Vai Jūrmalas ekonomika sagaidīs «jauno vilni»?

«Kas neriskē, tas nedzīvo Jūrmalā!» — vēsta izteiciena par šampanieša dzeršanu pārfrāzētā versija. «Latvijas Rivjēra», kas allaž asociējusies ar bagātu ļaužu (turklāt — ne vien Latvijas ļaužu) mītnes vietu, pēdējos gados piedzīvojusi būtisku eksistenciālu krīzi. Gan Covid–19 pandēmija, gan Krievijas iebrukums Ukrainā apturējis Jūrmalas līdzšinējos galvenos naudas pelnīšanas veidus — tūrismu no NVS valstīm, nekustamo īpašumu tirdzniecību pret termiņuzturēšanās atļaujām u.c. Kāda ir pašreizējā situācija, kā Jūrmala adaptējas jaunajiem apstākļiem un kā raugās nākotnē?

Pilsēta bez rūpniecības

Aplūkojot Jūrmalas lielāko uzņēmumu sarakstu, redzams, ka rūpniecība šajā pilsētā faktiski nepastāv. LURSOFT apkopotajā Jūrmalas 20 lielāko komersantu (pēc apgrozījuma) sarakstā būtībā ir tikai divi, ko varētu droši klasificēt kā ražotājus — AS Tehnoinform (cita veida papīra un kartona izstrādājumu ražošana) un SIA Verģi (jūras zvejniecība), taču abu šo uzņēmumu apgrozījuma rādītāji ir samērā pieticīgi — attiecīgi 10,1 un 12,3 miljoni eiro.

Nosacīti pie ražošanas nozares varētu pieskaitīt arī lielāko Jūrmalā reģistrēto uzņēmumu SIA Industry Service Partner, kas sniedz dažādu iekārtu remonta darbus (bet piedāvā arī izbūvēt katlu mājas, pārbūvēt atsevišķas iekārtas) — tā apgrozījums pērn bijis gandrīz 30 miljoni eiro (maz, ja salīdzina ar citu valstspilsētu vadošajiem uzņēmumiem). Pārējie TOP 20 uzņēmumi darbojas slimnīcu nozarē (rehabilitācijas centrs Vaivari, Jūrmalas slimnīca, SIA Sanare–KRC Jaunķemeri), Jūrmalas komunālo pakalpojumu sfērā (Jūrmalas siltums, Jūrmalas ūdens), vēl ir pa dažiem tirgotājiem, nekustamā īpašuma darījumu uzņēmumiem, viesnīcu biznesa uzņēmumiem, divi datorprogrammēšanas komersanti ar visai cienījamu apgrozījumu (ap 10 miljoniem eiro, kas šajā nozarē Latvijas valstspilsētās ir retums). Jūrmalā savas Latvijas pārstāvniecības reģistrējuši arī Bolt Services un CityBee. Kopējais TOP20 uzņēmumu apgrozījums veido ap 230 miljoniem eiro. Salīdzinājumā Valmierā — pilsētā ar vairāk nekā divreiz mazāk iedzīvotājiem — analoģisks skaitlis ir ap 700 miljoniem eiro. 

Tas parādās arī kopējā pilsētas ekonomikas statistikā. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Jūrmalā 2021. gadā bijis 10 028 eiro, kas ļauj tai valstspilsētu konkurencē noturēties nedaudz virs Ogres, ieņemot priekšpēdējo vietu. Savukārt uzņēmumu saražotās produkcijas apjomā uz vienu iedzīvotāju Jūrmala ir pārliecinoši pēdējā — 7857 eiro (2022. gadā), kas valstspilsētu vidū ir vienīgais rādītājs zem 10 000 eiro robežas. Jūrmalā ir arī viszemākais uzņēmumos nodarbināto īpatsvars — 18,8% no iedzīvotāju skaita (2022. gadā). 

Ārvalstu tiešās investīcijas Jūrmalā ir bijušas visai zemas — nepilni divi miljoni eiro uz 1000 iedzīvotājiem iepriekšējos piecos gados — kas ierindo to 7. vietā starp valstspilsētām. Piedevām šo investīciju struktūra ir ārkārtīgi vienmuļa — vismaz divas trešdaļas ieguldījumu Jūrmalā veikti nekustamo īpašumu nozarē, un tie ienākuši no Krievijas, kā arī turīgo ļaužu ārzonām Kipras un Lielbritānijas. Vēl ap 12% ārvalstu tiešo investīciju ieguldītas Jūrmalas izmitināšanas un ēdināšanas sektorā.

