Saeimas deputāti diskutē par advokātu biroja tiesisko statusu un grāmatvedības kārtošanu

Saeimas Juridiskās komisijas Tiesu politikas apakškomisijas deputāti komisijas sēdē 18.septembrī diskutēja par advokātu biroja tiesiskā statusa nostiprināšanu. Deputāti rosināja atbildīgās institūcijas turpināt darbu pie Advokatūras likuma grozījumu izstrādes.

Tieslietu ministrijas pārstāvji atzīmēja, ka patlaban Advokatūras likumā advokātu biroju tiesiskais statuss regulēts vispārīgi. Pastāv atšķirīgas likuma interpretācijas, radot neskaidrības par nodokļu administrēšanu. Piemēram, advokātu biroju reģistrēšanu PVN maksātāju reģistrā, kā arī par darba tiesiskajām attiecībām.

Tieslietu ministrijas pārstāvji norāda, ka likumprojektā jāparedz – advokātu birojs ir civiltiesiska sabiedrība, kas izveidota uz sabiedrības līguma pamata.

Darba grupas ierosinājums ir nostiprināt divas advokātu biroju darbības formas atbilstoši jau pastāvošajai praksei. Proti, plānots, ka advokātu biroju reģistrēs kā tiesību subjektu, ja advokāti apvienojas kopējai sadarbībai vienīgi juridiskās palīdzības sniegšanai, bet juridisko palīdzību katrs advokāts sniedz individuāli. Savukārt biroju reģistrēs kā privāto tiesību juridisku personu, ja advokāti apvienojas, lai sadarbotos juridiskās palīdzības sniegšanā, tajā skaitā uzņemoties kopīgu atbildību par sniegto juridisko palīdzību un visu izdevumu segšanu.

Plānots, ka advokātu birojs, kas reģistrēts kā tiesību subjekts, kārtos grāmatvedību kā pašnodarbināta persona. Savukārt advokātu birojs, kas reģistrēts kā privāto tiesību juridiskā persona, kārtos grāmatvedību kā personālsabiedrība.

Finanšu ministrijas viedoklis: ja advokātu birojs kārto grāmatvedību kā personālsabiedrība, tam būs saistošas Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma prasības.

Ministrija rekomendē Advokatūras likumā iekļaut nosacījumus par gada pārskata apstiprināšanu, iesniegšanu un publicēšanu.

Valsts ieņēmumu dienesta pārstāvis atzīmēja, ka advokātu biroju tiesiskā statusa noteikšana normatīvajos aktos ir ļoti būtiska. Vienlaikus viņš norādīja uz iecerētā likumprojekta nepilnībām, un uzsvēra, ka nepieciešams ieviest skaidrāku regulējumu, lai novērstu potenciālos riskus.

Tiesu politikas apakškomisijas deputāti rosināja atbildīgo institūciju un nozares pārstāvjus turpināt kopīgu darbu pie Advokatūras likuma grozījumiem un pēc tam vērsties pie likumdevēja ar izstrādāto likumprojektu.