Precizētas informācijas sniegšanas prasības lielajiem elektroenerģijas patērētājiem

Uz dzīvojamo namu apsaimniekotājiem, valsts iestādēm un pašvaldībām, kuras ieviesušas nesertificētu energopārvaldības sistēmu, attieksies Ministru kabineta 9. aprīļa sēdē apstiprinātie grozījumi Ministru kabineta 2016. gada 11. oktobra noteikumos Nr.668 “Energoefektivitātes monitoringa un piemērojamā energopārvaldības sistēmas standarta noteikumi”.

Saskaņā ar patlaban spēkā esošajiem MK noteikumiem, elektroenerģijas sistēmas operatori katru gadu līdz 31. janvārim iesniedz Ekonomikas ministrijā datus par komersantiem, kuru elektroenerģijas patēriņš iepriekšējā gadā ir pārsniedzis 500 MWh. Taču praksē secināts, ka visi šādi klasificēti lielie elektroenerģijas patērētāji pēc būtības tādi nav. Piemēram, ja sistēmas operatora klients ir dzīvojamo namu apsaimniekotājs, tad elektroenerģiju faktiski patērē daudzdzīvokļu namu iedzīvotāji, kuru vārdā apsaimniekotājs ir noslēdzis līgumu par elektroenerģijas piegādi.

Pašlaik, lai to pierādītu, namu apsaimniekotājam ir jāiesniedz energoauditora sastādīta energobilance, kas apsaimniekotājam ir papildu administratīvais slogs un izmaksas. Lai to novērstu, līdz ar grozījumiem noteikts, ka turpmāk sadales operatoram būs jāsniedz ziņas par savu klientu – dzīvojamo namu apsaimniekotāju - objektiem, kuriem tiek piegādāta elektroenerģija. Ja iesniegtie dati pierādīs, ka komersants - dzīvojamo namu apsaimniekotājs - pats gadā patērē mazāk par 500 MWh elektroenerģijas, uz to netiks attiecinātas Energoefektivitātes likuma prasības par obligātas sertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu.

Precizēts arī to dokumentu uzskaitījums, kas apliecina nesertificētas energopārvaldības sistēmas ieviešanu. Tas atvieglos valsts iestādēm un pašvaldībām atbilstošas dokumentācijas izstrādi un informācijas sniegšanu monitoringa sistēmas ietvaros. Patlaban MK noteikumos ir norādīti dokumenti, kas apliecina energopārvaldības sistēmas ieviešanu valsts iestādēs un pašvaldībās, kurās atbilstoši Energoefektivitātes likuma prasībām ir jāievieš energopārvaldības sistēma, bet tā nav jāsertificē. Ieviešot energopārvaldību, valsts iestādes vai pašvaldības kā paraugu var izmantot standarta LVS EN ISO 50001:2012 “Energopārvaldības sistēmas. Prasības un lietošanas norādījumi” prasības vai arī izmantot Ekonomikas ministrijas izstrādātos Metodiskos norādījumus energopārvaldības sistēmas ieviešanai. Taču spēkā esošajos MK noteikumos uzskaitīto dokumentu izstrādāšana pašlaik pilnībā neatbilst nedz Energopāvaldības standarta, nedz Metodisko norādījumu prasībām. Tāpēc līdz ar grozījumiem precizēts MK noteikumos noteiktais dokumentu uzskaitījums, kas apliecina energopārvaldības sistēmas ieviešanu.