Uzlabo sociālo nodrošinājumu ES mobilajiem darba ņēmējiem

Eiropas Parlaments (EP) 7. jūlijā apstiprināja pārskatītos Eiropas Savienības (ES) sociālā nodrošinājuma koordinācijas noteikumus. To mērķis ir nodrošināt taisnīgu piekļuvi sociālajam nodrošinājumam tiem ES darba ņēmējiem, kuri dzīvo vai strādā citā ES valstī. Pašlaik 16 miljoni eiropiešu dzīvo vai strādā citā ES valstī. Atjaunotie noteikumi atvieglos pārvietošanos un palīdzēs noteikt, kura valsts ir atbildīga par sociālo nodrošinājumu. Tie arī mudinās dalībvalstis savlaicīgi apmainīties ar nepieciešamo informāciju, lai atklātu kļūdas vai krāpšanu, tostarp ļaunprātīgu praksi, piemēram, pastkastītes uzņēmumus.

Bezdarbnieka pabalsti

Tiesību aktā ir precizēts, kā, novērtējot tiesības uz bezdarbnieka pabalstu, tiek ņemti vērā dažādās dalībvalstīs veiktie darba, pašnodarbinātības vai apdrošināšanas periodi.

Cilvēkiem, kas dodas uz citu ES valsti, lai meklētu darbu, būs tiesības saņemt bezdarbnieka pabalstu sešus mēnešus no valsts, no kuras viņi aizbraukuši. Šo termiņu var pagarināt līdz tiesību izbeigšanās brīdim.

Attiecībā uz pārrobežu darba ņēmējiem ir precizēts, kura dalībvalsts ir atbildīga par pabalstu izmaksu. Ja pārrobežu darba ņēmējs 22 nedēļas bez pārtraukuma ir bijis nodarbināts, pašnodarbinātais un/vai apdrošināts dalībvalstī, kas nav viņa dzīvesvietas valsts, pabalstus maksā tā valsts, kurā viņš strādā.

Darbs divās vai vairākās dalībvalstīs

Attiecībā uz darba ņēmējiem, kas strādā divās vai vairākās dalībvalstīs, atjauninātais likums palīdzēs identificēt darba devēja vai uzņēmuma “juridisko adresi vai uzņēmējdarbības vietu”. Tas palīdzēs noteikt, kuras dalībvalsts sociālā nodrošinājuma tiesību akti ir piemērojami. Faktori, kas jāņem vērā, ietver vietu, kur tiek pieņemti būtiski lēmumi, kur tiek radīts apgrozījums, un vietas, kur notiek kopsapulces.

Saskaņā ar ES Tiesas nolēmumiem ES pilsoņiem, kuri nestrādā un aktīvi nemeklē darbu, nevajadzētu liegt veikt iemaksas veselības apdrošināšanas sistēmā.

Aprūpe un ģimenes pabalsti

Atjauninātie noteikumi palielina juridisko noteiktību cilvēkiem, kuriem nepieciešama aprūpe, un tiem, kas viņus aprūpē. Regula arī skaidrāk nošķir naudā izmaksātus ģimenes pabalstus, kas paredzēti, lai aizstātu ienākumus, kad persona atsakās no darba vai samazina slodzi, lai audzinātu bērnu, un citus atbalsta pasākumus. Tas veicinās vienlīdzīgāku bērnu audzināšanas pienākumu sadali un novērsīs iespējamos finansiālos šķēršļus vecākiem, kuri samazina darba laiku, lai rūpētos par savu bērnu.

Darba ņēmēji vai pašnodarbinātas personas, kas nosūtīti uz ārvalstīm uz laiku līdz 24 mēnešiem (neaizstājot iepriekš nosūtītu darba ņēmēju), joprojām ir apdrošināti ES valstī, kurā ir reģistrēts viņu darba devējs vai kurā viņi parasti strādā kā pašnodarbinātie.

Lai cīnītos pret krāpšanu un kļūdām, viņiem vismaz trīs mēnešus pirms nosūtīšanas uz ārzemēm jābūt apdrošinātiem savas izcelsmes valsts sociālā nodrošinājuma sistēmā.

Tekstā ir ieviesta arī obligāta iepriekšējas paziņošanas sistēma: ja darba ņēmējs veic darbības citā ES valstī, par to iepriekš jāpaziņo izcelsmes dalībvalsts kompetentajām iestādēm. Tas neattiecas uz komandējumiem un īstermiņa norīkojumiem, kas nepārsniedz trīs dienas, lai gan šis izņēmums neattiecas uz būvniecības nozari.