Otrdien, 27. februārī, valdībā apstiprināti grozījumi Praktiskas ievirzes pētījumu īstenošanas noteikumos, kas paredz sekmēt komersantu lielāku iesaisti pētniecības projektu īstenošanā un finansēšanā. Ar grozījumiem plānots veicināt arī jaunu pētnieku skaita palielināšanu, ko nodrošina studējošo vai zinātniskā grāda pretendentu iesaiste projekta īstenošanā, sekmējot zinātniskā personāla atjaunotni un cilvēkkapitāla attīstību.
Saskaņā ar grozījumiem, otrajā un turpmākajās projektu atlases kārtās 50 procenti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma jeb 14,1 milj. eiro būs pieejami saimnieciskajiem projektiem - komercpētniecības projektiem, ko pamatā īsteno komersanti sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām. Noteikts, ka turpmāk komersantu iesniegtos projektus vērtēs atsevišķi no valsts zinātnisko institūciju iesniegtajiem, ar saimniecisku darbību nesaistītajiem projektiem, un projektu vērtēšanā lielāks punktu svars tiks piešķirts projektu sociālekonomiskajai ietekmei.
Grozījumi arī paredz, ka jau projekta īstenošanas laikā projekta norisēs mērķtiecīgi jāiesaista sabiedrība - tā jāinformē par projekta rezultātiem, ciktāl netiek skarts komercnoslēpums. Sagaidāms, ka sabiedrības iesaiste sniegs pozitīvu ieguldījumu zinātnes komunikācijā un sabiedrības izpratnes veicināšanā par zinātni un tās sasniegumiem un pielietojamību.
Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) sagatavotie grozījumi Praktiskas ievirzes pētījumu īstenošanas noteikumos vērsti uz nozares mērķu sasniegšanu, kas paredz privātā finansējuma piesaisti pētniecībai un jaunu pētnieku skaita palielināšanu, kā arī paredz maksimāli salāgot projektu vērtēšanas praksi ar pētniecības un inovācijas pamatprogrammas “Apvārsnis 2020” vērtēšanas sistēmu. Tāpat grozījumi veicinās komercializējamu produktu un tehnoloģiju skaita palielināšanos.
Grozījumi MK noteikumos ir izstrādāti atbilstoši IZM sagatavotajā informatīvajā ziņojumā “Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 1.1.1.specifiskā atbalsta mērķa "Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā" pasākumu pirmās projektu iesniegumu atlases kārtas rezultātu analīze un priekšlikumi turpmāko atlases kārtu saturiskiem un procedurāliem uzlabojumiem" sniegtajiem priekšlikumiem, kas izstrādāti, pamatojoties uz pirmajās pētniecības projektu iesniegumu atlases kārtās gūto pieredzi.
Arī šis informatīvais ziņojums otrdien izskatīts valdībā. Ziņojumā sniegta informācija par praktiskas ievirzes pētījumu un pēcdoktorantūras pētījumu programmas īstenošanas gaitu un pirmajās projektu iesniegumu atlases kārtās gūto pieredzi. Tāpat sniegti priekšlikumi grozījumiem, kas sekmētu Latvijas tautsaimniecības inovāciju kapacitātes paaugstināšanos, kas ir viens no Latvijas viedās specializācijas stratēģijas mērķiem.
Praktiskas ievirzes pētījumu programmas ietvaros otro pētniecības pieteikumu atlases kārtu plānots izsludināt 2018.gada maijā, ar saimniecisku darbību saistītu projektu īstenošanai paredzot ERAF finansējumu 9.6 milj. eiro apmērā.
Otrdien, 27. februārī, valdībā apstiprināti grozījumi Praktiskas ievirzes pētījumu īstenošanas noteikumos, kas paredz sekmēt komersantu lielāku iesaisti pētniecības projektu īstenošanā un finansēšanā. Ar grozījumiem plānots veicināt arī jaunu pētnieku skaita palielināšanu, ko nodrošina studējošo vai zinātniskā grāda pretendentu iesaiste projekta īstenošanā, sekmējot zinātniskā personāla atjaunotni un cilvēkkapitāla attīstību. Saskaņā ar grozījumiem, otrajā un turpmākajās projektu atlases kārtās 50 procenti no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējuma jeb 14,1 milj. eiro būs pieejami saimnieciskajiem projektiem - komercpētniecības projektiem, ko pamatā īsteno komersanti sadarbībā ar zinātniskajām institūcijām. Noteikts, ka turpmāk komersantu iesniegtos projektus vērtēs atsevišķi no valsts zinātnisko institūciju iesniegtajiem, ar saimniecisku darbību…