Vai ar vienpusēju apsekošanas aktu pietiek, lai pierādītu defektus?

Ar Ekonomisko lietu tiesas 2026. gada 6. jūlija spriedumu, kas jau ir stājies likumīgā spēkā, pilnībā noraidīta būvkomersanta prasība par zaudējumu piedziņu. Šis nolēmums vēlreiz apliecina, cik izšķiroša nozīme būvniecības projektos ir līgumā noteiktajai defektu apzināšanas, apsekošanas un dokumentēšanas kārtībai, norāda Zvērinātu advokātu birojs "CersJurkāns", kurš tiesā pārstāvēja savu klientu.

Lietā tika vērtēts strīds starp būvkomersantu (pasūtītāju/ģenerāluzņēmēju) un apakšuzņēmēju par asfaltēšanas darbu defektu novēršanas pienākumu, šo darbu apjomu un izmaksām. Prasītājs tiesai norādīja, ka pēc tam, kad konstatējis defektus, viņš garantijas ietvaros piesaistījis trešo personu to novēršanai. Pēc darbu pabeigšanas prasītājs pieprasīja apakšuzņēmējam pilnībā segt šo darbu izmaksas.

Atbildētājs atteicās segt prasītās izmaksas, izvirzot vairākus būtiskus iebildumus. Pušu noslēgtais līgums skaidri noteica, ka pasūtītājam par atklātajiem defektiem vispirms ir rakstveidā jāpaziņo apakšuzņēmējam un jāuzaicina tas piedalīties kopīgā defektu apsekošanā. Atbildētājs tiesā pierādīja, ka prasītājs šo noteikto kārtību nebija ievērojis un aktu sagatavoja vienpusēji.

Tāpat no lietas materiāliem nebija iespējams precīzi noskaidrot, kad šis vienpusējais akts...