifikas dēļ, jo saimnieciskā darbība lielā mērā saistīta ar virkni juridisku procedūru. PVN krāpnieciskās shēmas galvenokārt paredz ātru un lētu īpašuma tiesību nodošanu starp darījuma partneriem, kas savukārt darījumos ar nekustamo īpašumu nav iespējams, jo nepieciešams veikt juridiskas un finanšu pakalpojumu procedūras, kas saistītas ar darījumu reģistrāciju.

Attiecīgi arī VID nonācis pie secinājuma, ka nav pamatojuma ieviest apgriezto jeb reverso PVN maksāšanas kārtību vēl kādā no nozarēm.Turklāt apgrieztā jeb reversā PVN maksāšanas kārtība ir terminēts pasākums cīņā pret PVN krāpšanu attiecīgajā nozarē un tikai viens no pasākumiem godīga biznesa aizsargāšanai no PVN krāpniekiem un negodīgas konkurences samazināšanai nozarē.

Pasākuma efektivitāte pieaug, ja konkrētā nozarē ir arī citi papildu pasākumi. Nodokļu administrācija konstatēja, ka ieviešot bezskaidras naudas norēķinu kārtību visos apgrieztās jeb reversās PVN maksāšanas kārtības piemērošanas gadījumos, var efektīvāk sasniegt šajās jomās izvirzīto PVN krāpniecības apkarošanas mērķi.

Arī valsts iestāžu “Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021. – 2022. gadam” projekta izstrādes ietvaros sniegtie priekšlikumi un identificētie riski neliecina par to, ka kādā no nozarēm ir konstatētas indikācijas par masveida krāpniecisko shēmu piemērošanu konkrētās nozarēs vai konkrētām precēm, pakalpojumiem.