TIRDZNIECĪBA

Ja Latvijā tiek pārstrādātas gan no trešās valsts, gan no Eiropas Savienības ievestas izejvielas, ar ražošanas procesu vien nepietiek, lai gala precei piešķirtu Latvijas izcelsmi. Valsts ieņēmumu dienests (VID) skaidrojis, ka būtiska nozīme ir tam, kur iegūta materiālu lielākā daļa, un šajā gadījumā to nosaka pēc svara.VID uzziņā vērtēta situācija, kurā uzņēmums plāno Latvijā pārstrādāt kristālisko amonija sulfātu. Daļa izejvielas tiek ievesta no Ķīnas, bet otra daļa iegādāta Beļģijā un ir ar Eiropas Savienības (ES) preces statusu. Abas izejvielas Latvijā paredzēts mehāniski un termiski apstrādāt un granulēt, iegūstot granulētu amonija sulfātu.Svarīgi, ka pēc pārstrādes gala precei saglabājas tas pats Kombinētās nomenklatūras (KN) kods – 3102210000.Kad precei mainās izcelsmes valsts?Saskaņā ar Savienības Muitas kodeksu precēm, kuru ražošanā iesaistīta vairāk nekā viena valsts vai teritorija, izcelsmes valsts ir tā, kurā veikta pēdējā būtiskā, ekonomiski pamatotā pārstrāde vai apstrāde, kas beidzas ar jauna produkta saražošanu vai ir svarīga tā ražošanas stadija.Tomēr konkrētajā gadījumā VID secināja,...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija šodien pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, pārņemot Eiropas Savienības (ES) direktīvas prasības, lai uzlabotu patērētāju aizsardzību un veicinātu aprites ekonomiku.Eiropas Parlamenta un Padomes 2024. gada 13. jūnija direktīvas par kopīgiem noteikumiem preču remontēšanas veicināšanai mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, vienlaikus panākot augstu patērētāju aizsardzības līmeni, kā arī lielāku apritīgumu ekonomikā.Pārņemot direktīvas prasības, nepieciešams veikt grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, papildinot to ar jauniem terminiem, nosakot papildu pienākumus ražotājiem attiecībā uz remontēšanu, kā arī nosacījumus remonta veidlapai un remonta platformai.Grozījumi paredz papildināt likumu ar jauniem terminiem - "remontētājs", "remontējamības prasības", "remonts", "remonta platforma", "pilnvarotais pārstāvis", "izplatītājs", "importētājs" un "pārjaunošana".Remontējamība kļūs par preces atbilstības prasībuPatlaban regulējums paredz, ka prece uzskatāma par atbilstošu līguma noteikumiem, ja tā atbilst vairākām prasībām, piemēram, ja tā atbilst pārdevēja vai pakalpojuma sniedzēja sniegtajam preces aprakstam, ir derīga mērķiem, kādiem šāda veida preces parasti tiek izmantotas, un citām...

No 1. septembra ir spēkā Ministru kabineta 2026. gada 25. augusta noteikumi Nr. 509 “Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtām rūpniecības precēm”, kuros atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma 8.6 panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajam norādītas rūpniecības preces, ko aizliegts ievest Latvijas Republikā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas. Tāpat ir aizliegta Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes rūpniecības preču ievešana (importēšana) Latvijas Republikā no citām trešajām valstīm. Aizliegums līdz 2027. gada 30. jūnijam ievest (importēt) rūpniecības preces Latvijas Republikā no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas un aizliegums ievest (importēt) Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas izcelsmes rūpniecības preces Latvijas Republikā no citām trešajām valstīm attiecas uz precēm, kuras klasificējamas ar Kombinētās nomenklatūras:I pielikuma otrās daļas X sadaļas 49. nodaļas "Iespiestas grāmatas, laikraksti, attēli un citi poligrāfijas rūpniecības izstrādājumi; rokraksti, mašīnraksti un plāni" visiem preču kodiem;I pielikuma otrās daļas XI sadaļas 61. nodaļas "Adīti vai tamborēti apģērbi un apģērba piederumi" visiem preču kodiem;I...

