Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 14.augustā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tie paredz samazināt noteiktās kopējās kredīta izmaksas patērētājam, ierobežot uz 30 dienām izsniegto kredītu apjomu, kā arī mainīt to atmaksas kārtību. Kredītu devējiem plānots noteikt stingrākas prasības izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt aizņēmumu.
Likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei.
Iecerētie grozījumi arī noteic, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevarēs pārsniegt 50 procentus no valstī noteiktās minimālās algas jeb 215 eiro. Tāpat plānots, ka šo aizdevumu atmaksas termiņu būs aizliegts pagarināt vairāk nekā divas reizes. Nosacījums neattieksies uz gadījumiem, kad kredīta atmaksai tiks piedāvāts maksājumu grafiks, saskaņā ar kuru pamatsumma atmaksājama pa daļām.
Savukārt, lai atbilstoši likuma prasībām kredīta devējs varētu novērtēt patērētāju spēju atmaksāt kredītu, paredzēts noteikt, ka uz informāciju, kas saņemta no paša patērētāja, iespējams balstīties tikai tad, ja tā ir pietiekama un dokumentāri pamatota. Tāpat likumprojektā kredīta devējiem noteikts pienākums ar kredītinformācijas biroja starpniecību savstarpēji apmainīties ar ziņām par patērētāja un galvinieka saistībām, kā arī to izpildes gaitu.
No likuma plānots izslēgt normu, kas paredz, ka prasība par kreditēšanas līguma procentu maksājuma samazinājumu gadījumā, ja kredīts piešķirts, neizvērtējot patērētāja spēju to apmaksāt, ir ceļama tiesā sešu mēnešu laikā no kreditēšanas līguma noslēgšanas dienas. Līdz ar to patērētājam būs iespēja tiesā vērsties arī pēc sešiem mēnešiem.
Spēkā palikuši arī jau pirmajā lasījumā atbalstu guvušais priekšlikums ātrajiem kredītiem noteikt maksimālo gada procentu likmi 25% apmērā.
Latvijas kredītņēmēju asociācija gan uzsver, ka tās iniciētie grozījumi guvuši tikai daļēju atbalstu. ''Jau ilgstoši būtiska problēma ir ''ātro kredītu” pārlieku vieglā pieejamība. Kredīta pieprasījumam pietiek pāris minūtēs elektroniski aizpildīt pieteikuma anketu, kurā neatkarīgi no patiesās situācijas, personai atliek vien atķeksēt, ka viņai ir pietiekami ienākumi un nav jau esošu saistību, lai vēl pēc brīža prasītais aizdevums jau būtu ieskaitīts kontā. To, cik patiesas ir sniegtās ziņas, neviens nepārbauda. Mūsu ierosinātie grozījumi Patērētāju tiesību aizsardzības likumā paredzēja, ka, izskatot katru kredīta pieprasījumu, aizdevējam personas maksātspēja ir objektīvi jāpārbauda. Turklāt ir būtiski, lai, līdzīgi kā tas ir bankās, arī izsniedzot ātros kredītus, aizdevējs neņemtu vērā nepierādāmus neoficiālos ienākumus. Šādi ierobežojumi ir būtiski, lai izskaustu bezatbildīgi paņemtus un izsniegtus kredītus, kādu nebanku kreditēšanas sektorā ir milzīgs apjoms. Diemžēl, deputāti priekšlikumus, kas, pieprasot ātro kredītu paredzēja iesniegt arī Valsts ieņēmumu dienesta un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras izziņu par ienākumiem, neatbalstīja. Līdz ar to, arī turpmāk pastāvēs iespēja bezatbildīgi prasīt un bezatbildīgi izsniegt ātro kredītu,” pēc sēdes ar nožēlu atzīst Latvijas kredītņēmēju asociācijas valdes loceklis Jānis Āboliņš.
Savukārt Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācija uzsver, ka ar jauno grozījumu pieņemšanu no tirgus tikšot izslēgti nelieli aizdevumi ar īsiem atmaksas termiņiem, kā rezultātā patērētājs būs spiests aizņemties lielākas summas un uz garākiem termiņiem un samaksāt vairāk. “Ja priekšlikumi tiks atbalstīti šādā redakcijā, nebanku kreditēšanas nozare transformēsies - tiks izsniegtas būtiski lielākas summas un uz garākiem termiņiem. Pakalpojums kļūs ļoti līdzīgs tam, kādu to šobrīd sniedz komercbankas. Prognozēju, ka viena aizdevuma summa vidēji būs no 1000 eiro un vairāk. Ja skatāmies uz iepriekšējo izmaiņu ietekmi uz tirgu, tad no tā pazuda aizdevumi līdz 50 eiro. Prognozēju, ka šis būs tas efekts, ko priekšvēlēšanu gaisotnē virzītās izmaiņas atstās uz patēriņa kreditēšanas tirgu - iedzīvotāji būs spiesti aizņemties lielākus kredītus,” norāda Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, komentējot deputātu virzītās izmaiņas.
Likuma izmaiņas vēl otrajā un trešajā lasījumā jāskata Saeimai.
Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti otrdien, 14.augustā, otrajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā. Tie paredz samazināt noteiktās kopējās kredīta izmaksas patērētājam, ierobežot uz 30 dienām izsniegto kredītu apjomu, kā arī mainīt to atmaksas kārtību. Kredītu devējiem plānots noteikt stingrākas prasības izvērtēt patērētāja spēju atmaksāt aizņēmumu. Likumprojekts paredz, ka patērētājam noteiktās kredīta kopējās izmaksas, kas pārsniedz 0,07 procentus dienā no kredīta summas, uzskatāmas par nesamērīgām un nav atbilstošas godīgai darījumu praksei. Iecerētie grozījumi arī noteic, ka patērētāju kreditēšanas līguma, kas noslēgts uz laiku līdz 30 dienām un paredz kredīta atmaksu vienā maksājumā, summa nevarēs pārsniegt…