Vai ir nozīme tam, kad persona pieprasa bezdarbnieka pabalstu?

Šajā lietā bija strīds par to, vai pieteicējai iesniegums par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (VSAA) bija jāiesniedz brīdī, kad viņa bija uzskatāma par bezdarbnieku, proti, laikā, kamēr viņai bija piešķirts bezdarbnieka statuss.

Administratīvās apgabaltiesas 2023. gada 21. decembra spriedums lietā A420266122¹

1 Ar Senāta Administratīvo lietu departamenta 08.05.2024. rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKA–405/2024 (A420266122) atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību.

Likuma «Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam» 13. panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka bezdarbnieka pabalstu piešķir no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu. Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) 07.07.2022. pieņēma divus lēmumus attiecībā uz pieteicējas bezdarbnieka statusu:

1. piešķirts bezdarbnieka statuss no 20.06.2022.;
2. atzīts, ka sakarā ar darba tiesisko attiecību uzsākšanu viņa zaudē bezdarbnieka statusu no 04.07.2022.

Pieteicēja 14.07.2022. iesniegumā VSAA lūdza piešķirt bezdarbnieka pabalstu, tātad jau pēc tam, kad bezdarbnieka statuss bija zaudēts.

Ar VSAA direktora 18.08.2022. lēmumu bezdarbnieka pabalstu pieteicējai atteikts piešķirt, jo atbilstoši likuma «Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam» 13. panta pirmās daļas 1. punktam bezdarbnieka pabalstu piešķir no dienas, kad bezdarbnieks iesniedzis iesniegumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu, savukārt, pieteicēja bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas dienā vairs neatradās bezdarbnieka statusā, tādēļ viņai nav tiesību uz bezdarbnieka pabalstu, proti, pabalsts nevar tikt piešķirts par periodu pirms iesnieguma par pabalsta piešķiršanu iesniegšanas dienas.

Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā ar pieteikumu par labvēlīga administratīvā akta, piešķirot bezdarbnieka pabalstu par periodu no 20.06.2022. līdz 03.07.2022. izdošanu, bet tiesa pieteikumu noraidīja.

Administratīvā apgabaltiesa ar 21.12.2023. spriedumu pieteikumu apmierināja un izteica šādas atziņas:

• Likums «Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam» nedefinē bezdarbnieka jēdzienu. Tas nozīmē, ka šis jēdziens nav interpretējams autonomi, bet tā noskaidrošanai izmantojamas tiesību normas, kas reglamentē bezdarbnieka statusa piešķiršanas kārtību.
• No Bezdarbnieku un darba meklētāju atbalsta likuma 11. panta izriet, ka par bezdarbnieku ir uzskatāma persona, kura atbilst šā likuma 10. panta pirmajā daļā noteiktajiem kritērijiem un attiecībā uz kuru NVA ir pieņēmusi lēmumu par bezdarbnieka statusa piešķiršanu.
• Likuma «Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam» 13. panta pirmās daļas 1. punkts un Bezdarbnieka pabalsta noteikumu 17. punkta nosacījumi ir attiecināmi uz VSAA. Tie nosaka brīdi, no kura ir piešķirams bezdarbnieka pabalsts, jeb, citiem vārdiem sakot, brīdi, no kura iestāde var pieņemt lēmumu par pabalsta piešķiršanu. Taču tie nenosaka bezdarbnieka pabalsta pieprasīšanas brīdi, kas būtu attiecināms uz personu.

Vienlaikus minētais nenozīmē, ka šis termiņš varētu būt neierobežoti ilgs. Ir saprātīgi sagaidīt, ka persona, kurai nepieciešams pakalpojums, pieprasīs laikus.