Valsts ieņēmumu dienests (VID) vērš uzmanību, ka Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas aizliegts ievest dzīvus dzīvniekus, zivis, svaigus augļus, dārzeņus, graudaugus, gaļas, zivju, piena produktus, dārzeņu un augļu izstrādājumus, lopbarības produktus un citas preces, tām piemērojot noteiktas muitas procedūras. Aizliegums attiecas arī uz attiecīgo Krievijas un Baltkrievijas izcelsmes preču ievešanu no citām trešajām valstīm. To nosaka grozījums Ministru kabineta 2024. gada 5. marta noteikumos Nr. 158 "Noteikumi par ievešanai (importēšanai) Latvijā aizliegtiem lauksaimniecības un lopbarības produktiem", kas stājās spēkā 2026. gada 8. augustā.Saskaņā ar tiesību aktā noteikto Latvijā aizliegts ievest šādus lauksaimniecības un lopbarības produktus un dzīvus dzīvniekus no Krievijas un Baltkrievijas, kā arī šo valstu izcelsmes produktus no citām trešajām valstīm:dzīvus dzīvniekus, tostarp zirgus, liellopus, cūkas, aitas, kazas, mājputnus (vistas, pīles, zosis, tītarus, pērļu vistiņas), trušus un zaķus, rāpuļus, putnus (papagaiļveidīgos, strausus, baložus), kukaiņus, suņus, kaķus;zivis un vēžveidīgos, mīkstmiešus un citus ūdens bezmugurkaulniekus, tostarp dzīvas, svaigas vai dzesinātas, saldētas zivis; svaigas,...

Turpinoties aktīvai ceļojumu sezonai, Rīgas lidosta, Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), VID Muitas pārvalde, Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) un Nodokļu un muitas policija aicina ceļotājus pirms atgriešanās no valstīm ārpus Eiropas Savienības pārliecināties, vai iegādātās preces, suvenīrus un medikamentus drīkst ievest Latvijā.Vairums pārkāpumu, ko Rīgas lidostā konstatē VID Muitas pārvaldes darbinieki, ir nevis ļaunprātīgas rīcības, bet gan nezināšanas sekas. Ceļotāji nereti pieņem, ka prece, kuru iespējams iegādāties ārvalstīs, būs legāli ievedama arī Eiropas Savienībā. Tomēr noteiktiem pārtikas produktiem, dzīvnieku un augu izcelsmes suvenīriem, kā arī atsevišķiem medikamentiem ir noteikti stingri ierobežojumi vai aizliegumi.Pasākumā “Suvenīrs vai pārkāpums? Ko nedrīkst ievest no valstīm ārpus Eiropas Savienības” iesaistītās institūcijas atgādināja, ka šo noteikumu mērķis ir aizsargāt cilvēku veselību, bioloģisko drošību, vidi, savvaļas sugas un sabiedrības drošību.Pārtikas produkti var radīt bioloģiskās drošības riskusPVD uzsver, ka no valstīm ārpus Eiropas Savienības aizliegts ievest virkni pārtikas produktu, tostarp gaļu un tās produktus, pienu un tā produktus, kā arī...

Ekonomikas ministrija (EM) sagatavojusi grozījumus ielu tirdzniecības regulējumā, kas paredz būtiski mazināt administratīvo slogu uzņēmējiem un pašvaldībām. Viena no būtiskākajām izmaiņām – tirdzniecībai privātīpašumā turpmāk vairs nebūs nepieciešama pašvaldības atļauja. Paredzēts, ka jaunais regulējums stāsies spēkā 2027. gada 1. janvārī, dodot pašvaldībām laiku pielāgot savus saistošos noteikumus.Reforma izstrādāta Valsts kancelejas Inovācijas laboratorijas projekta “Ielu tirdzniecības organizācija – efektīvs risinājums mūsdienu pilsētvidei” ietvaros. Četrus mēnešus EM sadarbojās ar Rīgas pašvaldību, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un tirdzniecības organizatoriem un tirgotājiem. Izmaiņu virzību sekmējusi arī Birokrātiskā sloga mazināšanas rīcības grupa, kuras priekšlikumus valdība atbalstīja 2026. gada martā.Privātīpašumā pašvaldības atļauja vairs nebūs nepieciešamaLīdz šim ielu tirdzniecībai bija nepieciešama pašvaldības atļauja neatkarīgi no tā, vai tirdzniecība notika uz pašvaldības zemes vai privātīpašumā. Tādējādi uzņēmējam, kurš vēlējās tirgoties privātā teritorijā, bija jāsaņem gan īpašnieka saskaņojums, gan pašvaldības atļauja.Plānotie grozījumi šo kārtību mainīs. Ielu tirdzniecības definīcija tiks sašaurināta, attiecinot to uz publiskai lietošanai nodotu pašvaldības teritoriju. Līdz...

