Kas tīmekļvietnes uzturētājam jāievēro, lai, veicot preču tirdzniecību internetā, juridiski un tehniski pareizi sakārtotu sīkdatņu ievākšanas mehānismu? Kas jāņem vērā pēc 2022. gadā ieviestajām izmaiņām preču cenu norādīšanas noteikumos?

Par šiem jautājumiem vebinārā „Reklāmas un cenu personalizācija interneta veikalos” informēja Anna Vladimirova–Krjukova, Zvērinātu advokātu biroja (ZAB) COBALT vecākā speciāliste un sertificēta datu aizsardzības speciāliste, Kristīne Patmalniece, ZAB COBALT vecākā speciāliste, zvērināta advokāte, un Ralfs Rubīns, e–komercijas risinājumu uzņēmuma Magebit biznesa attīstības speciālists. 

Sīkdatnes – ko drīkst un ko ne

Lai nodrošinātu atbilstību sīkdatņu personalizācijas jomā, vispirms jāpievērš uzmanība tam, kuru valstu regulējumi katrā gadījumā jāpiemēro. Ja uzņēmums strādā tikai Latvijas ietvaros, jāpiemēro vietējais regulējums, taču, strādājot arī ārpus Latvijas, kas īpaši raksturīgi e–komercijai, jāņem vērā, ka regulējums citās valstīs (arī citās Eiropas Savienības dalībvalstīs) var atšķirties, seminārā norādīja Anna Vladimirova–Krjukova. 

Svarīgi identificēt datu apstrādes lomu, kuru uzņēmums sev piešķir procesa ietvaros. Ja personalizācijas nodrošināšanai tiks izmantoti trešo pušu risinājumi (piemēram, sīkdatņu baneru veidnes), jāapzinās, ka arī trešās puses šajā gadījumā var būt datu apstrādātāji vai datu pārziņi. Jāpievērš uzmanība arī interneta lapai, kurā tiek īstenota personalizācija – mēdz būt tā, ka interneta platforma no izstrādātājiem tiek saņemta (vai iegādāta kā veidne) ar jau tajā ievietotu sīkdatņu vākšanas funkcionalitāti. Jāatceras, ka datus vajadzētu ievākt tikai ar skaidru, konkrētu un leģitīmu nolūku, nevis „katram gadījumam”, lai datu apstrādes iemeslu lapas apmeklētāju pretenziju gadījumā būtu iespējams pamatot. 

Nākamais solis – saprast, tieši kādas sīkdatnes uzņēmumam būs nepieciešamas? Nepieciešamās funkcionalitātes sīkdatnes ir tās, bez kā lapa vai aplikācija un piedāvātie pakalpojumi vispār nedarbosies (piemēram, netiks atskaņoti video, klients nevarēs atlasīt noteiktas preces pēc cenām, nevarēs tās ievietot pirkumu grozā, u. tml.). Otrajā kategorijā iekļaujamas ne–reklāmas sīkdatnes (valoda, valstij pielāgots saturs u.c.). Trešā kategorija – ar reklāmu un mārketingu, kā arī analītiku saistītās sīkdatnes. 

Pēc sīkdatņu ievietošanas šādos kategoriju „grozos”, katram no tiem tehniski iespējams ieviest apmeklētāju piekrišanas vai nepiekrišanas iespēju. Faktiski piekrišanu gan jāprasa tikai reklāmas un analītikas sīkdatnēm, ne–reklāmas un funkcionalitātei nepieciešamajām sīkdatnēm lietotāja piekrišanu regulējums nepieprasa. 

Piekrišanai jābūt saprotamai, godīgai un brīvi sniegtai, tā nedrīkst būt panākta ar dažādām manipulācijām (piekrišanas opcija nedrīkst būt jau iepriekš atķeksēta, nedrīkst būt dažādi pogu izmēri vai citi „netīri” triki). Tāpat mājaslapas apmeklētājam būtu jābūt ērti pieejamai iespējai atsaukt sniegto piekrišanu (piemēram, kādā tīmekļvietnes stūrī ieraugāmai iespējai atteikties no sīkdatņu apstrādes). Visbeidzot, no juridiskā viedokļa svarīgi klientam sniegt informāciju arī par to, kādas sīkdatnes lapā tiek izmantotas, kā notiek piekrišanas sniegšana un atsaukšana; jābūt arī norādītai sīkdatņu politikai, kas var būt gan atsevišķs dokuments, gan integrēta sīkdatņu banerī. Tāpat vēlama arī privātuma politika vai vismaz atsauce uz to. Mājaslapā nedrīkst pastāvēt tā dēvētā „sīkdatņu siena”, kad nav iespējas piekļūt mājaslapas saturam, iekams netiek sniegta piekrišana sīkdatņu apstrādei – citiem vārdiem, baneris nedrīkst bloķēt lapas saturu, brīdināja juriste. 