• Bezdarbnieka pabalsts personai netiek piešķirts uzreiz pēc bezdarbnieka statusa iegūšanas jeb automātiski. Tādēļ personai, kura vēlas saņemt bezdarbnieka pabalstu, ir jāiesniedz attiecīgs iesniegums un bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai nepieciešamie dokumenti.
• Bezdarbnieka pabalsta piešķiršanas brīdis ir diena, no kuras VSAA ir pamats pieņemt lēmumu par bezdarbnieka pabalsta piešķiršanu.

2 Piem., Senāta 2023. gada 26. janvāra rīcības sēdes lēmuma Nr. SKA–479/2023 3. punkts, 2009. gada 29. decembra rīcības sēdes lēmuma Nr. SKA–634/2009 8. punkts).

• Administratīvo tiesu praksē konsekventi atzīts, ka bezdarbnieka statuss un bezdarbnieka pabalsta izmaksa nav savienojami ar darba ņēmēja statusu.² Šī atziņa saprotama tādējādi, ka persona ir ierobežota saņemt bezdarbnieka pabalstu par to periodu, kurā tā faktiski ir atradusies darba ņēmēja statusā. Tā nenosaka, ka persona ir ierobežota saņemt bezdarbnieka pabalstu brīdī, kad tā ir darba ņēmēja statusā, par laika periodu, kad šī persona bija bezdarbnieka statusā un tai bija tiesības uz bezdarbnieka pabalstu.

Ar Senāta Administratīvo lietu departamenta 08.05.2024. rīcības sēdes lēmumu lietā Nr. SKA–405/2024 (A420266122) atteikts ierosināt kasācijas tiesvedību. Senāts norādīja, ka:

• sociālās apdrošināšanas būtība, kā tas vairākkārt ticis uzsvērts Senāta judikatūrā, ir apdrošināt personas risku zaudēt darba ienākumus sakarā ar sociālā riska (apdrošināšanas gadījuma) iestāšanos. Tas nozīmē, ka sociālās apdrošināšanas sistēmas ietvaros personai tiek izmaksāts sociālās apdrošināšanas pabalsts, kas sedz daļu no personas gūtajiem ienākumiem, kādi tai bija sociālā riska iestāšanās brīdī un kurus tā nespēj iegūt sociālā riska iestāšanās dēļ.

3 Piem., Senāta 2020. gada 14. jūlija spriedumā lietā Nr. SKA–247/2020, 7. punkts.

• Sociālās apdrošināšanas mērķis ir novērst vai mazināt apdrošinātās personas ienākumu zaudējumu, kas rodas likumā paredzētā sociālā riska iestāšanās gadījumā.³ Tas nozīmē, ka personai, attiecībā uz kuru nav šaubu par sociālā riska, kuram tā ir apdrošināta, iestāšanos un ienākumu zaudēšanu šā riska iestāšanās dēļ, ir tiesības, izpildoties tiesību normās izvirzītiem priekšnoteikumiem, saņemt sociālās apdrošināšanas pakalpojumu.

Līdz ar to Senāts pievienojās apgabaltiesas atzinumam, ka attiecībā uz pieteicēju ir izpildījušies tiesību normās izvirzītie priekšnoteikumi pieteicējas prasītā labvēlīgā administratīvā akta izdošanai. Savukārt apstāklim, ka pieteicēja bezdarbnieka statusu ieguva saskaņā ar NVA 07.07.2022. lēmumu un iesniegumu bezdarbnieka pabalsta piešķiršanai iesniedza 14.07.2022., jau būdama darba attiecībās (darba ņēmēja statusu pieteicēja ieguva 04.07.2022.), nav izšķirošas nozīmes. Pieteicējai bezdarbnieka pabalsts piešķirams par laika periodu, kurā pieteicējai bija bezdarbnieka statuss, t. i., no 20.06.2022. līdz 03.07.2022.

Publicēts žurnāla “Bilance” 2025. gada maija (521.) numurā.

• Disciplinārpārkāpums aiz rupjas neuzmanības
• Policists – paraugs citiem sabiedrības indivīdiem