Ugunsdrošības prasību neievērošana var novest pie uzņēmuma darbības apturēšanas bez iepriekšēja brīdinājuma

Atgādinām, ka 30. martā spēkā stāsies 2. martā Saeimā gala lasījumā pieņemtais grozījums Ugunsdrošības un ugunsdzēsības likumā. Tas paredz, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) amatpersonai būs pilnvara apturēt vai ierobežot būvju un iekārtu ekspluatāciju, būvdarbu un produkcijas tirgū laišanu, turklāt lēmumu par apturēšanu varēs pieņemt bez iepriekšēja brīdinājuma, ja:

1) konstatēti normatīvajos aktos noteikto ugunsdrošības prasību pārkāpumi, kas rada tiešus ugunsgrēka izcelšanās draudus;

2) atbildīgā persona trīs reizes nav nodrošinājusi ugunsdrošības pārbaudes veikšanu objektā.

Kā norāda Iekšlietu ministrija, kas sagatavojusi grozījumu, ir gadījumi, kad VUGD amatpersonas nevar iekļūt vai netiek ielaistas objektā, lai varētu veikt ugunsdrošības pārbaudes, kad atbildīgā persona par to bija vairākkārt informēta iepriekš rakstiski, nosūtot vēstules korespondenci uz personas juridisko/deklarēto adresi ar aicinājumu atbildīgajai personai nodrošināt iespēju VUGD amatpersonām veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību, tādējādi pārbaudi nepieciešams pārcelt uz citu laiku (atsevišķos gadījumos ugunsdrošības pārbaude var tikt pārcelta uz vairākām nedēļām). Ja personas neatsaucas uz attiecīgo aicinājumu, šīm personām tiek piemērota administratīvā atbildība par amatpersonas likumīgo prasību nepildīšanu.

Taču pastāv atsevišķi gadījumi, kad atbildīgā persona nenodrošina iespēju VUGD amatpersonām veikt valsts ugunsdrošības uzraudzību, kas savukārt var novest pie traģiskām sekām (piemēram, gadījums Merķeļa ielā 8, Rīgā). Tieslietu ministrija sniedza priekšlikumu svītrot prasību, kas nosaka trīs dienu termiņu lēmuma par darbības apturēšanu pieņemšanu, norādot, ka Administratīvā procesa likuma 360. panta otrajai daļai VUGD lēmumiem noteiktos gadījumos ir paredzēta nekavējoša izpilde, tādēļ gadījumos, kad ir “tieši ugunsgrēka izcelšanās draudi” lēmuma pieņemšanai nebūtu lietderīgi ar likumu noteikt trīs dienu termiņu. Grozot likumu, noteikts, ka nepieciešamības gadījumā VUGD saistošus termiņus varēs noteikt ar iekšējo normatīvo aktu.