A. Vladimirova–Krjukova sniedza ieskatu arī vispopulārāko sīkdatņu piekrišanas baneru pakalpojumos, kādu ir trīs – OneTrust, Cookiebot un Iab. OneTrust atbilst Eiropas mēroga vadlīnijām, taču jāņem vērā, ka risinājums ir tikai ietvars, kuru tālāk jāpielāgo savām vajadzībām, līdz ar to arī uzņemoties atbildību par sīkdatņu izmantošanu. Ļoti populāra platforma ir Cookiebot, kas ir lētāks risinājums, taču tieši tāpat adaptējams savām vajadzībām. Iab ir kompleksāks risinājums, kas nodrošina ne vien sīkdatņu banerus, bet visu infrastruktūru, kas reklāmdevējiem ļauj caur mājaslapu saņemt personalizācijas datus. 

Daži tehniski padomi  

Ralfs Rubīns informēja par to, kā sagatavot tīmekļvietni, lai tā atbilstu Vispārīgās datu aizsardzības regulas prasībām. Vienkāršākais solis būtu sākt ar vietnes auditu, izvērtējot, vai tā datu drošības ziņā atbilst regulas pamatnosacījumiem. Obligāts nosacījums ir lietotāju informēšana par sīkdatņu izmantošanu, tam jāizveido lapu, kurā aprakstīts, kādas sīkdatnes tiek ievāktas un ko tās dara. Trešais svarīgais solis, kas lietotājiem vieš uzticību vietnes drošībai – panākt, ka vietne izmanto drošu komunikācijas protokolu (HTTPS), tāpat vietnē ievadītajai informācijai jābūt šifrētai, un jāpārbauda, vai visi spraudņi atbilst regulas prasībām, vai tie tiek atjaunināti un vai neizmanto lietotāju datus dažādos manipulatīvos veidos.

Ja tiek ievākta kontaktinformācija, tad jānodrošina, ka ir uzstādīta dubultā pieteikšanās jeb double opt–in. Jādod iespēja lietotājiem atteikties no jebkādas komunikācijas ar jūsu vietni, kā arī iespēja dzēst savus personīgos datus. 

Nākotnē sagaidāms, ka Eiropas Savienībā (ES) tiks pieņemtas vēl citas jaunas regulas, lai aizsargātu tīmekļvietņu apmeklētāju privātumu. ES plāno ieviest regulas, kas attieksies tieši uz sīkdatņu izmantošanu, līdz ar to gaidāmas jaunas prasības šajā jomā, informēja R. Rubīns.

Ko paredz jaunā kārtība cenu atlaižu norādīšanā

Kristīne Patmalniece seminārā iepazīstināja ar aktuālāko informāciju par cenu norādīšanu. Ja pirmais solis – tehniskie un datu aizsardzības jautājumi, sakārtojot sīkdatņu izmantošanu, ir veikts, tad jāparūpējas par nākamo – patērētāju tiesību ievērošanu, uzsvēra advokāte. 

Kopš 2022. gada 28. maija Ministru kabineta 1999. gada 18. maija noteikumos Nr. 178 „Kārtība, kādā norādāmas preču un pakalpojumu cenas” stājušās spēkā jaunas prasības cenu norādīšanai preču izpārdošanas akciju gadījumos. Ja iepriekš „izpārdošanas” jēdziens normatīvajā regulējumā nebija definēts, tad tagad noteikumos tam sniegta definīcija – pārdodamo preču cenu pazemināšana, lai pilnībā izpārdotu visas attiecīgās preces vai konkrētas sortimenta daļas, nepievienojot jaunas preces, tādējādi pilnībā izņemot konkrētās preces no piedāvājuma sortimenta. 

