#SIF_MAF2022

Kā liecina aktuālie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati, 2022. gada oktobrī attiecībā pret 2021. gada oktobri, būvniecības izmaksas Latvijā bija par 19,6% augstākas. Visstraujāk pieaugušas būvmateriālu cenas (24,7%), bet strādnieku darba samaksa gada laikā augusi par 10,4%. Savukārt iepretim iepriekšējam mēnesim (septembrim), izmaksas būvniecībā pieaugušas par nepilnu procentu (0,9%). Savukārt būvniecības produkcijas apjoms 2022. gada 3. ceturksnī pret šo pašu laika periodu pirms gada, samazinājies par 13,6%. Attiecībā pret iepriekšējo ceturksni samazinājums (pēc sezonāli korģētiem datiem) bijis 3,3%. Savukārt šāgada pirmajos deviņos mēnešos kopumā salīdzinot ar 2021. gada pirmajiem deviņiem mēnešiem būvniecības apjomu kritums salīdzināmās cenās samazinājies par 12,5%. Kā intervijā žurnālam BILANCE atzinis Latvijas Būvnieku asociācijas prezidents Normunds Grinbergs, kā arī atsevišķi būvniecības uzņēmumi portāla BilancePLZ izsūtītajā aptaujā, apgrozījums nozarē šogad ir sarucis, pat par spīti straujajam cenu kāpumam. Attiecīgi - peļņa ir sarukusi vēl vairāk. Vienlaikus saglabājies spiediens uz darbinieku darba algām, kuras vairumā uzņēmumu aizvien kāpušas, jo nepieciešams līdzsvarot...

Ekonomisti uzskata, ka eksporta nozīme valsts turīguma veidošanā ir izšķiroša, jo īpaši, ja tas ir augstas pievienotās vērtības eksports. Pēdējo gadu krīzes Latvijas eksportētājus ietekmējušas dažādi. Bijuši procesi, kas arī palīdzējuši, taču pašreizējās inflācijas apstākļi mūsu eksportējošo uzņēmumu konkurētspējai kļūst arvien bīstamāki. Par to, kur atrodamies uz eksporta attīstības skalas, un cik daudz mājasdarbu šajā jomā vēl jāpaveic, žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā saruna ar Mārtiņu Tiknusu, Latvijas Eksportētāju asociācijas The Red Jackets valdes priekšsēdētāju. Asociācija The Red Jackets izveidojās tieši līdz ar kovida krīzes sākumu. Kādus izaicinājumus eksportētājiem sagādāja šis laiks? Cik lielus sarežģījumus radīja loģistikas ķēžu pārrāvumi, kas globāli radīja problēmas ar piegādēm? Latvijā tas pārsvarā asociējas ar importu, bet vai tas radīja arī problēmas mūsu eksportētājiem nogādāt savas preces klientiem ārzemēs? Kovida laiks bija zīmīgs ar to, ka visā pasaulē eksportētāji saskarās ar līdzīgām problēmām, un sarežģītākā no tām bija tieši piegādes. Taču, pateicoties tam, ka šī ietekme bija...

Viesnīcu un restorānu biznesā vairāk nekā trešdaļu (37,5%) uzņēmumu pašreizējie inflācijas apstākļi ietekmē tik negatīvi, ka apdraud to pastāvēšanu. Vēl tikpat daudziem uzņēmumiem inflācija samazina peļņu un bremzē izaugsmi, bet ceturtā daļa tās ietekmi nejūtot, liecina žurnāla BILANCE un portāla BilancePLZ organizētā aptauja. Apgrozījums šāgada laikā viesnīcu un restorānu nozarē bijis svārstīgs - pusei no aptaujāto uzņēmumu tas palielinājies, pusei - samazinājies. Arī peļņa samazinājusies pusei respondentu, nedaudz vairāk par trešdaļu - palielinājusies, bet 12,5% - palikusi apmēram iepriekšējā līmenī. Vienlaikus lielākajā daļā (62,5%) aptaujāto uzņēmumu šāgada laikā darbiniekiem paaugstinātas algas (pārējos uzņēmumos tās nav mainījušās). Īpaši klientu pieprasījumu kritumu viesnīcas un restorāni izjūt pēc vasaras sezonas beigām un līdz ar apkures sezonas tuvošanos - pēdējo mēnešu laikā pieprasījuma samazinājumu izjūt gandrīz divas trešdaļas (62,5%) nozares uzņēmumu. Ceturtā daļa klientu uzvedībā pārmaiņas nejūt, bet nelielai daļai (12,5%) grūti noteikt. Izplatītākās stratēģijas cīņai ar inflāciju uzņēmumiem bijušas cenu paaugstināšana savām precēm un pakalpojumiem,...

