Tiesu procesa dalībniekiem ne vienmēr ir skaidra kasācijas būtība

Augstākās tiesas konferencē „Tiesvedības efektivitāte: kasācijas tiesvedības ierosināšana vai atteikums”, kura tika rīkota oktobra nogalē, senatori secināja, ka tiesvedības efektivitātes uzlabošanai nepieciešams izstrādāt informatīvus ieteikumus procesa dalībniekiem. Šādos ieteikumos primāri vēršama uzmanība uz kasācijas būtības izskaidrošanu. Sākotnēji tā varētu būt noteikta veidlapa kasācijas sūdzības sastādīšanai, kas, pēc pārbaudes praksē, vēlāk varētu kļūt par obligātu prasību kasācijas sūdzības iesniegšanai.

Atgādinām, ka Latvijā ir trīspakāpju tiesu sistēma – lietas tiek izskatītas pirmās instances tiesā, apelācijas instances tiesā un kasācijas instances tiesā (atsevišķos gadījumos likumdevējs ir noteicis izņēmumus no šīs kārtības). Kasācija ir zemākas instances tiesas sprieduma tiesiskuma pārbaude. Kasācijas instances tiesa neizspriež lietu pēc būtības, tās kompetencē nav lietas faktisko apstākļu noskaidrošana, pierādījumu pārbaude un vērtēšana. Kasācijas instance pārbauda pārsūdzētā sprieduma atbilstību materiālo un procesuālo tiesību normām un taisa secinājumus, pamatojoties uz lietā esošajiem materiāliem. Kasācijas instances spriedumi un lēmumi nav pārsūdzami.

Kasācijas instance ir Senāta Civillietu departaments, Krimināllietu departaments un Administratīvo lietu departaments. Senāta departamenti izskata kasācijas sūdzības un kasācijas protestus par tiesu spriedumiem apelācijas kārtībā izskatītajās lietās.

Administratīvo lietu departaments izskata arī kasācijas sūdzības par pirmās instances tiesas spriedumiem (atsevišķās lietu kategorijās pirmās instances tiesa ir Administratīvā apgabaltiesa).

Atsevišķās procesuālajos likumos noteiktajās lietu kategorijās Senāts ir kasācijas instance pirmās instances nolēmumiem (kurus nav paredzēts pārsūdzēt apelācijas instancē).

Konferencē senatori norādīja, ka kasācijas sūdzības kvalitāte ir arī tieši atkarīga no kasatora izpratnes par kasācijas instancē izskatāmo jautājumu būtības, proti, no izpratnes par to, kas ir tiesību jautājums. Jautājumā par kasācijas tiesvedības ierosināšanas atteikuma pamatojumu klātesošie norādīja, ka pakāpeniski veicināma izpratne, ka kasācija pieņem izskatīšanai tiesību jautājumus, nevis kā šobrīd – pārbauda iespējamus atteikuma pamatus.

Secinot, ka zemāku instanču nolēmumi ir kļuvuši pieejami (https://manas.tiesas.lv/eTiesasMvc/nolemumi), senatoru ieskatā, arī zudusi nepieciešamība kasācijas instances nolēmumā detalizēti atreferēt zemākās instancēs lemto. Kasācijas instances nolēmuma saturs apspriežams procesuālo regulējumu kontekstā.