Lai veicinātu godīgu sadarbību starp lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem un mazumtirgotājiem, Saeima 23. jūlijā galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā. Ar tiem iecerēts ierobežot ekonomiski spēcīgāku tirgus dalībnieku iespējas izmantot savu pārākumu.Grozījumus izstrādājusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, un to mērķis ir panākt skaidrus un godīgus noteikumus abām pusēm, īpaši aizsargājot vietējos ražotājus situācijās, kur viņu iespējas ietekmēt sadarbības nosacījumus ir ierobežotas.Grozījumi precizē aizliegumu vienpusēji mainīt līguma nosacījumus. Tostarp noteiks, ka mazumtirgotājs bez iepriekšēja rakstveida paziņojuma nevarēs izņemt piegādātāja preces no sortimenta. Par šādām izmaiņām piegādātājs būs jāinformē vismaz 30 dienas iepriekš, izņemot gadījumus, kad preces neatbilst līguma noteikumiem.Tāpat grozījumi ievieš skaidru lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes definīciju. Tas palīdzēs novērst situācijas, kad piegādātāji spiesti ražot preces bez reāla pasūtījuma seguma. Izmaiņas arī aizliedz vienpusēju sankciju piemērošanu un nosaka gadījumus, kad tās netiek piemērotas, piemēram, ja novirzes no prognozētā piegādes apjoma ir nebūtiskas.Izmaiņas ieviestas...

Atsevišķas neatbilstības samazinātās pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likmes piemērošanā konstatētas galvenokārt mazo tirgotāju darbībā, savukārt lielākajās tirdzniecības ķēdēs samazinātās PVN likmes piemērošana bijusi atbilstoša. Tā ziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC), kurš veicis pārbaudes pēc samazinātās PVN likmes ieviešanas četrām pārtikas produktu grupām (olām, pienam, svaigai mājputnu gaļai un maizei). PTAC secinājis, ka kopumā komersanti jauno regulējumu piemēro korekti. PTAC jūlija sākumā veicis 64 pārbaudes, un 7 gadījumos attiecīgajām precēm nebija piemērota samazinātā 12% PVN likme. Neatbilstības galvenokārt tika novērotas pirmajās dienās pēc prasības stāšanās spēkā un saistītas ar cilvēcisku kļūdu. Neatbilstības pēc PTAC norādījuma tika novērstas lielākoties jau pārbaudes brīdī.“Pārbaužu rezultāti rāda, ka komersanti kopumā ir veiksmīgi pielāgojušies jaunajam regulējumam un samazināto PVN likmi piemēro korekti. Ja tomēr patērētāji novēro pretējo, aicinām mums ziņot,” uzsver PTAC direktore Zaiga Liepiņa.PTAC atgādina, ka pircējiem veikalos ieteicams pievērst uzmanību gan cenu zīmēm, gan pirkuma čekiem, pārliecinoties, ka attiecīgajām precēm – maizei, pienam, mājputnu gaļai...

Reaģējot uz ilgstošiem izaicinājumiem pārtikas mazumtirdzniecībā, valdība 7. jūlijā pieņēma Ekonomikas ministrijas (EM) sagatavoto Rīcības plānu tirdzniecības nozares atbalstam. Plāna galvenais mērķis ir ne tikai mazināt administratīvo slogu, bet arī sniegt reālu atbalstu mazajiem tirgotājiem reģionos, tādējādi stabilizējot nozari un veicinot godīgu konkurenci.Kāpēc plāns bija nepieciešams?Statistikas dati rāda satraucošu tendenci: kamēr nominālais apgrozījums pārtikas mazumtirdzniecībā pieaug cenu kāpuma dēļ, reālais apgrozījums kopš 2021. gada ir krities par gandrīz 7%. Tas liecina par iedzīvotāju pirktspējas kritumu. Turklāt vairāk nekā puse mazo lauku reģionu tirgotāju šobrīd strādā ar zaudējumiem, un uzņēmumu skaits nozarē kopš 2020. gada ir samazinājies par 11%.Četri galvenie rīcības virzieniPlāns ir strukturēts četros stratēģiskos blokos, no kuriem pirmie trīs paredz tūlītējas reformas:1. Normatīvā regulējuma prasību pārskatīšana Šis virziens ir vērsts uz tiešu izmaksu samazināšanu. EM aplēses rāda, ka pilnīga šo uzdevumu izpilde varētu samazināt administratīvo slogu uzņēmējiem par 15 miljoniem eiro gadā. Galvenie punkti:Tiek izvērtēta iespēja atcelt pienākumu izmantot kases aparātu...