Vienlaikus Jūrmalā ir otra augstākā vidējā alga valstspilsētās — 1145 eiro (2023. gadā), arī bezdarbs — viens no zemākajiem (3,8%). Būtībā Jūrmalas situācija ir diezgan līdzīga Ogrei — tā ir vēl viena valstspilsēta, kas nodarbinātības un vidējo algu ziņā gūst izteiktu labumu no blakus esošās Rīgas, kurā strādā lielākā daļa pilsētas iedzīvotāju. Jūrmalas gadījumā pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gadā šī attiecība bijusi pat vēl izteiktāka — Rīgā togad strādājuši ap 12 000 jūrmalnieku, kamēr pašā Jūrmalā — tikai ap 9000 (Jūrmalas dome Bilancei par 2022. gadu gan norāda atšķirīgus, Jūrmalai pozitīvākus, Rīgas plānošanas reģiona apkopotus datus — 24,5% Jūrmalas iedzīvotāju darbspējas vecumā strādājot Rīgā, un apmēram 40% paliekot strādāt Jūrmalā). Atšķirība ir tā, ka Jūrmalā ir vēl vājāk attīstīta ražošana nekā Ogrē, savukārt spēcīgāk attīstīts tūrisms un, protams, nekustamo īpašumu tirgus.

To apliecina arī CSP apkopotā statistika par uzņēmumu galvenajiem pamatdarbības rādītājiem, kas rāda valstspilsētu ekonomikas struktūru šķērsgriezumu. Jūrmalā ir pārliecinoši viszemākais apstrādes rūpniecības apmērs — pēc apgrozījuma tikai 33 miljoni eiro (2022. gadā), kamēr Ogrē tas sasniedz 113 miljonus, Liepājā un Ventspilī — katrā virs 500 miljoniem eiro, bet Rīgā tuvojas 5 miljardiem eiro. 

Ekonomikas cerību dzirksteles

Iespējams, ka zivi nevajag mērīt pēc tās spējas lidot, un Jūrmalas gadījumā būtu jāvērtē tieši tās vēsturiski spēcīgo pušu — tūrisma, kūrorta pakalpojumu un nekustamā īpašuma sektoru rādītāji. Galu galā Jūrmalā ar tās izteikti zaļo (gan tiešā, gan pārnestā nozīmē), uz rekreāciju orientēto pilsēttelpu, iespējams, nemaz nav pārāk daudz piemērotu vietu, kur būvēt rūpnīcas (lai arī mūsdienu izpratnē rūpnīcas jēdzienam nevajadzētu asociēties tikai ar 19. gadsimta milzu manufaktūrām ar dūmojošiem skursteņiem). 

Patiešām, izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu sektorā Jūrmala ar 53,3 miljonus eiro vērtu apgrozījumu 2022. gadā ieņēma diezgan pārliecinošu otro vietu Latvijā, atpaliekot tikai no galvaspilsētas (kā nākamā ar 41,3 miljoniem sekoja Liepāja). Arī nekustamā īpašuma jomā Jūrmala bija otrā, atkal aiz sevis atstājot Liepāju (62,8 pret 51 miljonu eiro). Līdzīga aina arī veselības un sociālās aprūpes pakalpojumu jomā, kur Jūrmala ar 24 miljoniem eiro bija otrā (3. vietu ieņēma Daugavpils, Liepāju atstājot ceturtajā). Piedevām Jūrmala salīdzinoši labi performē arī profesionālo, zinātnisko un tehnisko pakalpojumu sfērā, kur ar 26 miljoniem eiro atpaliek tikai no Rīgas, Liepājas un Jelgavas, kā arī finanšu un apdrošināšanas jomā, kur priekšā bez Rīgas palaiž vēl tikai Liepāju. Visbeidzot, krietni perspektīvāka nekā citās mazajās valstspilsētās Jūrmalā izskatās arī informācijas un komunikācijas pakalpojumu nozare, kur pilsēta ar 34 miljonu eiro apgrozījumu 2022. gadā ieņēma stabilu otro vietu Latvijā, trešajā vietā esošo Liepāju apsteidzot vairāk nekā divkārt. 

