DARĪJUMU DOKUMENTI

Finanšu darījumos, piemēram, aizdevumos, procentu likme bieži tiek noteikta kā bāzes likme, piemēram, EURIBOR, kam pieskaita noteiktu pievienoto likmi. Valsts ieņēmumu dienests (VID) savās vadlīnijās skaidro, kā šādos gadījumos aizpildīt kontrolēto darījumu pārskata laukus par tirgus cenas intervālu un piemēroto tirgus cenas rādītāju.Kā norādīt EURIBOR un pievienoto likmi?Ja aizdevuma procentu likme noteikta kā EURIBOR plus pievienotā likme, kontrolēto darījumu pārskatā tirgus cenas intervālā var norādīt kopējo faktiski piemēroto procentu likmi.Tas nozīmē, ka tiek ņemta vērā gan bāzes likme, piemēram, EURIBOR, gan aizdevumam piemērotā pievienotā likme. VID norāda, ka EURIBOR šādā gadījumā nosakāms uz darījuma sākuma datumu.Piemēram, ja aizdevuma nosacījumi paredz procentu likmi EURIBOR plus 2%, pārskatā tirgus cenas intervāla atspoguļošanai var izmantot kopējo procentu likmi, ko veido attiecīgajā datumā noteiktais EURIBOR un 2% pievienotā likme.Tādējādi pārskatā nav jānorāda tikai pievienotā likme, atstājot ārpusē bāzes likmi. VID skaidrojums paredz iespēju atspoguļot faktiski piemēroto kopējo procentu likmi.Ko darīt, ja vienā grupā ir dažādas procentu...

Uzņēmumam, kas veic kontrolētos darījumus, viens no svarīgākajiem jautājumiem ir – kad par tiem jāiesniedz kontrolēto darījumu pārskats? Valsts ieņēmumu dienests (VID) vadlīnijās skaidro, kā piemērojami 90 000 un 250 000 eiro sliekšņi un kā rīkoties situācijās, kad atsevišķi darījumi ir nelieli, bet to kopējā vērtība gadā sasniedz būtisku summu.250 000 eiro slieksnis attiecas uz kopējo darījumu summuKontrolēto darījumu pārskatā iekļauj informāciju par kontrolētajiem darījumiem, ja nodokļu maksātāja kontrolēto darījumu kopējā summa pārskata gadā pārsniedz 250 000 eiro.Tas nozīmē, ka vispirms jāvērtē uzņēmuma kontrolēto darījumu kopējā vērtība attiecīgajā pārskata gadā. Ja tā pārsniedz 250 000 eiro, uzņēmumam ir pienākums sagatavot un iesniegt kontrolēto darījumu pārskatu.Pārskatu iesniedz VID elektroniski strukturētu datu formā, izmantojot Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS). Tas jāiesniedz 12 mēnešu laikā pēc attiecīgā pārskata gada beigām.Taču ar 250 000 eiro slieksni vien nepietiek, lai noteiktu, kuri darījumi pārskatā jānorāda.90 000 eiro slieksnis ļauj neiekļaut atsevišķus darījumusVID vadlīnijas paredz, ka transfertcenu dokumentācijā, tajā...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) metodiskā materiālā skaidrojis, kādos gadījumos vairākus kontrolētos darījumus drīkst apvienot vienā darījumu veidā, aizpildot kontrolēto darījumu pārskatu.Kontrolēto darījumu pārskats ir transfertcenu dokumentācijas sastāvdaļa, kurā strukturētu datu formā norāda informāciju par uzņēmuma veiktajiem kontrolētajiem darījumiem. Tā sagatavošanas un iesniegšanas prasības ir spēkā no 2026. gada 1. janvāra un attiecas uz kontrolētajiem darījumiem, kas veikti, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2025. kalendāra gada laikā.Vienveidīgus darījumus drīkst apvienotVID norāda, ka kontrolēto darījumu pārskata sagatavošanas vajadzībām viena veida kontrolētos darījumus drīkst apvienot un norādīt kā vienu darījumu, ja tiem ir vienāds funkcionālais profils, vienots cenu noteikšanas princips vai metode, peļņas noteikšanas indikators un peļņas rādītājs, kā arī viens darījumu partneris.Piemēram, vienā ierakstā drīkst apvienot ar vienu saistīto personu saņemtus vadības un atbalsta pakalpojumus, ja tiem ir vienāds funkcionālais profils un tiek izmantota viena cenu noteikšanas pieeja. Tas ir pieļaujams arī tad, ja dažādu pakalpojumu, piemēram, personāla vadības un finanšu vadības, izmaksu...