No 1. jūlija maizei, pienam, mājputnu gaļai un olām piemēros pievienotās vērtības nodokļa (PVN) samazināto 12% likmi. Tirgotāji, kuri godīgi atspoguļos PVN samazinājumu pārtikas pamatproduktu cenās, varēs saņemt un izmantot īpašu uzlīmi “Godīgs PVN samazinātājs”. Samazinātā likme būs spēkā vienu gadu - līdz 2027. gada 30. jūnijam. Uzlīme paredzēta tirgotājiem, kuri pārdod preces ar samazināto PVN likmi un apņemas cenas norādīt skaidri, nemaldinot patērētājus. Tirdzniecības vietās uzlīme būs pircējiem viegli pamanāma apliecinājuma zīme, ka tirgotājs apņēmies PVN samazinājumu atspoguļot godprātīgi. Lai saņemtu uzlīmes failu, komersantam jāaizpilda apliecinājuma forma Ekonomikas ministrijas tīmekļvietnē . Pēc formas iesniegšanas uzlīmes failu varēs lejupielādēt, kā arī komersants to saņems uz norādīto e-pasta adresi. Uzlīmi varēs izdrukāt un izvietot veikalā patērētājiem redzamā vietā, kā arī izmantot informatīvajos materiālos.Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) tīmekļvietnē ir izveidota sadaļa par PVN samazināto 12% likmi pārtikas pamatproduktiem. Tajā skaidrots, uz kurām produktu grupām attiecas samazinātā likme, kādi ir izņēmumi un kā PVN...

Pēdējo dienu notikumi ASV un Eiropas Savienības (ES) tirdzniecības attiecībās izvērtušies par īstu politisko trilleri. Tikai dienu pēc tam, kad ES oficiāli apstiprināja vēsturisku vienošanos par muitas tarifu griestiem, ASV prezidents Donalds Tramps nācis klajā ar ultimātu, draudot noteiktām Eiropas precēm pat 100% muitas nodokli.Eiropas Savienības Padome 25. jūnijā deva galīgo juridisko zaļo gaismu vērienīgam tirdzniecības nolīgumam ar ASV. Saskaņā ar to lielākajai daļai ES eksporta uz ASV turpmāk tiek noteikti tarifu griesti 15% apmērā.Eiropa piekrita atcelt atlikušos muitas nodokļus ASV rūpniecības precēm un paplašināt tirgus piekļuvi ASV jūras velšu un lauksaimniecības produktiem (tostarp omāru importam). Jaunajiem noteikumiem oficiāli jāstājas spēkā jau 4. jūlijā. Šis solis tika uztverts kā milzīgs panākums abpusējo attiecību stabilizēšanā. Taču pamiers nebija ilgs.Trampa negaidītais ultimātsJau nākamajā dienā, 26. jūnijā, ASV prezidents Donalds Tramps savā sociālajā tīklā Truth Social publicēja asu paziņojumu, kas acumirklī satricināja tirgus.Tramps piedraudēja nekavējoties ieviest 100% muitas tarifus jebkurām precēm no tām Eiropas valstīm,...

Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija 3. jūnijā nolēma otrajam lasījumam virzīt grozījumus Negodīgas tirdzniecības prakses aizlieguma likumā, ar kuriem iecerēts veicināt godīgu sadarbību starp lauksaimniecības un pārtikas preču piegādātājiem un mazumtirgotājiem.Likumprojekts paredz precizēt aizliegumu vienpusēji mainīt līguma nosacījumus. Tostarp noteikts, ka mazumtirgotājs bez iepriekšēja rakstveida paziņojuma nevarēs izņemt piegādātāja preces no sortimenta. Par šādām izmaiņām piegādātājs būs jāinformē vismaz 30 dienas iepriekš, izņemot gadījumus, kad preces neatbilst līguma noteikumiem.Tāpat grozījumi paredz ieviest skaidru lauksaimniecības un pārtikas preču piegādes prognozes definīciju. Tas palīdzēšot novērst situācijas, kad piegādātāji spiesti ražot preces bez reāla pasūtījuma seguma. Likumprojekts arī aizliedz vienpusēju sankciju piemērošanu un nosaka gadījumus, kad tās netiek piemērotas, piemēram, ja novirzes no prognozētā piegādes apjoma ir nebūtiskas.Izmaiņas paredzētas arī norēķinu kārtībā. Par regulārām svaigu dārzeņu un ogu piegādēm norēķini būs jāveic 20 dienu laikā, izslēdzot iespēju piegādātājiem piespiedu kārtā piekrist ilgākiem samaksas termiņiem.Latvijas Pārtikas tirgotāju asociācijas izpilddirektors Jānis Dubults komisijas sēdē...

