0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

0,00 EUR

Grozs ir tukšs.

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMIBJP RAKSTIPTAC uzraudzīs nelikumīga satura izplatību tiešsaistē

PTAC uzraudzīs nelikumīga satura izplatību tiešsaistē

Pēc PTAC un likumprojektu informācijas

Latvijā 21. jūnijā stājās spēkā 23. maijā Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā. Ar grozījumiem tiek ieviestas Digitālo pakalpojumu akta1 (DPA) prasības, kuru mērķis ir padarīt tiešsaistes (interneta) vidi drošāku, paredzamāku un uzticamāku visiem tās lietotājiem.  1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Regula (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK. Likuma grozījumi noteic jaunus pienākumus starpniecības pakalpojumu sniedzējiem digitālajā sektorā. Paredzams, ka tie mazinās nelikumīga satura izplatību tiešsaistē, kā arī dažādus sociālos riskus, ko rada tiešsaistes platformas, jo īpaši ļoti…


Lai turpinātu lasīt šo rakstu,
nepieciešams iegādāties abonementu

E-BILANCES JURIDISKIE PADOMI par 12 € / mēnesī



ABONĒT


Izmēģini 30 dienas tikai par 1€ vai pērc komplektu esošā abonementa papildināšanai

Jau ir E-BJP abonements?

Pieslēdzies

Pierakstīties
Paziņot par
0 Komentāri
Iekļautās atsauksmes
Skatīt visus komentārus
PTAC uzraudzīs nelikumīga satura izplatību tiešsaistē
Ilustrācija: © eleutheria – stock.adobe.com

Latvijā 21. jūnijā stājās spēkā 23. maijā Saeimā galīgajā lasījumā pieņemtie Ekonomikas ministrijas rosinātie grozījumi Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā. Ar grozījumiem tiek ieviestas Digitālo pakalpojumu akta1 (DPA) prasības, kuru mērķis ir padarīt tiešsaistes (interneta) vidi drošāku, paredzamāku un uzticamāku visiem tās lietotājiem. 

1 Eiropas Parlamenta un Padomes 2022. gada 19. oktobra Regula (ES) 2022/2065 par digitālo pakalpojumu vienoto tirgu un ar ko groza Direktīvu 2000/31/EK.

Likuma grozījumi noteic jaunus pienākumus starpniecības pakalpojumu sniedzējiem digitālajā sektorā. Paredzams, ka tie mazinās nelikumīga satura izplatību tiešsaistē, kā arī dažādus sociālos riskus, ko rada tiešsaistes platformas, jo īpaši ļoti lielas tiešsaistes platformas un meklētājprogrammas, piemēram, Amazon, Meta, AliExpress, Google u.c. Ar nelikumīgu saturu DPA tiek saprasta jebkura informācija, kas neatbilst Eiropas Savienības (ES) vai dalībvalstu tiesību aktiem.

Digitālo pakalpojumu koordinators Latvijā būs Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kas kopā ar citām kompetentajām iestādēm Latvijā pildīs visus DPA kompetentajām iestādēm noteiktos uzdevumus, tostarp, uzraudzīs, kā starpniecības pakalpojumu sniedzēji izpilda DPA tiem noteiktos pienākumus. PTAC nodrošinātas arī DPA noteiktās uzraudzības un izpildes panākšanas pilnvaras. 

PTAC būs tiesīgs pieprasīt informāciju no personām, veikt klātienes pārbaudes bez tiesas sankcijas vai cita veida atļaujas, kā arī veikt un ierakstīt intervijas starpniecības pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem. Lai panāktu DPA izpildi, PTAC būs tiesīgs pieņemt lēmumu, ar kuru uzliek starpniecības pakalpojumu sniedzējam pienākumu izbeigt DPA pārkāpumu, tostarp, pagaidu lēmuma formā, kā arī uzlikt personām sodu. Ievērojot „konsultē vispirms” principu savā darbībā, PTAC rīcībā būs arī samērīgāki līdzekļi, kā panākt labprātīgu izpildi no starpniecības pakalpojumu sniedzēju puses, tas ir, aicināt uz izpildi vai pieņemt rakstveida apņemšanos. Tāpat PTAC būs tiesīgs pieprasīt citām iestādēm, kuru funkcijās ietilpst uzraudzība vai citas darbības jautājumos (piemēram, kurām ir speciālas zināšanas), kas skar DPA, sniegt atzinumu viena mēneša laikā.

