BILANCES redaktore Vita Zariņa: Atrast vidusceļu

Pēdējos gados digitalizācija grāmatvedībā no nākotnes ieceres kļuvusi par ikdienu. Taču vai patlaban iespējams organizēt grāmatvedību tā, lai papīrs vairs nebūtu vajadzīgs vispār? Savā pieredzē šajā žurnāla numurā dalās uzņēmēji. Jautājums patlaban vairs nav par to, vai digitalizācija ir nepieciešama, bet gan — cik tuvu esam pilnībā digitālai grāmatvedībai.

Pirms vairākiem gadiem galvenais šķērslis bija piemērotu risinājumu trūkums. Tagad lielākais izaicinājums ir cilvēki un ieradumi. Tomēr pilnībā automatizēt grāmatvedību pagaidām nav iespējams. Neviena sistēma nespēj aizstāt profesionāļa spēju analizēt situāciju, interpretēt normatīvos aktus vai konsultēt uzņēmuma vadību sarežģītu lēmumu pieņemšanā.

Daudzi grāmatvedības uzņēmumi sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar nodokļu optimizāciju, bet vienlaikus pārkāpj «sarkano līniju», arī par to lasiet šajā numurā. Nodokļu optimizācija tiek veikta nelikumīgi — notiek dokumentu viltošana, ienākumu slēpšana, fiktīvi darījumi, patieso finanšu datu slēpšana. Visizplatītākie paņēmieni ir krāpšanās ar iedzīvotāju ienākuma nodokli, tā saucamās «aplokšņu» algas. Viena no nozarēm ar visaugstāko ēnu ekonomikas īpatsvaru ir arī būvniecība. Tiek izmantotas dažādas shēmas, lai nemaksātu nodokļus — «aplokšņu algas», neuzrādīti ienākumi un nereģistrēta nodarbinātība, tajā skaitā darbinieku nomas gadījumos. Ēnu ekonomikas apjoms būvniecībā 2025. gadā svārstījās ap 34% no IKP.

Viena no grāmatvedības ārpakalpojuma sniedzēja dilemmām ir noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana, it īpaši mazajos uzņēmumos — risks zaudēt klientu gadījumā, ja aizdomas nav bijušas pamatotas. Ņemot vērā aspektus, ka vietējais tirgus ir salīdzinoši neliels, mazais uzņēmums vienlaikus saskaras ar naudas plūsmas un darbības turpināšanas riskiem. Praksē mēdz būt situācijas, ka, baidoties no sankciju piemērošanas, ārpakalpojuma sniedzēji ziņo par klienta darījumiem, kuri tomēr nesatur likumā noteiktās riska pazīmes. Šajā numurā lasiet arī par to, kā praksē noteikt samērīgu klienta izpētes apjomu atbilstoši identificētajiem riskiem, kā šo procesu aprakstīt iekšējā kontroles sistēmā.

Atkal ir samilzis jautājums par revīzijas slieksni. LZRA ir satraukta, ka priekšlikumus par revīzijas robežlielumu sliekšņu palielināšanu nepavada analīze par šādas rīcības iespējamo ietekmi uz valsts ekonomiku, uzņēmumu finanšu disciplīnu, kas izpaužas, piemēram, kā uzņēmumu spēja savlaicīgi pildīt nodokļu saistības, uzturēt caurskatāmu uzskaiti, ievērot budžeta un naudas plūsmas kontroli un nepieļaut riskus, kas apdraud uzņēmuma ilgtspēju. Savukārt uzņēmējus uztrauc papildu izmaksas revīzijas veikšanai. Daudzi uzņēmumi veic auditu arī pēc paša iniciatīvas — ja ņem aizdevumu, bankas to pieprasa. Ja uzņēmumu pārdod vai ir jauns investors, kompānija pati veic auditu neatkarīgi no tā, ko nosaka Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likums.