Kontrolēto darījumu pārskatā jābūt norādītiem visiem būtiskajiem kontrolētajiem darījumiem, un tajā ietvertajai informācijai jāatbilst gan grāmatvedības datiem, gan vietējai transfertcenu dokumentācijai. Valsts ieņēmumu dienests (VID) jaunajās vadlīnijās nosauc biežākos riskus, kā arī skaidro, kādos gadījumos par prasību neievērošanu var piemērot soda naudu līdz 100 000 eiro.Kontrolēto darījumu pārskats ir transfertcenu dokumentācijas sastāvdaļa, kurā strukturētā veidā tiek sniegta informācija par kontrolētajiem darījumiem, to vērtību, virzienu, partneri un izmantoto tirgus cenas noteikšanas pieeju.Par ko var piemērot sodu?VID norāda, ka nodokļu administrācija var piemērot soda naudu līdz 1% no kontrolētā darījuma summas, kas attiecīgajā pārskata periodā norādāma nodokļu maksātāja ieņēmumos vai izdevumos, bet ne vairāk kā 100 000 eiro, ja nav ievērots transfertcenu dokumentācijas, tostarp kontrolēto darījumu pārskata, iesniegšanas termiņš.Sods iespējams uzlikt arī tad, ja transfertcenu dokumentācijā nav iekļauta būtiska normatīvajos aktos paredzētā informācija un tādēļ nav iespējams pārliecināties, vai kontrolētā darījuma cena vai vērtība ir noteikta atbilstoši tirgus cenai vai vērtībai.Tas nozīmē, ka uzmanība...

JautājumsVai kurjerpasta sagatavotais piegādes apliecinājums uzskatāms par preču piegādes dokumentu preču izsniegšanas un saņemšanas fakta apliecināšanai?Vai, parakstot dokumentu uz grafiskās planšetes ekrāna, var apliecināt (autorizēt) pavaddokumentu?AtbildeUz šiem jautājumiem BILANCES AKADĒMIJAS rīkoto semināru un kursu ietvaros atbildes sniegusi Mg.oec. Inga Pumpure, grāmatvede, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedre.Gadījumos, kad preču piegādi darījuma partnerim veic piegādes uzņēmums (kurjers), tad darījuma izsekojamībai preču nosūtītājs var vienoties ar piegādes uzņēmumu (kurjeru) par pavaddokumentu noformēšanu, proti, par sūtījuma piegādes apstiprinājumu. Tas var būt, piemēram, kurjera izstrādāts apliecinājums, termināļa izdruka par piegādi u.tml., ja šāda preču izsniegšanas un saņemšanas fakta apliecināšana ir atrunāta uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentos. Savukārt darījuma partneri preču pavaddokumenta apliecināšanai var izmantot digitālā paraksta risinājumu, t.i., parakstīt dokumentu uz grafiskās planšetes ekrāna, ja darījuma partneri, noslēdzot līgumu, vienojušies par šādu elektroniski sagatavoto preču piegādes dokumentu apriti un apliecināšanas kārtību.Uzziniet arī par kursā "E‑RĒĶINI u.c. ATTAISNOJUMA DOKUMENTI" sniegtajiem...

JautājumsVai grāmatvedībā drīkst pieņemt no darījuma partnera atsūtītus skenētus vai fotografētus rēķinus? Kā ar iespēju uzrādīt rēķina oriģinālus, ja partneris ir iznīcinājis papīra oriģinālu? Atbild Mg.oec. Inga Pumpure, grāmatvede, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedrs:Grāmatvedībā drīkst pieņemt skenētas, fotografētas u.c. saņemtas attaisnojuma dokumenta elektroniskās kopijas, ja tās apliecina uzņēmuma vadītāja noteiktajā kārtībā ar elektronisku apliecinājumu. Elektroniskā formā pārvērstam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā tā oriģinālam. Tātad, ja attaisnojuma dokumenta atvasinājuma izsniedzējs ir paguvis papīra dokumentu pārvērst elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē un iznīcināt, tad dokumenta saņēmējam var uzrādīt šo elektroniskā formā glabāšanai elektroniskā vidē pārvērsto rēķinu.