Būvniecība allaž bijusi viena no kopējo ekonomikas situāciju gan visvairāk atspoguļojošām, gan ietekmējošām nozarēm. Kā zināms, 2008. gada dižķibele sākās tieši pēc nekustamo īpašumu celtniecības “burbuļa” pārsprāgšanas, savukārt jau šāgada sākumā būvniecība tika nodēvēta par vienu no lielākajiem inflācijas “perēkļiem”. Būvniecība parasti diezgan precīzi raksturo vispārējo tautsaimniecības stāvokli - ja tā aug un attīstās, tad arī ekonomika kopumā aug un attīstās; savukārt, ja būvniecībā sākas krīze, tas ir signāls par nopietnām problēmām arī citās jomās. Kā ir šobrīd? Par būvniecības nozares attīstības tendencēm un izaicinājumiem pašreizējos makroekonomikas satricinājumos žurnāla “Bilance” novembra numurā, pētniecisko interviju ciklā saruna ar Latvijas Būvnieku asociācijas prezidentu Normundu Grinbergu. Stāsta: Ikars Kubliņš. Video autors: Kristaps Mednis Covid laiks būvniecības nozari Latvijā gandrīz vai neskāra. Kā saka Normunds Grinbergs - tās bija tikai īslaicīgas grūtības, ko radīja atsevišķu darbinieku saslimšana. Taču pavisam cits stāsts bija šis gads. Šogad būvniecības nozarei faktiski nācies iet cauri vairākiem lieliem sarežģījumiem. Pirmajam no...

Būvniecība allaž bijusi viena no kopējo ekonomikas situāciju gan visvairāk atspoguļojošām, gan ietekmējošām nozarēm — kā zināms, 2008. gada dižķibele sākās tieši pēc nekustamo īpašumu celtniecības «burbuļa» pārsprāgšanas, savukārt šogad būvniecība jau pagūta nodēvēt par vienu no lielākajiem inflācijas «perēkļiem». Par būvniecības nozares tendencēm un izaicinājumiem pašreizējos makroekonomikas satricinājumos žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā saruna ar Latvijas Būvnieku asociācijas prezidentu Normundu Grinbergu. Ekonomikas ministrijas ieskatā būvniecība bijusi viena no vismazāk ietekmētajām nozarēm Covid–19 krīzes ietvaros, un arī statistika liecināja par to. Tomēr pandēmijas laikā varbūt notika kādas strukturālas pārmaiņas, piemēram, pāreja no lielajiem projektiem uz mazākiem pasūtījumiem. Kā zināms, daudzi ierobežojumu un dīkstāves laiku izmantoja privātās dzīves telpas uzlabošanai? Covid–19 pandēmijas laiks būvniecībā iezīmējās tikai ar īslaicīga rakstura grūtībām, ko radīja, piemēram, atsevišķu darbinieku saslimšana. Taču tas nenotika masveidā, un kopumā šo laiku nozare pārlaida ļoti labi. Ja salīdzinām ar Vāciju un citām rietumvalstīm, situācija pie mums bija daudz labāka, jo citviet...