PTAC norāda, ka jau līdzdarbojās informācijas telpas uzraudzībā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā, lai uzraudzītu informācijas likumību, kā arī reaģēja uz nelikumīga satura izplatīšu digitālajā vidē. PTAC aktīvo lietu ietvaros informē atbilstīgos subjektus par DPA prasībām, nepieciešamības gadījumā aicinot novērst pārkāpumus, kas lielākoties arī novērsti.

Baiba Vītoliņa, Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore
Baiba Vītoliņa,
Patērētāju tiesību aizsardzības centra direktore
Foto: Aivars Siliņš

PTAC direktore Baiba Vītoliņa norāda, ka sākotnēji ir plānots pievērst pastiprinātu uzmanību sabiedrības un jo īpaši atbilstīgo subjektu informēšanai par jaunajām prasībām, reaģēt uz signāliem, kas liecinās par DPA pārkāpumiem. Vienlaikus paredzēts veidot ciešas sadarbības sistēmu ar citām tiešsaistes uzraudzības kompetentajām iestādēm gan Latvijā, gan starptautiski, kā arī strādāt pie sadarbības efekivizēšanas ar ļoti lielām tiešsaistes platformām un meklētājprogrammām. PTAC plāno aktīvi iesaistīties starptautiskajās uzraudzības aktivitātes, tādējādi mazinot nelikumīgo saturu arī Latvijas lietotājiem tik populārajās un pieprasītajās platformās un meklētājprogrammās.

Ar likuma grozījumiem paredzēta arī atbildība par DPA pārkāpumiem:

  • par DPA pārkāpumu starpniecības pakalpojumu sniedzējam var tikt piemērots sods 6% apmērā no gada apgrozījuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā un par tiesiskā pienākuma neizpildi periodiskais soda maksājums līdz 5% no vidējā dienas apgrozījuma vai ienākuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā;
  • par pieprasītās informācijas nenodrošināšanu un nepakļaušanos pārbaudēm starpniecības pakalpojumu sniedzējam vai citai personai var tikt piemērots sods līdz 1% no gada apgrozījuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā;
  • par nepakļaušanos PTAC likumīgajām prasībām starpniecības pakalpojumu sniedzējam vai citai personai var tikt piemērots periodiskais soda maksājums līdz 5% no vidējā dienas apgrozījuma vai ienākuma pasaulē iepriekšējā finanšu gadā.

PTAC lēmumus personas varēs pārsūdzēt Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Digitālo pakalpojumu akts ES dalībvalstīs stājās spēkā 2022. gada 16. novembrī, bet to sāk piemērot no 2024. gada 17. februāra. Līdz ar to Latvijas tīmekļvietņu uzturētājiem ir jāizvērtē, vai to pakalpojums atbilst starpniecības pakalpojuma definīcijai un kritērijiem, un tas, kādi pienākumi uz tiem attiecās, lai varētu nodrošināt lietotāju tiesības.

DPA nodrošina, ka starpniecības pakalpojumu sniedzējiem ir jāizveido kontaktpunkts komunikācijai ar iestādēm un lietotājiem. Paredzēti arī caurskatāmības pienākumi, proti, pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina pietiekama informācija par saviem pakalpojumiem un to darbības noteikumiem, kā arī jāpublicē ikgadējais ziņojums par to, kā tiek izpildīti pienākumi. 

Mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, tostarp, platformu uzturētājiem, ir jāizveido sūdzību izskatīšanas sistēma. Lietotājiem tiks atvieglota iespēja iesniegt sūdzību mitināšanas pakalpojumu sniedzējam par citu lietotāju ievietoto nelikumīgo saturu. Mitināšanas pakalpojumu sniedzējam būs pienākums izskatīt šīs sūdzības un, ja tiks pieņemts lēmums dzēst konkrētu saturu, attiecīgi jāsniedz paskaidrojumi satura ievietotājam, un jānodrošina tam tiesības pārsūdzēt šo lēmumu.

Savukārt platformu uzturētājiem ir jāveido sava pakalpojuma funkcionalitāte un saskarnes dizains tā, lai nodrošinātu plašāku lietotāju informētību un drošību. Tostarp, tiek aizliegti tā sauktie „maldinošie modeļi” (dark patterns), jānodrošina plašāka informācija par izvietoto reklāmu, meklēšanas sistēmās jānovērš filtrēšanas burbuļu (filter bubble) izveide un jānodrošina augstāka aizsardzība nepilngadīgajiem lietotājiem. Tirdzniecības platformu uzturētājiem tiek noteikti pienākumi augstākai patērētāju aizsardzībai, tas ir, jāīsteno „zini savu klientu” attiecībā uz tirgotājiem, jāuzrauga, vai platformā parādās prasībām neatbilstošas preces vai pakalpojumi, kā arī jāinformē patērētāji, kas iegādājās konkrētu preci vai pakalpojumu, ja atklājas, ka tas neatbilst prasībām.

Vēršam uzmanību, ka kopš 2023. gada 29. maija spēkā ir Iekšlietu ministrijas rosinātie Informācijas sabiedrības pakalpojumu likumā veiktie grozījumi, kas noteic, ka mitināšanas pakalpojumu sniedzējs ir informācijas sabiedrības pakalpojumu sniedzējs, kas nodrošina satura sniedzēja sniegtās informācijas glabāšanu pēc satura sniedzēja pieprasījuma. 

2 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2021/784 (2021. gada 29. aprīlis) par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē.

Lai nodrošinātu skaidru un saskaņotu tiesisko regulējumu, kā arī novērstu mitināšanas pakalpojumu ļaunprātīgu izmantošanu teroristiska satura izplatīšanai tiešsaistē un garantētu netraucētu digitālā vienotā tirgus darbību, uzticēšanos un drošību, ir pieņemta Regula 2021/7842 par vēršanos pret teroristiska satura izplatīšanu tiešsaistē. Regula 2021/784 satur pienākumus, kuri jāpiemēro mitināšanas pakalpojumu sniedzējiem, lai vērstos pret teroristiska satura izplatīšanu sabiedrībā ar to sniegto pakalpojumu starpniecību un vajadzības gadījumā nodrošinātu šāda satura ātru izņemšanu vai piekļuves atspējošanu šādam saturam. Grozījumi paredz, ka šai sakarā kompetentā iestāde ir Valsts drošības dienests, bet kompetence piemērot sodus ir noteikta Valsts policijai, pamatojoties uz Valsts drošības dienesta sniegto informāciju. Savukārt satura sniedzējiem, kuru saturs ir izņemts vai kuru saturam ir atspējota piekļuve pēc izņemšanas rīkojuma, ir tiesības apstrīdēt augstākā iestādē izdoto izņemšanas rīkojumu vai pieņemto lēmumu un pārsūdzēt to Administratīvajā rajona tiesā Administratīvā procesa likuma kārtībā. Izņemšanas rīkojuma vai lēmuma apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību, un tā darbība nav apturama arī pēc personas lūguma. Likumā noteikti arī sodi, tostarp par teroristiska satura neizņemšanu vai piekļuves tam neatspējošanu visās dalībvalstīs noteiktajā termiņā mitināšanas pakalpojumu sniedzējam piemēro naudas sodu apmērā līdz 4% no mitināšanas pakalpojumu sniedzēja kopējā apgrozījuma iepriekšējā saimnieciskajā gadā.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2024. gada jūlija (133.) numurā.

Lasiet arī:

BJP NUMURU E-ARHĪVS