Viena no specifiskām grāmatvedības jomām, kas prasa īpašu uzmanību, ir avansa rēķinu apstrāde. Avansa rēķini tiek izmantoti kā instruments, lai pieprasītu samaksu vēl pirms preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas, un tie kalpo kā būtisks nosacījums darījuma uzsākšanai – ja rēķins netiek apmaksāts, attiecīgā piegāde vai pakalpojums parasti netiek veikts. Tomēr gan grāmatvežiem, gan uzņēmumu vadītājiem ir svarīgi apzināties, ka pats avansa rēķins vēl neapliecina darījuma norisi, jo saimnieciskais process tajā brīdī faktiski vēl nav noticis. Lai nodrošinātu caurskatāmību, uzņēmumos ieteicams iekārtot atsevišķu avansa rēķinu reģistru, īpaši situācijās, kad rēķinus izraksta nevis paši grāmatveži, bet gan citas struktūrvienības vai ārpakalpojumu sniedzēji.Saskaņā ar normatīvajiem aktiem, katra uzņēmuma grāmatvedības organizācijas dokumentos ir jābūt izstrādātam skaidram nolikumam par avansa rēķinu uzskaites kārtību, aptverot gan saņemtos, gan veiktos maksājumus. Šāds nolikums kalpo par ceļvedi, nosakot izmantojamos bilances kontus un grāmatojumus, lai jebkura kvalificēta trešā persona varētu gūt skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmuma saimnieciskajiem darījumiem un aprēķinātajiem...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) nesenā uzziņā ir sniedzis būtisku skaidrojumu par rēķinu izrakstīšanas kārtību ilgstošas nekustamā īpašuma nomas gadījumos, uzsverot, ka viena rēķina izrakstīšana par visu gadu vairumā gadījumu nav pieļaujama. Izskatāmais gadījums skāra kādu mežsaimniecības uzņēmumu, kura īpašumā ir plašas meža un lauksaimniecības zemes platības un kurš vēlējās vienkāršot norēķinu kārtību ar nomniekiem. Uzņēmums apsvēra iespēju par 12 mēnešu vai pat piecu gadu nomas periodu izrakstīt tikai vienu rēķinu, tādējādi cerot samazināt dokumentu plūsmu un ietaupīt resursus.Sākotnēji varētu šķist, ka šāda pieeja ir pieļaujama, jo Grāmatvedības likums primāri koncentrējas uz to, lai grāmatvedības jautājumos kompetenta trešā persona varētu gūt skaidru un patiesu priekšstatu par uzņēmuma finansiālo stāvokli un saimnieciskajiem darījumiem. Grāmatvedību regulējošie normatīvie akti tiešā veidā neierobežo to, cik bieži būtu jāsagatavo attaisnojuma dokumenti par ilgstošiem pakalpojumiem, un likums vairāk fokusējas uz dokumentu iegrāmatošanas termiņiem, nevis to izrakstīšanas biežumu. Tomēr, kā uzsver VID, grāmatvedības uzskaite nav atrauta no specifiskā nodokļu regulējuma,...

Saeima 20. novembra plenārsēdē otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Elektronisko dokumentu likumā, kas paredz Latvijai atzīt juridisko spēku e-dokumentiem, kas parakstīti ar Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstu. Likumprojektu izstrādājusi Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrija. Kā skaidrots grozījumu anotācijā, ņemot vērā pašreizējo ģeopolitisko situāciju, ir būtiski nodrošināt, lai Ukrainas iedzīvotāji un uzņēmumu pārstāvji, kuri atrodas Latvijā un kuriem dažādu ārkārtas apstākļu dēļ var nebūt pieejams drošais elektroniskais paraksts, varētu izmantot digitālās vides priekšrocības Latvijā. Proti, noformēt elektroniskos dokumentus ar juridisku spēku, saņemt elektroniskos pakalpojumus, slēgt darījumus, pielietojot Eiropas Komisijas (EK) trešo valstu uzticamības sarakstā iekļauto Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstus. Likuma grozījumi nosaka, ka Latvija atzīst juridisko spēku e-dokumentiem, kas parakstīti ar EK trešo valstu uzticamības sarakstā iekļauto Ukrainas uzticamības pakalpojumu sniedzēju e-parakstu. Vienlaikus minētie paraksti netiks pielīdzināti kvalificētiem e-parakstiem un šādi parakstītiem dokumentiem netiks noteikts juridiskais spēks pārrobežu līmenī. Elektronisko dokumentu likuma 3. panta otrā daļa nosaka, ka drošs (kvalificēts) elektroniskais paraksts...