Vairāk nekā 80% uzņēmumu atzīst, ka preču un pakalpojumu straujā sadārdzināšanās šogad atstājusi negatīvu vai pat ļoti negatīvu ietekmi uz uzņēmumu darbību, un kopējā inflācijas krīzes ietekme jau šobrīd tiek vērtēta kā līdzvērtīga vairākus gadus ilgušajai Covid-19 krīzei. Vienlaikus valsts atbalsts inflācijas radīto seku pārvarēšanai pašlaik tiek novērtēts kā visvājākais (salīdzinājumā ar atbalstu Covid-19 krīzē un Krievijas/Baltkrievijas sankcijām), liecina žurnāla BILANCE uzņēmumu aptaujas rezultāti. Apgrozījuma rādītāju izmaiņas aptaujātajiem uzņēmumiem šogad nav bijušas dramatiskas - gandrīz pusei jeb 45,5% apgrozījums nav būtiski mainījies, bet pārējiem respondentiem, daloties vienādās daļās, tas ir vai nu samazinājies, vai palielinājies. Tomēr peļņas rādītāji jau sniedz pesimistiskāku ainu - šeit 45,5% respondentu tā ir samazinājusies, vēl tikpat - nav mainījusies, un pavisam nelielai daļai (9,1%) spējusi augt: Nedaudz vairāk nekā trešdaļa (36,4%) aptaujāto atzinuši, ka novēro klientu pieprasījuma kritumu tieši pēdējo mēnešu laikā, kamēr nedaudz mazāk par pusi to nav novērojuši, savukārt gandrīz piektdaļa nav varējusi sniegt...

Reti kuru nozari pēdējo gadu ekonomikas nebūšanas skārušas tik “mērķēti” kā viesmīlības jeb naktsmītņu un ēdināšanas - nozari. Beidzoties Covid-19 krīzei, vietā nāca Krievijas kara Ukrainā radītais negatīvais efekts, kas atbaidīja tūristus no Latvijas kā agresora kaimiņvalsts. Arī energoresursu cenas, lai gan viesnīcas un restorānus neietekmē gluži tik dramatiski kā ražojošos uzņēmumus, tomēr rada ļoti nopietnas grūtības, jo šajā biznesā nepieciešams uzturēt un apsildīt lielas telpu platības. Par to, kā viesmīlības nozarei izdodas tikt galā ar tās ceļā mestajiem izaicinājumiem, žurnāla “Bilance” oktobra numurā saruna ar Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektori Santu Graiksti. Covid-19 laikā viesnīcu un restorānu kopējais apgrozījums Latvijā samazinājies divas reizes - rupji rēķinot, no miljarda uz pusmiljardu eiro. Covid-19 krīzes laikā Latvijā bankrotējusi trešā daļa ēdināšanas uzņēmumu, savukārt atvērto viesnīcu skaits Rīgā sarucis no 130 līdz 80. Daļu no šī graujošā efekta uz nozari radīja ne tikai pats vīruss un tā tiešās sekas, bet arī valsts...

Reti kuru nozari pēdējo gadu ekonomikas nebūšanas skārušas tik mērķēti kā viesmīlības — naktsmītņu un ēdināšanas — nozari. Beidzoties Covid–19 krīzei, kas saprotamu iemeslu dēļ ievērojami bremzēja viesmīlības pakalpojumu izmantošanu, vietā nāca Krievijas kara Ukrainā izraisītais efekts, kas «sita» tieši pa Latviju kā agresora kaimiņvalsti, atbaidot tūristus. Arī energoresursu cenas, lai gan viesnīcas un restorānus neietekmē gluži tik dramatiski kā ražojošos uzņēmumus, tomēr rada ļoti nopietnas grūtības, jo šajā biznesā nepieciešams uzturēt un apsildīt lielas telpu platības. Par to, kā viesmīlības nozarei izdodas tikt galā ar tās ceļā mestajiem izaicinājumiem, žurnāla Bilance pētniecisko interviju ciklā saruna ar Santu Graiksti, Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas izpilddirektori. Sāksim ar atskatu uz Covid–19 krīzi. Tūrisms un ēdināšana bija vienas no krīzes vissmagāk skartajām jomām. Cik būtisks bija šis iespaids, un kādas sekas ilgtermiņā tas atstājis uz viesmīlības nozari? Tie nav tikai skaļi paziņojumi, ka viesmīlības nozare bija Covid–19 krīzē visvairāk cietusī tautsaimniecības joma — tā...

