Būvniecība allaž bijusi viena no kopējo ekonomikas situāciju gan visvairāk atspoguļojošām, gan ietekmējošām nozarēm. Kā zināms, 2008. gada dižķibele sākās tieši pēc nekustamo īpašumu celtniecības “burbuļa” pārsprāgšanas, savukārt jau šāgada sākumā būvniecība tika nodēvēta par vienu no lielākajiem inflācijas “perēkļiem”. Būvniecība parasti diezgan precīzi raksturo vispārējo tautsaimniecības stāvokli – ja tā aug un attīstās, tad arī ekonomika kopumā aug un attīstās; savukārt, ja būvniecībā sākas krīze, tas ir signāls par nopietnām problēmām arī citās jomās. Kā ir šobrīd? Par būvniecības nozares attīstības tendencēm un izaicinājumiem pašreizējos makroekonomikas satricinājumos žurnāla “Bilance” novembra numurā, pētniecisko interviju ciklā saruna ar Latvijas Būvnieku asociācijas prezidentu Normundu Grinbergu.
Stāsta: Ikars Kubliņš. Video autors: Kristaps Mednis
Covid laiks būvniecības nozari Latvijā gandrīz vai neskāra. Kā saka Normunds Grinbergs – tās bija tikai īslaicīgas grūtības, ko radīja atsevišķu darbinieku saslimšana. Taču pavisam cits stāsts bija šis gads. Šogad būvniecības nozarei faktiski nācies iet cauri vairākiem lieliem sarežģījumiem.
Pirmajam no tiem pamatā bija pozitīvs process – gada pašā sākumā visā Eiropas Savienībā gandrīz vienlaicīgi tika palaistas dažādas ekonomikas atveseļošanas programmas, kuru ietvaros tika iedarbināti arī apjomīgi publiskie pasūtījumi būvniecībā. Taču šī pārāk straujā uzrāviena negatīvais blakusefekts bija ļoti liels, negaidīts un neplānots pieprasījums pēc būvmateriāliem. Piemēram, siltināšanas materiāli vienubrīd vispār vairs nav bijuši dabūjami, jo ražotāji sastapās ar tik lielu pieprasījumu, ka nespēja to apmierināt. Arī pārējās materiālu grupās standarta piegādes tika burtiski “norautas”. Tam klāt nāca vēl Krievijas kara Ukrainā sekas, kas nozīmē, ka zuda pieeja arī izejmateriāliem, pamatā metālam, kas tika importēts no Krievijas, Baltkrievijas un Ukrainas, stāsta būvnieku asociācijas vadītājs.
Tā visa rezultātā būvmateriāli strauji sadārdzinājās. Tas savukārt radīja nākamo domino ķēdes efektu – būvnieku nespēju pildīt iepriekš noslēgtos līgumus ar valsti un pašvaldībām. Normunds Grinbergs kritiski vērtē valdības nespēju nākt klajā ar savlaicīgu risinājumu šai situācijai, uz ko nozare aicināja jau kopš pavasara. Sekas ir tādas, ka šobrīd daudzi būvprojekti publiskajā sektorā esot apstājušies. Privātajā sektorā gan pasūtītāji un būvnieki daudz vieglāk un ātrāk atraduši kopīgu valodu, un tur vairumā būvlaukumu darbi turpinoties.
Runājot par nozares turpmākajām attīstības perspektīvām, Latvijas būvnieku asociācijas vadītājs Normunds Grinbergs uzsver vairākus aspektus. Pozitīvs faktors ir būvniecības informācijas modelēšanas sistēmu ieviešana, kas ļaus būvniecības birokrātiskajiem procesiem pārcelties uz digitālo vidi, kļūstot krietni efektīvākiem. Otrkārt, ir skaidrs, ka pieprasījums pēc būvnieku pakalpojumiem ar laiku tikai pieaugs, jo pēc kara sāksies masīvi Ukrainas sagrautās infrastruktūras atjaunošanas darbi. Taču tas radīs atkal nākamo izaicinājumu – visa veida būvniecības resursu trūkumu. Normunds Grinbergs paredz, ka arī Latvijā, kur aizvien turpināsies RailBaltica būvniecība, ēku siltināšana un citi projekti, piedzīvosim darbaspēka trūkumu un būvnieku kvalifikācijas kritumu.
Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Inflācija bremzē būvniecību valsts un pašvaldību objektos» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2022