Ministru kabineta (MK) sēdē 11. novembrī apstiprināti būtiski grozījumi MK 2018. gada 13. februāra noteikumos Nr. 86 "Muitas maksājumu parāda galvojumu un avansa iemaksu administrēšanas noteikumi". Grozījumu mērķis ir pilnveidot muitas jomas tiesisko regulējumu, vienkāršot muitas procesu un samazināt administratīvo slogu gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID), gan komersantiem. Iniciatīva, kuru ierosinājis VID, ir vērsta uz nepārprotamas, vienotas izpratnes nodrošināšanu galvojumu jomā un muitas maksājumu atgūšanas procesa optimizēšanu. Galvojuma tvēruma pielāgošana Senāta lēmumam Viens no būtiskākajiem grozījumiem skar galvojuma tvēruma precizēšanu gadījumos, kad galvojumu sniedz persona, kas nav un nevar kļūt par parādnieku. Līdz šim praksē trūka skaidras izpratnes, kā muitas iestādei rīkoties ar tādiem galvojumiem, ko sniegušas trešās personas. Saskaņā ar Latvijas tiesu praksi, tostarp Latvijas Republikas Senāta lēmumu (lieta Nr. SKA-345/2024), un Eiropas Komisijas vadlīnijām, muitas iestāde drīkst pieņemt šādu galvojumu tikai tad, ja konstatēts, ka tas attiecas uz parādnieku un viņa saistībām. Kā risinājums tiek precizēts MK noteikumu Nr. 86...

Nesenā Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas spriedumā, kas stājies spēkā un nav pārsūdzams, ir nostiprināta būtiska tiesību norma attiecībās ar Valsts ieņēmumu dienestu (VID). Tiesa atzina par nelikumīgu VID piemēroto sodu uzņēmuma valdes loceklei par informācijas nesniegšanu, jo pieprasītie grāmatvedības dokumenti reāli neeksistēja, nevis tika slēpti. Šis spriedums skaidri nodala atbildību par informācijas sniegšanu no atbildības par grāmatvedības kārtošanu. Lieta sākās, kad VID uzsāka administratīvā pārkāpuma procesu pret kāda uzņēmuma valdes locekli. VID bija pieprasījis sniegt detalizētu informāciju un to apliecinošus dokumentus (līgumus, grāmatvedības reģistrus, maksājumu dokumentus u.c.) par uzņēmuma veiktajiem darījumiem ar pašu valdes locekli trīs gadu periodā (2019., 2020. un 2021. gadā). Tā kā valdes loceklis neiesniedza visus pieprasītos dokumentus noteiktajā termiņā, VID amatpersona piemēroja naudas sodu 255 eiro apmērā. Šo lēmumu vēlāk negrozītu atstāja arī VID ģenerāldirektore. Valdes loceklis vērsās tiesā, apstrīdot sodu. Viņa galvenais arguments bija fakts, ka viņa ir iesniegusi visus viņas rīcībā esošos dokumentus (paskaidrojumu, aizdevuma...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) informē par Ministru kabineta 2025. gada 23. septembra noteikumiem Nr. 562 "Grozījumiem Ministru kabineta (MK) 2021. gada 21. decembra noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi". Šie grozījumi stājās spēkā 2025. gada 26. septembrī. Galvenais grozījumu mērķis ir pilnveidot grāmatvedības normatīvo regulējumu saistībā ar strukturētu elektronisko rēķinu (e-rēķinu) ieviešanu, kā arī pārskata gada slēguma inventarizāciju. Būtiskākās izmaiņas e-rēķinu apritē Kļūdu labošana: Ja tiek daļēji vai pilnībā atcelts darījums vai ir izrakstīts kļūdains strukturēts elektroniskais rēķins, labojošais vai atsaucinošais (anulējošais) dokuments jāsagatavo kā strukturēts elektroniskais rēķins. Šādā labojumā obligāti jānorāda atsauce uz iepriekšējā e-rēķina numuru, kas tiek labots vai atsaukts. VID kontrole: Ja e-rēķins tiek nosūtīts uz e-adresi, izmantojot Valsts digitālās attīstības aģentūras (DIV API), VID nodrošinās kontroles par tā atbilstību PEPPOL standartam. Kontroles ietvers XML e-rēķina antivīrusa pārbaudi, Shematron validācijas pārbaudi un XSD shēmas pārbaudi. E-rēķinus, kas neatbilst šiem kritērijiem, VID nepieņems. Gala rēķina atcelšana: Lai mazinātu uzņēmumu administratīvo...