Jaunā Eiropas Savienības (ES) iepakojuma regula radīs papildu administratīvo un organizatorisko slogu mazajiem un vidējiem tirgotājiem, jo pārmaiņas ietekmēs ne tikai iepakojuma apriti, bet arī veikalu ikdienas darbu, darbinieku pienākumus un izmaksas, uzskata mazie tirgotāji. Regulu jāsāk piemērot no šā gada augusta.Ko paredz jaunā regula?Jaunās Eiropas Parlamenta un Padomes regula (ES) 2025/40 (2024. gada 19. decembris) par iepakojumu un iepakojuma atkritumiem, ar ko groza Regulu (ES) 2019/1020 un Direktīvu (ES) 2019/904 un atceļ Direktīvu 94/62/EK aizstāj iepriekšējo Iepakojuma direktīvu, mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka viss ES tirgū laistais iepakojums ir pārstrādājams vai izmantojams atkārtoti. Galvenās regulas prasības:aizliegts lieks un nevajadzīgs iepakojums (piemēram, dubultās kārbas, pārāk lielas pakas un atsevišķi vienreizlietojami plastmasas iepakojumi svaigiem augļiem un dārzeņiem);noteikti stingri mērķi iepakojuma atkārtotai lietošanai un uzpildīšanai (piemēram, līdzņemšanas kafijai, ātrajai ēdināšanai, loģistikai un sadzīves preču transportēšanai);plastmasas iepakojumā obligāti jāizmanto noteikts procentuālais apjoms no pārstrādātas plastmasas;lai atvieglotu šķirošanu, visā ES tiek ieviests vienots iepakojuma...

Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija 6. maijā otrajam lasījumam parlamentā atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavotos un valdības atbalstītos grozījumus Muitas likumā, kuri paredz virknes muitas procedūru vienkāršošanu un pilnveidošanu.FM skaidro, ka likumprojekta mērķis ir vērsts uz muitas jomas tiesiskā regulējuma un procesa pilnveidošanu, vienkāršošanu un administratīvā sloga samazināšanu gan komersantiem, gan Valsts ieņēmumu dienestam (VID).Lai nodrošinātu Pasaules Veselības organizācijas Vispārējās konvencijas par tabakas uzraudzību 2012. gada 12. novembra Protokolā par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības ierobežošanu minēto saistību izpildi, Muitas likumā būs paredzēts aizliegums izvest tabakas izstrādājumus no brīvās zonas transportlīdzeklī (konteinerā, kravas kastē vai citā transportēšanas vienībā) kopā ar tādām precēm, kuras nav tabakas izstrādājumi.Tāpat FM skaidro, ka ar likumprojektu muitas darbībā tiek piedāvāti jauni risinājumi vai administratīvo slogu mazinoši pasākumi, kā, piemēram, nodrošinot tiesisko skaidrību, tiks noteikts, kurā sistēmā iesniegs personas dokumentus un informāciju. Paredzēts, ka dokumentus un informāciju iesniedz VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), ja vien tie nav iesniedzami...

Ekonomikas ministrija (EM) plāno ar nozari pārskatīt kases aparātu lietošanas prasības, informē EM.Ministrijā norāda, ka, reaģējot uz ilgstoši novēroto situāciju pārtikas produktu mazumtirdzniecībā - noturīgi augstajām pārtikas produktu cenām, EM izstrādājusi rīcības plānu tirdzniecības nozarei.Plāna mērķis ir birokrātijas mazināšana un prasību pārskatīšana tirdzniecības jomā, un tas paredz četrus galvenos rīcības virzienus - normatīvā regulējuma izvērtēšanu, reklāmas izvietošanas publiskās vietās regulējuma reformu, ielu tirdzniecības regulējuma reformu un atbalstu mazajiem tirgotājiem reģionos.EM atzīmē, ka, veicot normatīvā regulējuma prasību pārskatīšanu, galvenā uzmanība tiks pievērsta administratīvo izmaksu un birokrātisko šķēršļu mazināšanai uzņēmējiem. Piemēram, plāns paredz sadarbībā ar nozari pārskatīt kases aparātu lietošanas prasības un palielināt gada pārskatu obligātās revīzijas slieksni, attiecinot šo prasību tikai uz lieliem un vidējiem uzņēmumiem.Attiecībā uz reklāmas izvietošanas publiskās vietās regulējumu nozares pārstāvji ir norādījuši, ka saskaņošanas process ir smagnējs un ilgs, tādēļ nepieciešams to pārskatīt, samazinot birokrātisko slogu un izmaksas gan uzņēmējiem, gan pašvaldībām, norāda EM.Tāpat EM norāda, ka ielu tirdzniecības...