«IT sektora pieaugums Jūrmalā varētu būt daļēji saistīts ar attālināto darbu, daļēji arī ar to, ka speciālisti, kas iepriekš strādāja Rīgā, tagad strādā savās mājās. Iespējams, ir arī daži nelieli biroji, kur tiek reģistrēti uzņēmumi, notiek tikšanās, tomēr lielu biroju ēku Jūrmalā nav. Jūrmala — tā ir uzņēmumu migrācija faktiski vienas pilsētas robežās, jo Rīgai un Jūrmalai administratīvās robežas saskaras,» skaidro Pēteris Strautiņš, Luminor Bank galvenais ekonomists. 

Tātad ekonomikas strukturālais šķērsgriezums rāda, ka Jūrmala ieņem vienas no vadošajām pozīcijām virknē tautsaimniecības nozaru, turklāt vairākās tādās, kuras uzskatāmas par augstas pievienotās vērtības «nesējām» jeb, citiem vārdiem, par «vietām, kur nauda žāvējas». Taču problēma ir citur — šīs nozares kaut cik pilnvērtīgi ir attīstījušās tikai Rīgā, bet pārējās Latvijas valstspilsētās labākajā gadījumā pastāv tikai to attīstības iedīgļi. Līdz ar to Jūrmalas rezultāts izskatās tik pozitīvi vienīgi relatīvā kontekstā, jo absolūtos mērogos skaitļi ir pārāk mazi, lai nodrošinātu pilsētai pārticību. Taču tie iezīmē zināmu tendenci un šo nozaru tālākas attīstības iespējamību nākotnē. Jautājums, vai šādu perspektīvu saredz, veicina, savos attīstības stratēģiskajos un rīcības plānos iekļauj arī pilsētas dome?

Nekļūt par pagātnes oreola ķīlnieci

Jūrmalas attīstības stratēģijā 2010.–2030. gadam ir atsevišķa sadaļa «Pasākumi prioritātes «Daudzveidīga uzņēmējdarbība» ietvaros». Tajā norādīts, ka «pašlaik Jūrmalā galvenie uzņēmējdarbības veidi saistīti ar tradicionālo, kūrortpilsētai raksturīgo pakalpojumu sniegšanu. Jaunu un inovatīvu produktu radīšana veidotu pilsētas tēlu ne tikai kā atpūtas un veselības atgūšanas vietu, bet arī kā pilsētu, kuru apmeklēt jaunu produktu un ideju iegūšanai.» Līdzīgi atbildē uz Bilances uzdotajiem jautājumiem raksta arī pilsētas dome. Tas liecina, ka Jūrmala sava tradicionālā ekonomikas profila iespēju limitus un jaunu virzienu meklējumu nepieciešamību it kā apzinās. Tomēr lielākā daļa stratēģijā rodamo konkrēto «jaunās uzņēmējdarbības» ierosinājumu riņķo ap to pašu tūrisma un kūrorta pakalpojumu jomu — ūdensmalu attīstība «jauniem, kūrortpilsētai atbilstošiem pakalpojumu objektiem», jahtu osta, jaunas pastaigu vietas, kafejnīcas, piestātnes, lai radītu «vēl vienu nozīmīgu pilsētas tūrisma produktu.» Lasot stratēģiju, pamazām kļūst skaidrs, ka ar «uzņēmējdarbības dažādošanu» Jūrmala pamatā saprot «tūrisma piedāvājuma dažādošanu». Kā plašākai «inovatīvas, uz zināšanām balstītas uzņēmējdarbības veicināšanai» noteiktais pasākumu kopums ietver dažus samērā vispārīgus un pašsaprotamus (citās valstspilsētās jau sen eksistējošus) risinājumus — topošo un esošo uzņēmēju informēšana, atbalsts inovatīvo biznesa ideju autoriem, biznesa inkubatora izveide, administratīvā sloga mazināšana. 

