Paplašināts to gadījumu skaits, kad nodokļus vienotajā kontā varēs maksāt ar identifikatoru

Ministru kabineta (MK) sēdē 27. aprīlī atbalstīti grozījumi normatīvajā regulējumā*, kas paredz paplašināt to nodokļu maksājumu loku, kurus vienotajā nodokļu kontā varēs veikt, norādot maksājuma identifikatoru.

Grozījumi paredz, ka turpmāk ar maksājuma identifikatoru varēs maksāt arī dabas resursu nodokli par Latvijā pastāvīgi pirmo reizi reģistrētiem transportlīdzekļiem, kā arī pievienotās vērtības nodokli, kuru persona iemaksā īpašo pievienotās vērtības nodokļa režīmu ietvaros.

Grozījumi paredz, ka ar maksājumu identifikatoru vienotajā kontā būs jāveic maksājumi par dabas resursu nodokli par Latvijā pastāvīgi pirmo reizi reģistrētiem transportlīdzekļiem, kuru persona iemaksā kontā ar Ceļu satiksmes drošības direkcijas starpniecību, izmantojot tās sniegto maksājumu pakalpojumu.

Tāpat noteikumu grozījumi paredz, ka no šāgada 1. jūlija ar maksājumu identifikatoru tiks veikti maksājumi par pievienotās vērtības nodokli, kuru persona iemaksā kontā par darījumiem, kas veikti īpašo pievienotās vērtības nodokļa režīmu (ārpussavienības režīma, savienības režīma vai importa režīma) ietvaros, ar Eiropas Savienības dalībvalsts starpniecību saskaņā ar normatīvajiem aktiem pievienotās vērtības nodokļa jomā. Līdz ar to šādiem maksājumiem vairs nav nepieciešams noteikt vietu (prioritāti) maksājumu saistību prioritāšu sarakstā, tāpēc MK noteikumu Nr.661 pielikumā paredzēts arī svītrot 37. un 38. prioritāti.

Vēl grozījumi paredz paplašināt noteikumu 5.5. apakšpunktā paredzētos gadījumus, kad nodoklis vienotajā kontā jāmaksā ar identifikatoru. Proti, ja pašlaik tas attiecināts uz īpašo PVN aprēķināšanas un maksāšanas režīmu elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtiem pakalpojumiem personai, kura nav PVN maksātājs, tad no šāgada 1. jūlija, saskaņā ar grozījumiem Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kurus Saeima pieņēma 2020.gada 15.oktobrī, tas attieksies uz daudz plašāku gadījumu loku:

• jebkādiem pakalpojumiem (t.sk. elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem), ko sniedz PVN maksātājs, kurš neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienībā, personām, kuras nav PVN maksātājas (ārpussavienības režīms);
• jebkādu pakalpojumu (t.sk. elektronisko sakaru, apraides un elektroniski sniegto pakalpojumu) sniegšana un preču tālpārdošana Eiropas Savienības teritorijā (savienības režīms);
• no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām importētu preču tālpārdošana, to attiecinot uz preču, izņemot akcīzes preces, sūtījumiem, kuru patiesā vērtība nepārsniedz 150 euro (jauns īpašs PVN režīms).

* MK 2018. gada 30. oktobra noteikumos Nr. 661 "Kārtība, kādā maksā nodokļus, nodevas, citus valsts noteiktos maksājumus un ar tiem saistītos maksājumus un novirza tos saistību segšanai"