Saeimā pagājušā gada novembrī tika iesniegts likumprojekts “Grozījumi likumā “Par nodokļiem un nodevām””, kas pagaidām gan nav ticis līdz izskatīšanai pirmajā lasījumā. Grozījumi citatarp paredz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) tiesības veikt algu nodokļu uzrēķinus, ja darba alga uzņēmumā ir mazāka par 80% no atbilstošās profesijas vidējās samaksas nozarē un uzņēmums nespēj sniegt izskaidrojumu tam.
Uzņēmēji pauduši bažas, ka šāds regulējums radīs neskaitāmus pārpratumus un beigsies gan ar tiesvedībām, gan uzņēmumu bankrotiem, jo VID nepietiks kompetences un kapacitātes izvērtēt uzņēmumu sniegtos skaidrojumus (piemēram, ekonomiski var būt ļoti lielas reģionālas atšķirības, kaut arī nozare ir tā pati).
Vai šie riski ir izsvērti un, vai Finanšu ministrija (FM) ir pārliecināta, ka šādu seku nebūs? Cik lielus līdzekļus šādā veidā ir plānots papildus iegūt budžetam, kāds ir fiskālais efekts?
Finanšu ministrijas atbilde
“Tā kā nodokļu administrācijas pārbaudes rezultātā papildus aprēķinātajiem nodokļu maksājumiem ir jābūt pamatotiem, korektiem un patiesiem, jo, attīstoties tiesiskajai apziņai un pilnveidojoties tiesu praksei, tiesas pieprasa arvien lielāku pierādījuma bāzi administratīvā akta (šajā gadījumā – nodokļu rēķina) pamatošanai, Finanšu ministrija, izstrādājot un virzot jauno nodokļu kontroles regulējumu, paļaujas uz Valsts ieņēmumu dienesta sniegto skaidrojumu, kas attiecīgi ir atspoguļots arī projekta anotācijā, ka minētā pārbaude tiks uzsākta gadījumos, ja Valsts ieņēmumu dienesta rīcībā būs pietiekami pierādījumi, ka pastāv pamatotas šaubas par “aplokšņu algu” risku, un nodokļu aprēķinā ietvertā summa no iestādes puses būs atbilstoši pamatota.
Tāpat likumprojekta anotācijā skaidrots, ka katrs gadījums, tajā skaitā darba devēja sniegtais skaidrojums tiks individuāli izvērtēts, iedziļinoties katra darba devēja konkrētajā situācijā.
Lai nodrošinātu sabiedrības iespējas izprast plānoto tiesību normas piemērošanas praktisko pusi, likumprojekta anotācijā ir ietverts Valsts ieņēmumu dienesta sniegtais skaidrojums (piemērs) tam, kā tiks vērtēts saņemtais darba devēja paskaidrojums iespējamo datu nesakritībai.
“Piemēram, atbildot uz Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījumu, skaidrot būvniecības nozarē nodarbināto astoņu darbinieku darba samaksu, kura ir mazāka par atbilstošās profesijas mēneša vidējo darba samaksu un neatbilst nozares ģenerālvienošanās noteiktajai, darba devējs paskaidro, ka darbinieki ir nodarbināti arī pie cita darba devēja. Pārbaudot paskaidrojumā norādīto, Valsts ieņēmumu dienests konstatē, ka darbinieki ir nodarbināti pie vairākiem darba devējiem, to kopējais nodarbinātības stundu skaits sasniedz mēneša vidējo darba stundu skaitu vienai darba vietai un kopējie ienākumi pārsniedz nozares ģenerālvienošanās noteikto darba samaksu.
Tāpat darba samaksas neatbilstība var būt izskaidrojama ar darbu sezonalitāti, piemēram lauksaimniecībā vai atsevišķās būvniecības apakšnozarēs.”
Jānorāda, ka Valsts ieņēmumu dienestam ir kļuvusi pieejama plašāka trešo pušu informācija atsevišķu nozaru ietvaros, kas sniedz iespēju koncentrēties uz attiecīgās nozares specifiskajiem riskiem. Tāpat Valsts ieņēmumu dienests regulāri tiekas ar uzņēmumiem un nozaru asociācijām, lai gūtu praktisku informāciju par to, kā uzņēmēji organizē savu darbu, kāda ir izmaksu struktūra, kā tiek veidota cenu politika un kā tiek veikta nodokļu optimizācija.
Tādējādi nevajadzētu rasties bažām, ka Valsts ieņēmumu dienestam var nepietikt kompetence un kapacitāte uzņēmumu sniegto skaidrojumu izvērtēšanai.
Saistībā ar iecerētajiem nodokļu nomaksas veicināšanas pasākumiem (t.sk., ieviešot nodokļu rēķinus, pilnveidojot veicināšanas pasākumus (t.i., pasākumus, kas tiek veikti pirms nodokļu kontroles “konsultē vispirms” principa ietvaros), kā arī paplašinot vienošanās līgumu tiesisko regulējumu) plānots, ka budžetā papildus ieņēmumi ik gadu palielināsies aptuveni par 5,3 milj. euro.”
Lasiet vēl:
Problēmas, kad autors reģistrējas par pašnodarbināto personu