Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana pakalpojumiem. Pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšana

Lai gan Pievienotās vērtības nodokļa likums (turpmāk — PVN likums) ir spēkā jau kopš 2013. gada 1. janvāra, tomēr joprojām praksē grāmatvežiem rodas jautājumi un neizpratne par pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu, īpaši darījumos ar ES dalībvalstu vai trešo valstu nodokļa maksātājiem.

Pirms ķeros pie PVN likuma normu praktiskiem skaidrojumiem attiecībā uz pakalpojuma sniegšanas vietas noteikšanu, vispirms īss atgādinājums, kā likums definē terminus, kas saistoši šai tēmai.

Definīcijas

PVN likuma 1. panta 1. daļas 14. punkts nosaka: pakalpojumu sniegšana ir darījums, kas nav preču piegāde.

Saskaņā ar PVN likuma 5. panta 1. daļu attiecībā uz pakalpojumiem ar nodokli apliekamie darījumi ir saimnieciskās darbības ietvaros iekšzemē veikti darījumi, t.i., pakalpojumu sniegšana par atlīdzību.

PVN likuma 3. pants definē, kas ir nodokļa maksātājs šā likuma izpratnē: nodokļa maksātājs ir persona, kura patstāvīgi jebkurā vietā veic jebkuru saimniecisko darbību neatkarīgi no šīs darbības mērķa vai rezultāta.

Vispirms likums visus nodokļa maksātājus sagrupē trīs grupās:

iekšzemes, citas...