Latvijas, tāpat kā visas Eiropas Savienības ekonomika, atrodas pārmaiņu ziemas priekšā. Kā ekonomikā notiekošie procesi šobrīd ietekmē Latvijas uzņēmējdarbību, cik liels izaicinājums varētu būt gaidāmā apkures sezona un kas darāms, lai šos riskus iespējami saprātīgāk pārvaldītu? Video pieteikums žurnāla "Bilance" septembra numura intervijai ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes prezidentu Aigaru Rostovski. Pašu interviju lasiet šeit: /galvenie-izaicinajumi-uznemejiem-inflacija-un-energoresursu-pieejamiba/ Projektu «Latvijas ekonomika sankciju ēnā un inflācijas spīlēs» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Vai gaidāmā ziema apdraud Latvijas uzņēmumus?» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2022

Latvijas, tāpat kā visas Eiropas Savienības, ekonomika atrodas pārmaiņu ziemas priekšā. Covid–19 krīzes un Ukrainas kara radītie sarežģījumi, pakāpeniska atteikšanās no Krievijas energoresursu izmantošanas un straujā inflācija tautsaimniecībā jau aizsākusi pagaidām vēl mērenu «zemestrīci», kuras maksimālais stiprums nav paredzams. Kā ekonomikā notiekošie procesi šobrīd ietekmē Latvijas uzņēmējdarbību, cik liels izaicinājums varētu būt gaidāmā apkures sezona, un kas darāms, lai šos riskus iespējami saprātīgāk pārvaldītu? Žurnāla Bilance pētniecisko interviju cikla otrā saruna — ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) padomes prezidentu Aigaru Rostovski. Mūsu saruna notiek augusta vidū. Jau pusgadu Ukrainā plosās karš un Krievijai un Baltkrievijai noteiktas sankcijas, jau kopš pērnā gada kāpušas energoresursu cenas, un pēdējos mēnešos īpaši strauji augusi arī vispārējā inflācija. Jau gada sākumā bija ziņa, ka uzņēmumi vērsušies pie LTRK, paužot satraukumu par iespējām apmaksāt saņemtos patērētās gāzes un elektrības rēķinus. Toreiz organizējāt uzņēmumu aptauju, kur tika pausti vēl samērā maigi situācijas novērtējumi, tādi kā «negatīva ietekme»...

Dzīves dārdzība tik strauji kā patlaban nav augusi kopš 2008. gada. Bet kāda ir pašreizējās situācijas specifika? Cik ilgi vēl paredzams cenu kāpums, kas ir tā galvenie cēloņi, un vai politikas — gan monetārās, gan fiskālās — veidotājiem ir iespējams ko darīt, lai inflāciju apturētu? Pētniecisko interviju ciklā uzsākam pētīt inflācijas, kā arī Krievijai pret Ukrainu vērstās agresijas dēļ piemēroto sankciju, Covid–19 pandēmijas seku un citu aktuālo faktoru ietekmi uz Latvijas ekonomiku. Saruna ar MĀRTIŅU BITĀNU, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieku, vienu no zinošākajiem ekspertiem inflācijas jautājumos. Kādi ir pašreizējās inflācijas cēloņi? Pasaules ekonomistu vidū nav vienprātības par faktoriem, kas īsti veicina globālo cenu kāpumu. Kāds ir inflāciju veidojošais mehānisms Latvijas Bankas skatījumā? Inflācija pamazām sāka pieaugt jau 2021. gadā, bet neviens nevarēja paredzēt, ka tā augs tik strauji. Tāpēc arī viedokļi dalās un simtprocentīgi pateikt, kāpēc tā notiek, nevar. Taču par 70–80 procentiem cēloņus izskaidrot ir iespējams. Pirmkārt, šī...

Inflācija šobrīd ir aktuālākais sarunu temats ne vien ekonomistu diskusijās, bet arī ikdienas sarunās. Cik ilgi var turpināties energoresursu un pārējo plaša patēriņa preču un pakalpojumu strauja sadārdzināšanās? Kas ir inflācijas cēloņi un kā varētu panākt tās samazināšanos? Video pieteikums žurnāla "Bilance" augusta numura intervijai ar Latvijas Bankas ekspertu Mārtiņu Bitānu. Pašu interviju lasiet šeit: /vai-iespejams-apturet-cenu-skrejienu/ Projektu «Latvijas ekonomika sankciju ēnā un inflācijas spīlēs» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par «Kas notiks ar inflāciju?» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2022