Arī atbildot uz jautājumu par tālākām programmēšanas un IT sektora attīstības perspektīvām pilsētā, Jūrmalas dome to sasaista tieši ar tūrisma nozares pieprasījumu. «IT nozares speciālistiem ir iespēja pilnveidoties Jūrmalā, jo pastāv liels potenciāls dažādu digitālo tūrisma un uzņēmējdarbības rīku attīstībai, piemēram, audiogids, tiešsaistes interaktīvās spēles, 3D tūres u.c., kas tiek veicināts līdz ar pieejamajām atbalsta un grantu programmām,» raksta pašvaldības speciālisti. Jūrmalas attīstības stratēģijā vietām uzplaiksnī Latvijas valstspilsētu ekonomiskās domāšanas vidē pat tik reti sastopams fenomens kā pilsētu sinerģijas veicināšana, sniedzot arī pavisam konkrētu piemēru: «Ūdens maršruta attīstīšana (Rīga–Jūrmala–Jelgava) sadarbībā ar Rīgas un Jelgavas pilsētu domēm.» Taču jau atkal tas neiziet ārpus tūrisma nozares robežām... Arī investīciju piesaistē Jūrmala plāno primāri koncentrēties tieši uz «tālāku kūrorta infrastruktūras attīstību Jūrmalā», apliecina pilsētas vadība.

No vienas puses, Jūrmalas ekonomikas stratēģiskā plānošana ir saturiski skaidri fokusēta (pretstatā daudzu citu Latvijas valstspilsētu ļoti vispārīgajai un izplūdušajai pieejai), no otras puses — vai šis fokuss tomēr nav pārāk šaurs? Lai spētu labi dzīvot tikai no tūrisma un kūrorta pakalpojumiem vien, ir jābūt, piemēram, Dubrovnikas (Horvātija) līmeņa tūristu magnētam. Nenoliedzot tūrisma nozares kā Jūrmalas dabiskās priekšrocības tālākas attīstības svarīgumu, pilsētai tomēr būtu svētīgi paraudzīties arī citos iespējami perspektīvos virzienos, uz kuriem norādes sniedz jau minētā Latvijas valstspilsētu ekonomikas nozaru struktūras analīze. 

Ironiski, ka pati Jūrmalas dome atbildē Bilancei pavisam skaidri identificē trūkumus, ko rada ekonomikas orientācija tikai uz tūrisma nozari: «Jūrmalas ekonomika lielā mērā balstās uz tūrisma un viesmīlības pakalpojumiem, piemēram, viesnīcām, spa un restorāniem. Šie sektori nerada lielu pievienoto vērtību salīdzinājumā ar rūpniecības vai tehnoloģiju uzņēmumiem, kuru ražojumi bieži vien dod ievērojamu ieguldījumu kopējā saražotās produkcijas vērtībā. Jūrmalā nav arī daudz ražošanas uzņēmumu, jo pilsēta tradicionāli attīstījusies kā kūrorts.» Un tomēr «uzņēmējdarbības dažādošanas» sadaļa pilsētas attīstības stratēģijā, par spīti tās atjaunināšanai 2023. gadā, nav mainījusies. 

Praksē atsevišķas biznesa daudzveidības veicināšanas aktivitātes gan notiekot, uzsver pašvaldība. «Šī gada atbalsta programmā «Atbalsts ieguldījumiem uzņēmējdarbības attīstībā Jūrmalas valstspilsētā» tika izvirzītas trīs prioritātes: (1) jaunu digitālo pakalpojumu un/vai produktu izveide; (2) jaunu, izklaidējošu ārtelpu vai iekštelpu aktivitāšu izveide Jūrmalas iedzīvotājiem un viesiem; (3) jaunu un inovatīvu ražošanas produktu izveide»; SEB bankas un pašvaldību kopīgi rīkotā grantu konkursa «(ie)dvesma» ietvaros tikušas iesniegtas «16 biznesa idejas, un iesniegtie projekti aptver tādas tēmas kā sporta pakalpojumi, bērnu un jauniešu izglītība un brīvā laika pavadīšana, karjeras konsultācijas, veselības aprūpe, apģērba un citu tekstila izstrādājumu ražošana, dažādu digitālo risinājumu izstrāde, kā arī citas jomas, kas radīs gan jaunus uzņēmumus, gan jaunas darba vietas. Jūrmalas pašvaldība jau vairākus gadus iesaistās grantu programmā «(ie)dvesma», lai veicinātu uzņēmējdarbības attīstību. 2023. gadā pašvaldība grantu 10 000 eiro apmērā piešķīra uzņēmumam SIA Annas māja, uzņēmuma attīstībai.» 

