Valdība pieņem normatīvos regulējumus, kas precizē valsts sociālās apdrošināšanas pakalpojumu apmēru

Ministru kabineta noteikumi “Grozījumi Ministru kabineta 1999. gada 16. februāra noteikumos Nr. 50 "Obligātās sociālās apdrošināšanas pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām apdrošināšanas atlīdzības piešķiršanas un aprēķināšanas kārtība"”, kas ceturtdien, 17. decembrī, pieņemti valdības sēdē precizē to, ka apdrošināšanas atlīdzības avansa apmēra noteikšanā tiek izmantots tas valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs, ko saskaņā ar Valsts sociālo pabalstu likumu saņem tie, kas sasnieguši vecuma pensijas piešķiršanai nepieciešamo vecumu un kuriem nav tiesību uz valsts pensiju. Šis pabalsts no 2021.gada 1.janvāra noteikts 109 eiro (līdz šim 64,03 eiro).

Noteikumi arī paredz, ka, aprēķinot apdrošinātās personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu slimības pabalsta un apbedīšanas pabalsta sakarā ar nelaimes gadījumu darbā vai arodslimību apmēra noteikšanai, no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina perioda ir izslēdzamas tās kalendārās dienas, par kurām persona saņēmusi ne tikai dīkstāves pabalstu, dīkstāves palīdzības pabalstu un vecāku pabalsta turpinājumu, bet arī atbalstu par dīkstāvi un slimības palīdzības pabalstu.

Ņemot vērā, ka atbilstoši Valsts sociālo pabalstu likumam no 2021. gada 1. janvāra valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmērs no 64,03 eiro palielināts uz 109 eiro, valdības sēdē pieņemti arī vairāki citi normatīvie akti, kas attiecīgi precizē, piemēram, bezdarbnieka pabalsta apmēru un apbedīšanas pabalsta apmēru bezdarbnieka nāves gadījumā vai personas apgādībā bijuša ģimenes locekļa nāves gadījumā.

Tostarp noteikts, ka aprēķinot apdrošinātās personas vidējo apdrošināšanas iemaksu algu bezdarbnieka, maternitātes, paternitātes, vecāku, slimības vai apbedīšanas pabalsta apmēra noteikšanai, no vidējās apdrošināšanas iemaksu algas aprēķina perioda izslēdzamas tās kalendārās dienas, par kurām persona saņēmusi atbalstu par dīkstāvi un slimības palīdzības pabalstu.