Top jauni grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi un patlaban saskaņošanas procesā atrodas grozījumi Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, kas paredz novērst pārtikas preču mazumtirdzniecībā īstenoto atšķirīgo attieksmi cenu veidošanā starp Latvijā un citās valstīs saražotajām pārtikas precēm, kā arī lai veicinātu godīgu tirdzniecības praksi un vienlīdzīgu konkurenci pārtikas preču mazumtirdzniecības tirgū.

Likuma grozījumi arī līdzsvarotu attiecības starp ražotājiem un tirgotājiem, kā arī novērstu tirgotāju atšķirīgu attieksmi pret dažādiem piegādātājiem salīdzināmās situācijās. Tāpat ar tiem cer novērst lauksaimniecības un pārtikas preču tirgotāju līdz šim piemērotos atšķirīgos sadarbības un tirdzniecības nosacījumus, tostarp uzcenojumus, viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm.

Līdz ar grozījumiem likumā plānots arī papildināt negodīgas tirdzniecības prakses uzskaitījumu ar Zemkopības ministrijas iesniegtajiem priekšlikumiem, piemēram, aizliegumu vienpusēji piemērot sankcijas un maksimālā sankciju apmēra noteikšanu, ekonomiskā pamatojuma noteikšanu apjoma atlaides piemērošanai, aizliegumu mazumtirgotājam pieprasīt no lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātāja loģistikas maksājumus, norēķinu termiņa pārskatīšanu par piegādātajiem svaigiem dārzeņiem un ogām, kas vienā kalendāra nedēļā tiek piegādāti vismaz trīs reizes u.c. priekšlikumi.

Ņemot vērā iesaistīto pušu paustos viedokļus un iebildumus par likumprojektā ietvertajiem priekšlikumiem, 7. novembrī EM notika starpinstitūciju saskaņošanas sanāksme ar iesaistītajām pusēm - Latvijas Darba devēju konfederācijas, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras, Latvijas Tirgotāju asociācijas, Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas, Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas, Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes, Zemnieku Saeimas, Latvijas Maiznieku biedrības, Rimi Latvija, Maxima Latvija, Konkurences padomes, Zemkopības ministrijas u.c. pārstāvjiem.

Sanāksmes laikā daudzos jautājumos iesaistītās puses pauda atšķirīgus viedokļus par virzīto priekšlikumu nepieciešamību un aktualitāti, vienlaikus rodot kopēju izpratni par jautājumiem, kuros panākams risinājums, piemēram, par taisnīgu risku sadalījumu jautājumā par tirgotāja prognozētajiem un faktiski pasūtītajiem preču apjomiem. Plašas diskusijas izvērtās arī par EM virzīto priekšlikumu ierobežot tirgotājus īstenot nevienlīdzīgu un diskriminējošu rīcību pret piegādātājiem. Ar likumprojektā ietverto normu tiešā veidā tiktu novērsta atšķirīgā pieeja no lauksaimniecības un pārtikas preču pircēju puses piemērot atšķirīgus sadarbības un tirdzniecības nosacījumus, tostarp uzcenojumus, viena piegādātāja vai piegādātāju grupas precēm, salīdzinot ar līdzvērtīgām citu piegādātāju precēm. Atbilstoši sanāksmē pārrunātajam, EM sadarbībā ar Zemkopības ministriju un Konkurences padomi pārskatīs un precizēs sagatavotā likumprojekta normas pirms to tālākas virzības.

Kā zināms, Konkurences padomes (KP) īstenotajā olu, zivju, piena, gaļas, graudu un maizes tirgus uzraudzībā tika secināts, ka periodiski trešā daļa no tirgus uzraudzībā apskatītajiem mazumtirgotājiem piemēro atšķirīgu attieksmi uzcenojumu veidošanā nacionālas izcelsmes precēm, salīdzinot ar ārvalstu izcelsmes salīdzināmām precēm. Kaut gan paši mazumtirgotāji iepriekš norādījuši, ka uzcenojumus precēm neveido atkarībā no to izcelsmes valsts, KP secinājusi, ka 50% no uzraudzībā apskatītajām lauksaimniecības un pārtikas precēm uzcenojums bijis augstāks tieši nacionālas izcelsmes precēm.

• Stājušies spēkā noteikumi par produktu ražotājvalsts norādēm
• Piegādātāji noklusē negodīgas tirdzniecības praksi, ko izjūt no iepircējiem
• Noteiks pienākumu sniegt patērētājiem skaidru, būtisku un ticamu informāciju par precēm