„Šim regulējumam jānoved pie tā, ka turpmāk jēdziens „izpārdošana” tiek lietots piesardzīgāk. Ja vien jūsu mērķis nav pilnībā tikt vaļā no šīm precēm, tad drīzāk būtu jālieto citi jēdzieni – „akcija”, „samazināta cena” un tamlīdzīgi,” norādīja K. Patmalniece.

Svarīgākās izmaiņas noteikumos paredz sākotnējās cenas koncepta ieviešanu. Tad, kad tiek izsludināta akcija, ir jānorāda gan preces sākotnējā cena (kas piemērota precei noteiktā laikposmā pirms atlaides piemērošanas), gan tās cena pēc pazemināšanas. Jaunums ir tieši sākotnējas cenas definīcijas ieviešana. Sākotnējā cena definēta kā „viszemākā cena, ko pārdevējs piedāvājis ikvienam patērētājam pēdējo 30 dienu laikā pirms cenas pazemināšanas vai atlaides piemērošanas.”

Savukārt gadījumos, kad prece ir jauna un tai tiek piemērota iepazīstināšanas atlaide, līdz ar to prece vēl nemaz nav bijusi tirdzniecībā vismaz 30 dienas, tad šis termiņš tiek noteikts 7 dienu ilgumā (t.i., sākotnējā cena ir „viszemākā cena, ko pārdevējs piemērojis pēdējo 7 dienu laikā pirms akcijas”). 

Likumdevējs noteicis arī izņēmuma gadījumos, kuros pārdevējam nav jānorāda preces sākotnējā cena vai – tieši jaunā, pazeminātā cena. 

Pirmkārt, ja ar atlaidi tiek pārdotas ātri bojājošas preces, pietiek ar tās jaunās (pazeminātās) cenas norādīšanu. Primāri tās ir pārtikas preces, dzērieni ar īsu derīguma termiņu. Par ātrbojīgām precēm nevar uzskatīt, piemēram, ziemas dūnu jakas pavasara sezonas sākumā, lai arī turpmākajos mēnešos tās nebūs lietderīgas, brīdināja K. Patmalniece. 

Otrkārt, ja veikalā tiek realizētas atlaižu akcijas kādām plašākām preču grupām (plašam dažādu preču klāstam vai specifiskai grupai, piemēram, „šonedēļ 30% atlaide bērnu rotaļlietām”), tad atļauts nenorādīt precēm jauno, atlaides cenu. 

Treškārt, iespējams arī pieaugošs preču cenas samazinājums (tas gan atļauts tikai izpārdošanas ietvaros), piemēram, pirmajā nedēļā 20% atlaide, otrajā – 40% atlaide, trešajā – 60% atlaide. Šādā gadījumā svarīgi katrā cenas samazināšanas paziņojumā norādīt pašu pirmo – sākotnējo – preces cenu, kas bija spēkā pirms paša pirmā cenas samazinājuma.

Sākotnējo cenu drīkst nenorādīt arī personalizētās cenas gadījumā. Personalizētā cena nozīmē konkrētam klientam individuāli piemērotu cenu (piemēram, atlaide dzimšanas datumā, lojalitātes programmas sniegtā atlaide pirmajā reģistrācijas dienā, iepriekšējā pirkuma čeka izmantošana kā atlaide nākamajam pirkumam utt.), kā arī klientu lojalitātes programmām, kas patērētājam ļauj saņemt atlaidi garu, nepārtrauktu periodu, vai ļauj sakrāt kredītu (punktus) nākotnes pirkumiem (tomēr jāizšķir situācijas, kad tas ir patiešām personalizēts piedāvājums un kad tas ir faktiski visiem pircējiem adresēts piedāvājums – t.i., nederēs fakts par vienkārši izsniegtu klienta karti, uz kuru attiecas visiem pieejama atlaide). Tādiem cenas samazinājumiem, kas, lai arī norādīti kā personalizēti, realitātē tiek piedāvāti vai izziņoti patērētājiem kopumā, sākotnējo cenu ir jānorāda.

Publicēts žurnāla “Bilances Juridiskie Padomi” 2023. gada maija (119.) numurā.