Plāno darba devējiem kompensēt atlīdzību, ko tie izmaksājuši darbiniekiem, kas neveic pienākumus zemessargu un rezerves karavīru apmācību laikā

Ministru kabineta sēdē 21. augustā konceptuāli atbalstīti likumprojekti  grozījumi “Latvijas Republikas Zemessardzes likumā” un grozījumi “Darba likumā”, kuru mērķis ir normatīvajos aktos skaidri definēt, ka darba devējs darbinieku, kurš darba dienās tiek iesaistīts kolektīvajā zemessargu apmācībā, atbrīvo no darba pienākumu veikšanas attaisnojoša iemesla dēļ, jo šis gadījums ir raksturojams kā darbinieka darbības visas sabiedrības interesēs.

Grozījumi paredz, ka, sākot ar 2020. gada 1. janvāri, darba devējs vienu reizi kalendārā gada ietvaros attaisnojošu iemeslu dēļ atbrīvo no darba pienākumu veikšanas darbinieku-zemessargu, kurš piecas darba dienas pēc kārtas neveic darba pienākumus, bet gan iesaistās zemessargu kolektīvajā apmācībā, saņemot par to atlīdzību.

Tāpat grozījumi paredz, ka darba devējs pēc savas izvēles var izmaksāt atlīdzību darbiniekiem, kurš, iepriekš par to paziņojot, neveic darba pienākumus sakarā ar zemessarga individuālo apmācību vai rezerves karavīra militārajām mācībām.

Saskaņā ar likumprojektiem darba devējiem plānots kompensēt izdevumus, kas tiem radušies, izmaksājot darbiniekiem atlīdzību par atrašanos zemessargu kolektīvajā apmācībā līdz piecām darba dienām kalendārā gada ietvaros Ministru kabineta noteiktajā apmērā un kārtībā.

Jau ziņots, ka 2017. gada 19. decembrī Ministru kabineta sēdē tika apstiprināts Aizsardzības ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums par ekonomisko stimulu izstrādi uzņēmumiem, kas nodarbina zemessargus un rezerves karavīrus, lai motivētu viņu regulāru piedalīšanos Zemessardzes mācībās.

Aizsardzības ministrija mērķtiecīgi strādā pie Nacionālo bruņoto spēku attīstības, arvien aktīvāk iesaistot zemessargus un rezerves karavīrus militārajās mācībās. Plānots pakāpeniski pāriet uz zemessargu apmācību, organizējot desmit dienu nepārtrauktas mācības, tas ir – piecas darbadienas un nedēļas nogales pirms un pēc šīm darbadienām, tādējādi nodrošinot katras vienības kaujas spēju stiprināšanai nepieciešamo kolektīvo apmācību.

Lai paaugstinātu bruņoto spēku kaujas spējas, vienlaikus nodrošinot balansu starp valsts aizsardzības vajadzībām, darba devēju un darba ņēmēju interesēm, Aizsardzības ministrija sadarbībā ar citām ministrijām un Latvijas Darba devēju konfederāciju sagatavoja priekšlikumus ekonomiskajiem stimuliem uzņēmējiem, kas motivētu viņu darbinieku regulāru dalību Zemessardzes mācībās.

Izvērtējot citu valstu pieredzi, Aizsardzības ministrija uzsākusi darbu, lai veicinātu komersantu izpratni par nepieciešamo atbalstu zemessargiem un rezerves karavīriem, kā arī veicinātu to komersantu atpazīstamību, kuri atbalsta zemessargus un rezerves karavīrus, informējot sabiedrību par pozitīvajiem sadarbības piemēriem.

Saskaņā ar Valsts aizsardzības koncepciju Nacionālie bruņotie spēki miera laikā uztur 17 500 militāri sagatavotus karavīrus, tai skaitā 8000 zemessargus un 3000 rezerves karavīrus.