Valdība 19. augustā atbalstījusi Labklājības ministrijas (LM) rosinātos grozījumus Darba likumā, par kuriem gan nav panākta pilnīga vienošanās ar sociālajiem partneriem (Latvijas Brīvo arodbiedrību savienību (LBAS) un Latvijas Darba devēju konfederāciju (LDDK)) un kas raisījis asas diskusijas jautājumos par virsstundu darbu piemaksu apmēru un koplīguma izbeigšanu.
Likumprojekts paredz, ka darba devējs un darbinieku pārstāvji varēs atkāpties no Darba likumā noteiktā vispārīgā virsstundu apmaksas noteikuma, vienojoties par zemāku virsstundu apmaksas apmēru, bet ne mazāk kā 50% apmērā, ar jebkura līmeņa koplīgumu. Šajā koplīgumā ir jāparedz būtiska valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes paaugstināšana – vismaz 50 procentu apmērā virs valsts noteiktās minimālās darba algas vai stundas algas likmes.
LBAS atzīst, ka diskusijas starp darba devējiem un arodbiedrībām par piemaksām par virsstundu darbu ilgstoši bijušas asas. Darba devēji vēlējušies piemaksu apmēru samazināt, to nosakot kā 50% pašreizējo 100% vietā.
Likumprojektā tiek risināts jautājums attiecībā uz koplīgumiem, kuru darbības termiņš ir beidzies, tomēr tas joprojām tiek piemērots, ņemot vērā Darba likumā ietverto regulējumu. Grozījumos paredzēts, ka gadījumā, ja divu gadu laikā pēc koplīguma termiņa beigām netiek panākta vienošanās par jaunu dokumentu, jebkura no pusēm var vienpusēji atteikties no visu vai daļas koplīguma noteikumu piemērošanas.
Par šādu soli jāpaziņo rakstveidā sešus mēnešus iepriekš, norādot, vai atkāpšanās attiecas uz visu vai daļu noteikumu un arī pamatojumu. Ar šo risinājumu netiek plānots ieviest automātisku koplīguma darbības izbeigšanu - pusēm saglabājas iespēja vienoties un turpināt sarunas par jauna koplīguma noslēgšanu. Pārejas noteikumi paredz, ka šādas tiesības piemērojamas divus gadus pēc grozījumu stāšanās spēkā. LM uzsver, ka grozījumi nav pretrunā ar Satversmes 108. pantu, kas paredz strādājošo tiesības uz koplīgumu un streiku.
Valdības sēdē izvērsās diskusijas par šo piedāvājumu, izskanot idejai vienoties par citu variantu. Tomēr LBAS otrdienas vakarā izplatīja paziņojumu, uzsverot, ka nepieļaus "kompromisu kompromisus" Darba likumā. LBAS norāda, ka likumprojektā ietvertais termiņš par diviem gadiem un sešiem mēnešiem jau ir kompromiss. LBAS uzsver, ka kopš 2002.gada, kad stājās spēkā jaunais Darba likums, vienmēr ir bijušas divas iespējas – slēgt koplīgumu uz noteiktu vai nenoteiktu termiņu, un uzņēmēji koplīgumus uz nenoteiktu laiku ir slēguši labprātīgi, līdz ar to nedrīkst aizmirst tiesisko paļāvību.
Ministru prezidente Evika Siliņa (JV) valdības sēdē vaicāja, vai likumprojekts aktualizē jautājumus, kas saistīti ar beztermiņa koplīgumiem, kas slēgti 1990.gados. Premjere uzdeva jautājumu, vai likumprojekts paredz vai risina potenciālas valsts tiesības iziet no koplīgumiem, kas darbiniekiem ir izdevīgi, bet kuri būtu jāvērtē arī no kopējās budžeta situācijas perspektīvas.
Siliņa sacīja, ka nevar sagaidīt, ka darba devēji būs atvērti jauniem koplīgumiem, ja nebūs terminēta koplīguma risinājums, jo neviens darba devējs neizrādot interesi noslēgt beztermiņa koplīgumu no jauna.
LM Darba attiecību un darba aizsardzības politikas departamenta direktora vietniece Ineta Vjakse apstiprināja, ka ar grozījumiem tiek risināts arī šis jautājums.
Būtiskas izmaiņas skar arī dīkstāves regulējumu. Līdzšinējā kārtība noteica, ka darba devējam ir pienākums izmaksāt pilnu darba samaksu, ja darbinieks dīkstāves laikā neveic darba pienākumus.
Ar izmaiņām likumā paredzēts saglabāt pilnu samaksu, ja dīkstāve ilgst līdz piecām darba dienām pēc kārtas, bet, ja tā turpinās ilgāk, darba devējs varēs samazināt atlīdzību līdz 70% no noteiktās algas vai vidējās izpeļņas, vienlaikus nodrošinot vismaz minimālās algas saglabāšanu.
Šādā gadījumā darbiniekam vairs nebūs pienākuma atrasties darba vietā. Ja dīkstāve ieilgst vairāk par četrām nedēļām, darbiniekam būs tiesības nekavējoties uzteikt darba līgumu un saņemt atlaišanas pabalstu vismaz 75% apmērā no Darba likumā noteiktā.
Turklāt sociālajiem partneriem tiek dota iespēja koplīgumā atkāpties no šī likumā ietvertā regulējuma, tomēr jebkurā gadījumā darbinieka atlaišanas pabalsts šajā gadījumā nevar būt mazāks par 50% no Darba likumā noteiktā apmēra.
Vienlaikus precizēti arī citi aspekti darba tiesiskajās attiecībās, tostarp attiecībā uz virsstundu darbu, nepilno darba laiku, darbnespējas periodu un darba samaksas izmaksu gadījumos, kad darba devējs nepilda savas saistības.
