Valsts kontrole norādījusi uz trūkumiem investīciju piesaistē un ES fondu apguvē pašvaldībās

Pašvaldības Eiropas Savienības (ES) fondu 2014.–2020. gada plānošanas periodā pieejamo finansējumu uzņēmējdarbības attīstībai lielākoties ieguldījušas ceļu un ar tiem saistītās infrastruktūras izbūvē, kas nebija galvenā atbalsta programmas prioritāte. Savukārt nepietiekamā sadarbība starp pašvaldībām, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (LIAA) un plānošanas reģioniem ir viens no iemesliem, kāpēc īstenotie projekti nav snieguši labāko pienesumu uzņēmējdarbības attīstībai un neveicina privāto investīciju piesaisti reģionos, secināts Valsts kontroles (VK) revīzijā.

Infrastruktūra pašvaldībās ir jāsakārto, taču finansējums vairāk izlietots citām vajadzībām, nevis tieši uzņēmējdarbības, tajā skaitā, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) konkurētspējas veicināšanai, kas radītu jaunas darba vietas iedzīvotājiem, iespējas uzņēmējiem un piesaistītu privātās investīcijas. Pašvaldībām kopumā bija pieejams teju pusmiljards eiro, ko ieguldīt ekonomiskajā izaugsmē, tādējādi piesaistot privāto līdzieguldījumu un palielinot nodokļu ieņēmumus pašvaldību budžetos, taču revīzijā secināts, ka lielākajai daļai projektu šobrīd ir negatīva finanšu atdeve.

Revidētajās pašvaldībās pēc projektu īstenošanas ik gadu veidojas negatīva bilance vismaz 1 019 904 eiro apmērā, kas saņemto aizņēmumu...