Tāpat Jūrmala, sadarbojoties ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, domājot arī par jaunuzņēmumu atbalstu, īpaši «inovatīviem projektiem, kas tapuši sadarbībā ar akadēmisko sektoru,» piedāvājot «gan koprades telpas, ko var izmantot jebkurš Jūrmalas uzņēmējs, gan arī saņemt konsultatīvus pakalpojumus, atbalstot gan uzņēmējdarbības uzsākšanu, gan uzņēmuma attīstību tā darbības pirmajos gados.»

Un kā ar tūrismu?

 Arī pašā tūrisma jomā Jūrmalai patlaban ir visai sarežģīts laiks. Jūrmala Latvijā ir viens no spilgtākajiem sabrukušās «Austrumu–Rietumu» tilta vīzijas upuriem. Sākotnējā Jūrmalas attīstības stratēģijas redakcijā vēl bija ierakstīti šādi vārdi, kas pēc redakcijas precizēšanas pērn no tās izņemti: «Jūrmalas pilsētas vārds ir labi atpazīstams NVS valstīs. Šo situāciju nepieciešams izmantot, kamēr paaudzes, kurām ir dzīvas atmiņas un sentiments par Jūrmalu, ir ekonomiski aktīvas. Pārējai pasaulei Jūrmala var izskanēt kā tilts (tikšanās vieta) starp Austrumu un Rietumu kultūru un vieta ar zinātniski pamatotu, inovatīvu kūrortu izmantošanas pieredzi.» Kopumā NVS pieminēšanas skaits no septiņām redakcijas jaunākajā versijā samazinājies līdz divām (tomēr savdabīgi, ka vēl pēdējā redakcijā ir definēts mērķis 2030. gadā Jūrmalā organizētajos starptautiskajos pasākumos sasniegt 25% dalībnieku īpatsvaru no Krievijas un NVS valstīm (2009. gadā Krievijas un Baltkrievijas dalībnieku summārais īpatsvars bijis 20%)). 

Patlaban Jūrmala saskaras ar nopietniem izaicinājumiem — gan atkopties no Covid–19 pandēmijas krīzes, gan aizstāt NVS valstu tūristus, iekarojot rietumvalstu/ziemeļvalstu tirgus. Ja ar pirmo veicas samērā labi (tūristu skaits jau tuvojas 2019. gada līmenim), tad otrais pagaidām vēl nav izdevies, jo, kā norāda Jūrmalas dome, absolūtais vairākums tūristu Jūrmalā ierodas no Latvijas, Lietuvas un Igaunijas: «2023. gadā aptuveni 79% no kopējā tūristu skaita bija vietējais un «vietējais ārzemju» tūrists jeb galvenokārt Jūrmalā nakšņoja tūristi no Baltijas valstīm. Šīs tendences ietekmē ir samazinājies vidējais uzturēšanās ilgums pilsētā. Lai piesaistītu tūristus ārpus Baltijas valstīm, tiek mērķtiecīgi veikta sadarbība ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA), kopīgi īstenojot, piemēram, tūrisma operatoru, žurnālistu un mediju uzņemšanas vizītes no prioritārajiem un sekundārajiem ārvalstu tirgiem — Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Somijas, Norvēģijas, Lielbritānijas, Polijas u.c.» Šī gada oktobrī ticis iesniegts projekts Interreg projektu konkursa 2. kārtā, lai «kopīgi ar partneriem no Somijas un Igaunijas piesaistītu jaunus tūrisma tirgus, aizstājot izzūdošo tūristu plūsmu no Austrumiem. Projekta mērķis ir piesaistīt tūristus ārpus Eiropas Savienības valstīm, orientējoties uz Apvienotās Karalistes, Amerikas Savienoto Valstu tirgu, potenciāli arī Japānas tirgu. Projekta ietvaros tiktu veikta tirgus izpēte, pilsētas tūrisma produkta pielāgošana konkrētajiem tirgiem un apjomīgas mārketinga aktivitātes,» informē Jūrmalas pašvaldība. 

1 https://data.stat.gov.lv/pxweb/lv/OSP_PUB/START__NOZ__TU__TUV/TUV051/table/tableViewLayout1/.