Piemēram, likumprojekts paredz arī to, ka ilgstošās darbnespējas laikā netiks ieskaitīts laiks, kad darbiniekam ir izsniegta darbnespējas lapa sakarā ar to, ka viņš kopj slimu bērnu, kurš nav sasniedzis 18 gadu vecumu un kuram ir smaga slimība, kuras dēļ ir nepieciešama ilgstoša ārstēšanās un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ārstu konsīlijs noteicis, ka nepieciešama vecāka nepārtraukta klātbūtne. Atbilstoši Valsts sociālās apdrošināšanas sniegtajai informācijai 2022.gadā šādi ārstu konsīlija lēmumi ir bijuši 53 gadījumos, 2023.gadā - 71, bet 2024.gada desmit mēnešos - 49.
Vienlaikus detalizētāk tiek regulēts arī tas, ka darba devējs un darbinieks var darba līgumā vienoties par četru dienu darba nedēļu, turklāt šāda vienošanās var tikt noslēgta gan uz noteiktu laiku, gan - pastāvīgi. Tomēr pusēm tiek saglabāta iespēja atkāpties no šāda darba laika organizēšanas metodes un atgriezties pie piecu dienu darba nedēļas.
Tāpat likumprojekts paredz, ka gadījumā, ja kādā dienā vai nedēļā darbinieka darba laiks pārsniedz normālo darba laiku, tomēr mēneša laikā netiek pārsniegts normālais darba laiks, tad tas netiek uzskatīts par virsstundu darbu. Vienlaikus likumprojektā paredzēts, ka gadījumā, ja pēdējo sešu mēnešu laikā darbinieka vidējais nostrādāto stundu skaits sasniedz normālo darba laiku, tad pēc darbinieka pieprasījuma ir uzskatāms, ka viņam ir noteikts normālais darba laiks. Tādējādi tiek nodrošināta arī darbinieku aizsardzība tajos gadījumos, kad darba devējs faktiski ir noteicis neatbilstošu darba stundu skaitu mēnesī.
E. Siliņa valdības sēdē apsvēra, ka kompromiss šajā jautājumā, ņemot vērā drošības nodrošināšanas funkcijas, varētu būt operatīvajiem dienestiem piemērot citu, atšķirīgu virsstundu regulējumu iepretim privātajam sektoram.
Savukārt, lai pilnveidotu spēkā esošo regulējumu, kā arī sniegtu darbiniekiem aizsardzību, kad darba devējs ļaunprātīgi neizmaksā darba algu, likumprojekts paredz grozījumus, nepārprotami norādot uz darbinieka tiesībām uzteikt darba līgumu nekavējoties gadījumos, kad nolīgtās vai likumā noteiktās darba algas izmaksas kavējums ir ilgāks kā divas nedēļas pēc darba algas izmaksai noteiktā laika.
LBAS atsevišķi paudusi "šoku" par valdības rosinājumu no Darba likuma svītrot 110.pantu, kas nosaka arodbiedrības biedra aizstāvību uzteikuma gadījumā, lai gan šajā likumprojektā 110. pants vispār neesot bijis iekļauts. "LBAS strikti iestāsies par šī panta saglabāšanu un turpinās sarunas Saeimā – rokas nost no Darba likuma 110. panta!" - LBAS pauž 19. augusta paziņojumā. 26. augustā plānota LBAS valdes sēde, kad tiks lemts par LBAS ārkārtas padomes sēdes sasaukšanu un tālāko rīcību.
Skatot likumprojektu, valdībā raisījās ilgstošas diskusijas, un par vairākiem jautājumiem ministri un sociālie partneri vēl joprojām pauda atšķirīgus viedokļus. Tā kā par visu neizdevās vienoties, darbu un diskusijas par likumprojekta iecerēm plānots turpināt Saeimā.
Likumprojektu ir saskaņojusi LBAS, bet to nav saskaņojušas LDDK, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Latvijas Sabiedrisko pakalpojumu un transporta darbinieku arodbiedrība "LAKRS", kā arī Rīgas reģiona pašvaldību darbinieku arodbiedrība.
E. Siliņa valdības sēdē atzina, ka "ir grūti virzīt uz priekšu tik nesaskaņotu likumprojektu" un visu izšķirs tālākās debates Saeimā.
Tā kā grozījumi jau izraisījuši asas diskusijas starp darba devējiem un arodbiedrībām, un debates turpināsies Saeimā, ir svarīgi, lai arī uzņēmēju balss tiktu sadzirdēta.
👉 Aicinām uzņēmējus dalīties savā skatījumā un pieredzē par šiem priekšlikumiem, jo tie tieši ietekmēs darba samaksas politiku, koplīgumu praksi un uzņēmumu ikdienu.
👉 Tāpat arī grāmatvežus aicinām paust savu redzējumu – jo tieši jūs vislabāk redzat, kā praksē tiek piemērota virsstundu apmaksa, kādas ir dīkstāves izmaksas un ar kādiem izaicinājumiem uzņēmumi sastopas ikdienā.
✉️ Sūtiet savus viedokļus portālam BilancePLZ ([email protected]) vai izmantojiet komentāru sadaļu pie šīs ziņas.
Jūsu pieredze un viedoklis palīdzēs izprast reālo situāciju uzņēmumos un veidos sabalansētāku skatījumu par Darba likuma grozījumu ietekmi uz uzņēmējdarbības vidi Latvijā.
Ievadiet savu e-pasta adresi, lai mēs Jūs varam informēt par aktuālo biznesā, nodokļu jautājumos un citās nozarēs.
