Stājas spēkā normas, kas vairs neparedz fiziskas personas maksātnespējas procesā pienākumu daļu ienākumu novirzīt kreditoriem

Lai nodrošinātu vienotu izpratni par parādnieka pienākumiem fiziskas personas maksātnespējas procesā, 11. decembrī stājās spēkā 2019. gada 21. novembrī pieņemtie Tieslietu ministrijas rosinātie redakcionālie grozījumi Maksātnespējas likumā.

Grozījumi skaidri definē Maksātnespējas likuma normas tā piemērotājiem, precizējot, ka parādniekiem fiziskās personas maksātnespējas procesā bankrota procedūras ietvaros nav jānovirza viena trešdaļa no saviem ienākumiem kreditoru prasījumu apmierināšanai.

Līdz 2015. gada 28. februārim Maksātnespējas likumā bija skaidri noteikts, ka parādniekam (fiziskai personai) ir pienākums bankrota procedūras laikā novirzīt vienu trešdaļu no saviem ienākumiem kreditoriem.

Savukārt 2015. gada 1. martā stājās spēkā grozījumi Maksātnespējas likumā, ar ko atbrīvoja parādnieku no minētā pienākuma pildīšanas.

2019. gada sākumā Augstākā tiesa pieņēma lēmumu, kurā norādīja uz līdzšinējās prakses neatbilstību likumdevēja gribai, 2015. gadā veicot grozījumus Maksātnespējas likumā. Šāda grozījumu interpretācija neatbilda likumdevēja mērķim, tāpēc ar grozījumiem tika piedāvāts novērst interpretācijas kļūdas Maksātnespējas likuma normās.

Jaunās normas kopumā neparedz jaunas tiesības vai pienākumus, tikai precizē likumdevēja gribu, arī turpmāk nodrošinot attiecīgo normu atbilstošu piemērošanu.

Kā norāda Tieslietu ministrija ,patlaban ir aptuveni 3200 fiziskās personas  - maksātnespējas procesa subjekti, t.i., visi parādnieki, kuriem pašlaik ir aktīvs fiziskās personas maksātnespējas process un kas tādējādi ir pakļauti riskam, ka viņiem tiek izbeigts fiziskās personas maksātnespējas process bez sekmīga rezultāta.