Ņujorkas konvencija – kas tā ir un kad tiek pielietota?

Veicot uzņēmējdarbību, neatkarīgi no darbības jomas, nereti darījuma slēdzēji līgumos saskaras ar norādēm uz dažādiem normatīvajiem aktiem. Visbiežāk mulsumu rada līgumos iekļautie normatīvie akti, kuri ir saistīti ar starptautiskajiem darījumiem. Rodas neziņa, kuru normatīvo aktu kurā situācijā pielietot. Viens no šādiem normatīvajiem aktiem, ar kuru sastopas darījuma slēdzēji, ir Ņujorkas Konvencija par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu (turpmāk – Ņujorkas konvencija), kura pamatā ir pielietojama saistībā ar šķīrējtiesu, starptautiskajiem sadarbības līgumiem un parāda piedziņu ārvalstīs.

Kas ir Ņujorkas konvencija?

Ņujorkas konvenciju Latvijas Republika ratificēja 1992. gadā (ratificēt nozīmē apstiprināt starptautisku līgumu valsts augstākajā varas institūcijā – autora piezīme). Konvencija regulē ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu un ir saistoša vairāk nekā 160 pasaules valstīm, nosakot vienādu tiesisko ietvaru šķīrējtiesu spriedumu atzīšanai un izpildīšanai.

Ņujorkas konvencija piemērojama, atzīstot un izpildot tos šķīrējtiesas nolēmumus, kas nav pieņemti tās valsts teritorijā, kurā prasa šādu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu, strīdos, kuros puses var būt gan...