Spriedumu izpilde un to apstrīdēšanas iespējas

Parasti, izdzirdot vārdu „tiesa” vai „šķīrējtiesa”, jebkurai no darījuma pusēm tie asociējas ar iestādi, ar kuras palīdzību netiek risināti patīkami jautājumi. Tādēļ nereti ne tikai juridiskās, bet arī fiziskās personas cenšas izvairīties no tiesvedības, bet strīdu risināšanu atliek uz nenoteiktu laiku vai mēģina tikt galā pašu spēkiem.

Ja darījumu puses spētu jebkurā situācijā ievērot noslēgto vienošanos nosacījumus, patstāvīgi risināt strīdus, tad nebūtu nepieciešamas tādas instances, kas tos izšķir. Taču, vadoties no tiesu un šķīrējtiesu prakses, ir gadījumi, kuros bez trešās puses, proti, tiesas vai šķīrējtiesas, atrisināt divu vai vairāku pušu samilzušos konfliktus nav iespējams. Tieši ar tiesu vai šķīrējtiesu palīdzību ir iespējams rast izlīgumus, un gadījumos, kad izlīgumi nav iespējami, objektīvi izšķirt strīdus.

Tiesu un šķīrējtiesu pamatmērķis nav kādu sodīt. Tās ir iestādes, kuru galvenie uzdevumi ir uzraudzīt, lai personas ievērotu likumus un izšķirt strīdus starp pusēm. Šī izšķiršana nenozīmē kāda sodīšanu, bet gan iespējas rašanu, kurā puses var izlīgt, atrisināt strīdu...