Valdība 23. septembrī izskatīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 877 "Grāmatvedības kārtošanas noteikumi". Izmaiņas sagatavotas, ņemot vērā Valsts kases un Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas priekšlikumus, un to mērķis ir veicināt grāmatvedības modernizācijas procesus, mazināt administratīvo slogu uzņēmumiem, kā arī nodrošināt skaidrāku normatīvo regulējumu uzņēmumiem un to grāmatvežiem. “Ar grozījumiem paredzēts ieviest vairākus būtiskus jauninājumus, kas samazinās papīra dokumentu apriti un atvieglos uzņēmumu ikdienas darbu. Attiecībā uz e-rēķiniem tiks skaidrots, kas ir avansa jeb priekšapmaksas rēķins un korektīvais rēķins. Nosakot skaidrāku šo e-rēķinu klasifikāciju, tas palīdzēs lietotājiem vienveidīgi piemērot strukturētos e-rēķinus un mazinās neskaidrības praksē. Tāpat izmaiņas skars inventarizācijas procesu, jo paredzēta iespēja plašāk izmantot digitālos risinājumus pārskata gada slēguma inventarizācijas procesā. Attiecīgi tiks veicināta efektīvāka inventarizācija, izmantojot IT sistēmas,” skaidro FM valsts sekretāre Baiba Bāne. Noteikumu projekta anotācijā attiecībā uz avansa rēķiniem norādīts, ka Latvijas standartā ir paredzēta iespēja xml formātā sagatavot attaisnojuma dokumentu (kredītrēķinu, koriģējošo rēķinu),...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) sniedzis uzziņu par šādu faktu aprakstu. Uzziņas pieprasījuma iesniedzējas pamatdarbība Latvijā ir precīzijas plastmasas produktu ražošana, montāža un tirdzniecība. Iesniedzēja ir saņēmusi tās ilggadēja klienta – Nīderlandē reģistrēta veselības tehnoloģiju uzņēmuma – pieprasījumu pārdot tam tukšas bērnu barošanas pudelītes un to piederumus. Harmonizētās preču aprakstīšanas un kodēšanas sistēmā (HS) preces klasificējamas ar kodiem 39249000 – plastmasas zīdīšanas uzgaļi un 39241000 – plastmasas pudelītes. Saskaņā ar klienta norādēm preces nogādājamas ar to saistītai sabiedrībai Krievijas Federācijā. Puses ir vienojušās, ka preču pārdošanai ir piemērojami Incoterms FCA Riga noteikumi, kas nozīmē pārdevēja pienākumu nogādāt preces pircēja pārvadātājam uz saskaņotu atrašanās vietu un veikt muitošanas darbības eksportēšanai paredzētajām precēm. Iesniedzējas veiktā sākotnējā izpēte liecina, ka: 1) preču pārdošana nav pretēja šobrīd spēkā esošajām nacionālajām un starptautiskajām sankcijām un eksporta kontroles ierobežojumiem; 2) norādīto preču izvešana uz Krievijas Federāciju nav aizliegta ar šobrīd spēkā esošajām nacionālajām un starptautiskajām sankcijām un eksporta kontroles...

Saistībā ar pāreju uz elektronisko rēķinu apmaiņu biznesa - valdības (B2G) un biznesa - biznesa (B2B) sektoros, vairākiem grāmatvežiem un uzņēmējiem radušies jautājumi arī par iespējamo e-rēķinu izmantošanu darījumos ar privātpersonām. Atbildes sniedz Mg.oec. Inga Pumpure, grāmatvede, konsultante grāmatvedības un nodokļu jomā, kursu un semināru lektore, Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas biedrs Jautājums: Vai ar 2026. gadu arī fiziskajām personām jāsūta xml e-rēķini par komunālajiem pakalpojumiem? Atbilde: Obligāta e-rēķinu aprite ir paredzēta tikai starp B2G un B2B segmentiem, neattiecinot uz fiziskajām personām ārpus to saimnieciskās darbības, tādēļ rēķinus privātpersonām varēs turpināt izrakstīt ierastajos formātos. Vienlaikus noteiktās prasības neaizliegs sagatavot e-rēķinu strukturētā formātā arī fiziskajām personām, ja vien fiziskajai personai rēķins būs pieejams cilvēklasāmā formātā (piemēram, PDF). Jautājums: Ja uzņēmums nosūta, izmantojot e-adresi, piemēram, uzteikumu darbiniekam – vai tas iespējams un vai tam būs juridisks pamatojums. Sapratu, ka starp fiziskajām personām nevarēs izmantot e-adresi, bet ja juridiskā persona nosūta fiziskajai personai uz parasto e-pastu?...