Sagatavoti grozījumi PVN likumā, lai apkarotu izvairīšanos no nodokļu nomaksas e-komercijā

Informācijas apmaiņa ar citām dalībvalstīm ļaus analizēt datus par pārrobežu darījumiem, atklāt un kontrolēt krāpnieciskus uzņēmumus un apkarot pārrobežu krāpšanu PVN jomā e-komercijā, tādējādi mazinot PVN zaudējumus dalībvalstīs un nodrošinot vienlīdzīgu konkurenci.

E-komercijas pieaugums atvieglo preču un pakalpojumu pārrobežu pārdošanu galapatērētājiem dalībvalstīs. Šajā kontekstā pārrobežu e-komercija nozīmē tādas preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanu, par ko PVN ir maksājams vienā dalībvalstī, savukārt preču piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs veic uzņēmējdarbību citā dalībvalstī, trešā teritorijā vai trešā valstī.

Lielākajā daļā tiešsaistes pirkumu, ko Eiropas Savienībā (ES) veic patērētāji, maksājumi tiek veikti ar maksājumu pakalpojumu sniedzēju starpniecību. Lai sniegtu maksājumu pakalpojumus, maksājumu pakalpojumu sniedzēja rīcībā ir specifiska informācija konkrētā maksājuma adresāta jeb maksājuma saņēmēja identificēšanai un dati par maksājuma datumu, summu un izcelsmes dalībvalsti.

Minētā specifiskā informācija ir jo īpaši svarīga saistībā ar tādiem pārrobežu maksājumiem, kuriem maksātājs atrodas vienā dalībvalstī un maksājuma saņēmējs atrodas citā dalībvalstī, trešā teritorijā vai trešā valstī.

Šāda informācija ir vajadzīga, lai dalībvalstu nodokļu iestādes veiktu savus pamatuzdevumus – atklātu krāpnieciskus uzņēmumus un uzraudzītu PVN saistību izpildi. Tādēļ ir nepieciešams, lai maksājumu pakalpojumu sniedzēji minēto informāciju darītu pieejamu, proti, sniegtu informāciju nodokļu iestādēm nolūkā palīdzēt tām konstatēt un apkarot ar PVN saistītu pārrobežu krāpšanu.

Likumprojektu vēl skatīs Saeima. Ar šiem grozījumiemir nepieciešams veikt grozījumus arī Kredītiestāžu likumā, Krājaizdevu sabiedrību likumā un Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likumā, lai noteiktu, ka informācija par maksājumu saņēmējiem un pārrobežu maksājumiem ir izpaužama VID arī PVN krāpniecības mazināšanas mērķiem, kā arī lai noteiktu kārtību, kādā maksājumu pakalpojumu sniedzēji šo informāciju sniedz VID.