Saeima ar likumu pārcēlusi obligāto e-rēķinu ieviešanas termiņu norēķinos starp privātajiem uzņēmumiem

Saeima 5. jūnijā kā steidzamu otrajā galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Grāmatvedības likumā, kas paredz, ka strukturētu elektronisko rēķin (e-rēķinu) ieviešanu norēķinos starp uzņēmumiem nevis no 2026. gada 1. janvāra, bet gan no 2028. gada 1. janvāra.

Vienlaikus uzņēmumiem, kuri izsniedz apmaksai attaisnojuma dokumentu citam uzņēmumam – budžeta iestādei, kas ir preces vai pakalpojuma saņēmējs, – attiecībā uz šiem dokumentiem ir pienākums nodot Valsts ieņēmumu dienestam strukturēto e- rēķinu datus, sākot no 2026. gada 1. janvāra.

Nepieciešamība atlikt e-rēķinu ieviešanu pamatota Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) sagatavotajā informatīvajā ziņojumā "Par e-rēķinu ieviešanas gaitu", kas izskatīts un pieņemts Ministru kabineta (MK) 2025. gada 27. maija sēdē.

VARAM informatīvajā ziņojumā teikts, ka ir nepietiekams laiks, lai uzņēmumi sagatavotos obligātai e-rēķinu lietošanai un ieviestu tehnoloģiskus risinājumus, kas atbalstītu pilnvērtīgu e-rēķinu izveides un apstrādes procesu.

Līdz tam rēķinu bija iespējams izrakstīt dažādos formātos, kas tostarp bija brīvi pieejami arī cilvēklasāmā formā, piemēram, teksta veidā. VARAM secinājusi, ka sabiedrības negatavību šādām pārmainām uzskatāmi parādīja valsts pārvaldes pakalpojumu portālā Latvija.gov.lv e-adreses pastkastītē pieejamās e-rēķinu izveides formas lietošanas pieaugums un ar e-rēķinu saturisko sagatavošanu saistītais lietotāju atbalsta pieprasījuma apmērs.

Ņemot vērā uzņēmumu zemo digitālā brieduma pakāpi un e-rēķinu aprites ieviešanai nepieciešamo tehnoloģiju nodrošināšanā plānoto, uzņēmumiem, tostarp fiziskajām personām, kas veic saimniecisko darbību, biedrībām, reliģiskajām organizācijām, ir nepieciešams nodrošināt samērīgu laiku informācijas sistēmu un procesu pielāgošanai, tostarp tehnoloģisko nepilnību novēršanai, kas nereti izgaismojas vien pilnvērtīga procesa īstenošanas brīdī.

Saeimas budžeta komisija secinājusi, ka likuma grozījumiem būs pozitīva ietekme īstermiņā uz uzņēmumiem, īpaši maziem uzņēmumiem, kuriem šobrīd trūkst resursu un zināšanu e-rēķinu ieviešanai.

Visiem uzņēmumiem e-rēķinu aprites ieviešanai būs ilgāks laiks nepieciešamo tehnoloģiju, informācijas sistēmu un procesu pielāgošanai, tostarp tehnoloģisko nepilnību novēršanai, kas nereti izgaismojas vien pilnvērtīga procesa īstenošanas brīdī.

Jau ziņots, ka no šā gada starp uzņēmumiem un budžeta iestādēm sākta rēķinu aprite, izmantojot strukturētus e-rēķinus, ko paredz grozījumi Grāmatvedības likumā. Prasība lietot strukturētu e-rēķinu darījumiem ar budžeta iestādēm attiecas arī uz fiziskām personām, kuras veic saimniecisko darbību.

Šāds risinājums likumprojektā paredzēts, lai sekmētu efektīvu publiskā sektora funkciju izpildi un nodrošinātu iespējamo funkciju automatizāciju. Tas vienlaikus efektivizētu grāmatvedības uzskaites procesu digitalizēšanu, tostarp saistībā ar Vienoto pakalpojumu centra izveidi valsts pārvaldē.

Grāmatvedības likums arī paredz, ka, ja darījums ar budžeta iestādi noslēgts līdz 2024. gada 31. decembrim, attiecībā uz šiem darījumiem pāreja uz strukturētu e-rēķinu izmantošanu no 2025. gada 1. janvāra nebija obligāta, bet prasība lietot strukturētu rēķinu stājas spēkā no 2026. gada 1. janvāra.

• E–rēķinus uzņēmumu savstarpējos darījumos uz laiku jāatliek
• Pilnveidota e-rēķinu sagatavošanas funkcionalitāte portālā “Latvija.gov.lv”
• Papildināts e-rēķinu pakalpojuma sniedzēju saraksts