Salīdzinājumam ar kaimiņvalstīm, Latvijā ir zemākais daudzbērnu ģimeņu atbalsts, secināts pētījumā

Lai gan minimālās algas šogad pieaugušas visās trīs Baltijas valstīs, Latvijā strādājošie ar minimālo algu joprojām saņem būtiski mazāk nekā kaimiņvalstīs, noskaidrots Swedbank Finanšu institūta veiktajā analīzē.

Lietuvā izmaiņas bijušas visvienkāršākās - palielināta minimālā darba alga, kas pieaugusi par 115 eiro un šogad sasniedz 1153 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Latvijā minimālā darba alga pieaugusi par 40 eiro, sasniedzot 780 eiro pirms nodokļiem. Vienlaikus par 40 eiro palielināts arī ar iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) neapliekamais minimums, kas patlaban ir 550 eiro.

Igaunijā izmaiņas ir plašākas: atcelts diferencētais neapliekamais minimums, atgriežoties pie vienotas fiksētas summas 700 eiro apmērā visiem darba ņēmējiem neatkarīgi no ienākumu līmeņa. Papildus tam no 1. aprīļa minimālā darba alga palielinās par 60 eiro un sasniedz 946 eiro pirms nodokļu nomaksas.

Swedbank finanšu pratības jomas vadītāja Evija Kropa skaidro, ka Latvijā minimālās algas saņēmēju ienākumi pēc nodokļu nomaksas joprojām ir viszemākie.

Strādājošais, kurš pelna minimālo algu, Latvijā "uz rokas" saņem aptuveni 660 eiro, kamēr Lietuvā tie ir 812 eiro, bet Igaunijā - 865 eiro. Faktiski Latvijā minimālā alga "uz papīra" ir zemāka nekā Lietuvā un Igaunijā "uz rokas", un šī starpība nenoliedzami ietekmē iedzīvotāju pirktspēju.

Baltijas valstīs darbaspēka nodokļu sadalījums starp darba devēju un darba ņēmēju atšķiras, tāpat arī pensiju iemaksu piemērošanas prakse, tāpēc darbaspēka konkurētspēju visbiežāk vērtē, salīdzinot, cik pie vienādām algām "uz rokas" darbinieks kopumā izmaksā uzņēmējam.

Šajā salīdzinājumā viszemākais kopējais nodokļu slogs ir Igaunijā, norāda Swedbank. Tas attiecas uz visām algu kategorijām - gan zemāku, gan augstāku ienākumu saņēmēji Igaunijas uzņēmējiem izmaksā vismazāk.

Latvija un Lietuva kopumā ir salīdzinoši līdzīgā pozīcijā, taču zemāku ienākumu saņēmēji - līdz aptuveni 1050 eiro "uz rokas" - un arī augstu ienākumu saņēmēji - virs 3050 eiro "uz rokas"- Latvijas uzņēmējiem izmaksā dārgāk nekā kaimiņvalstīs.

Tā kā Lietuva ir palikusi vienīgā Baltijas valsts ar diferencētu neapliekamo minimumu, vidējo ienākumu segmentā tas ļauj Latvijai saglabāt nelielu konkurētspējas priekšrocību, pat neskatoties uz augstāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi, kas Latvijā ir 25,5%, bet Lietuvā - 20%. Tomēr pie augstākiem ienākumiem šo priekšrocību Latvija zaudē, jo fiksētais neapliekamais minimums nespēj kompensēt augstāko kopējo nodokļu slogu.

Savukārt Igaunijas priekšrocības veido gan augstāks neapliekamais minimums - 700 eiro, salīdzinot ar 550 eiro Latvijā, gan zemāka iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme - 22%. Tas nodrošina Igaunijai līderpozīcijas kā valstij ar viszemāko kopējo nodokļu slogu Baltijas valstīs.

Vienlaikus Latvija ir vienīgā Baltijas valsts, kurā joprojām ir nodokļu atvieglojumi par apgādājamiem. Tie neietekmē darba devēja izmaksas, bet ļauj darba ņēmējam samazināt ar IIN apliekamo ienākumu un tādējādi palielināt algu "uz rokas". Tomēr ģimenes ienākumi jāvērtē kopā ar ģimenes valsts pabalstiem, kas Baltijas valstīs lielā mērā aizstāj nodokļu atvieglojumus par bērniem.

Ja modelē situāciju, ka strādājošajam ir divi bērni, tad Latvijā kopējais ģimenes pabalsta un nodokļu atvieglojumu efekts ir aptuveni 227,5 eiro mēnesī - 100 eiro ģimenes valsts pabalsts un 127,5 eiro ieguvums no samazinātas IIN bāzes. Lietuvā šādos apstākļos ģimene saņem ap 259 eiro, bet Igaunijā - 160 eiro.

Savukārt daudzbērnu ģimenēm atšķirības kļūst būtiski lielākas. Par trim bērniem Latvijā ģimenes pabalsta un nodokļu atvieglojumu kopējais apmērs ir ap 416 eiro mēnesī, tostarp 225 eiro ir ģimenes valsts pabalsts un 191 eiro nodokļu atvieglojumu efekts. Lietuvā ģimenes saņem aptuveni 617 eiro, bet Igaunijā - 710 eiro.

Kopumā Baltijas valstu nodokļu un atbalsta sistēmas kļūst arvien atšķirīgākas, un valstis arvien vairāk konkurē ar nodokļu politikām. Latvijā izmaiņas ir piesardzīgākas, kamēr kaimiņvalstis aktīvāk izmanto nodokļu un pabalstu instrumentus, lai stiprinātu iedzīvotāju ienākumus un darba tirgus konkurētspēju.

Igaunija izceļas ar zemāko darbaspēka nodokļu slogu un augstāko minimālo algu Baltijā, savukārt Lietuva kopā ar Igauniju ir daudz dāsnākas daudzbērnu ģimeņu atbalstītājas.