Jūrmalas attīstības stratēģijā 2010–2030 noteikts mērķis 2030. gadā Jūrmalai kļūt par «starptautiski pazīstamu modernu piekrastes kūrortu un populārāko kūrortpilsētu Baltijas jūras reģionā.» Kā Jūrmalai veicas patlaban? Saskaņā ar CSP datiem¹, 2023. gadā pilsētu apmeklēja (viesnīcās pārnakšņoja) ap 240 000 tūristu, no kuriem nepilna puse jeb 47% bija vietējie, bet 128 000 jeb 53% — ārzemnieki (salīdzinoši, 2019. gadā 67% bija ārvalstu tūristi). 

2 Palangos miesto savivaldybes. Turizmo staistika 2023 m. https://www.visit-palanga.lt/wp-content/uploads/2024/03/Turizmo-statistika-2023m.pdf.

Lietuvas kūrortpilsētas Palangas viesu mītnēs pērn kopējais pārnakšņojušo tūristu skaits bijis vairāk nekā divreiz lielāks — 515 631². Tiesa, kopējās tūristu plūsmas ziņā Palangai gan vienmēr būs nenoliedzama ģeogrāfiska priekšrocība — Lietuvā ir daudz īsāka krasta līnija, un Palanga ir faktiski vienīgais piejūras kūrorts (kas pievelk visu triju valsts lielāko pilsētu — Viļņas, Kauņas un Klaipēdas — ļaužu masas), kamēr Latvijā ir neskaitāmas vietas, kur baudīt pludmales priekus, kā arī vēl vismaz viena visai vērā ņemama kūrortpilsēta — Liepāja (tās apkalpoto tūristu skaits pērn bijis nepilna puse no Jūrmalas iespētā — 112 000). Līdz ar to adekvātāks salīdzinājums būtu veicams starp piesaistītajiem ārvalstu tūristiem. 

3 https://admin.stat.gov.lv/system/files/publication/2021-07/Nr_20_Turisms_Latvija_2020_%2820_00%29_LV_EN.pdf. 4 https://www.visit-palanga.lt/wp-content/uploads/2023/01/Skenuota23010513490.pdf.

Lietuvas Centrālās statistikas pārvaldes un arī pašas Palangas informatīvajos materiālos nav atrodams precīzs pērn Palangu apmeklējušo ārvalstu tūristu skaits, taču ir zināms šādu tūristu pavadīto nakšu skaits, un tas ir mazliet virs 89 000. Salīdzinot gan Palangas iepriekšējo gadu tendences, gan Jūrmalas rādītājus (tur pērn ārzemnieku nakšņojumu skaits bijis ~238 000), aptuvenā attiecība starp ārzemju tūristu skaitu un to viesnīcās aizvadīto nakšu skaitu ir 1:2 (citiem vārdiem, katrs tūrists pavada viesnīcā vidēji divas naktis). Līdz ar to var gandrīz pilnībā droši pieņemt, ka pērn Palangu apmeklējuši no 40 000–50 000 ārzemju tūristu, kas tātad ir gandrīz trīsreiz mazāk nekā Jūrmalā. Šāda proporcija bijusi visu laiku — piemēram, pēdējā pirms Covid–19 pandēmijas gadā (2019), Jūrmalu apmeklēja ap 173 000³ ārvalstu tūristu, bet Palangu — ap 66 000⁴. 

Savukārt Igaunijas kūrortpilsētā — Pērnavā — pagājušogad kopējais nakšņojušo tūristu skaits bijis 359 140 — tātad vairāk nekā Jūrmalā, mazāk nekā Palangā. Taču, atšķirībā no Palangas, kur absolūti dominējošo tūristu masu veido vietējie, Pērnavā gandrīz puse jeb 170 000 tūristu bijuši ārzemnieki, kas tātad patlaban ieceļ šo pilsētu Baltijas valstu starptautiski populārākā kūrorta statusā. Nākas secināt — līdz 2030. gadam Jūrmalai vajadzēs krietni pasvīst, lai kļūtu vismaz par Baltijas valstu čempionu.

Projektu «Vai un kā valstspilsētas stimulē Latvijas ekonomiku» finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par publikācijas «Vai Jūrmalas ekonomika sagaidīs «jauno vilni»?» saturu atbild SIA Lietišķās informācijas dienests. #SIF_MAF2024

Publicēts žurnāla “Bilance” 2024. gada decembra (516.) numurā.

Lasiet arī ...