ZM iebilst vairākiem ārvalstu darbinieku ievešanas atvieglojumiem

ZM iebildumi pausti par Ministru kabineta noteikumiem “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.564 “Uzturēšanās atļauju noteikumi””, “Grozījumi Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumos Nr.552 “Ielūgumu apstiprināšanas un uzaicinājumu noformēšanas kārtība””, “Grozījumi Ministru kabineta 2014.gada 28.janvāra noteikumos Nr.55 “Noteikumi par ārzemnieku nodarbināšanu”” un “Grozījumi Ministru kabineta 2017.gada 25.aprīļa noteikumos Nr.225 “Noteikumi par ārzemniekam nepieciešamo finanšu līdzekļu apmēru un finanšu līdzekļu esības konstatēšanu””.

Iebildumos norādīts, ka nav atbalstāms Ministru kabineta grozījumu projektā Nr.564 punktā Nr.1. minētais, kas paredz dot iespēju ārzemniekiem dokumentus uzturēšanas atļaujas reģistrēšanai iesniegt elektroniski. ZM ieskatā tas izslēdz iespēju pārliecināties par dokumentu īstumu, uzturēšanās atļaujas saņēmēja atbilstību likumā noteiktajām prasībām un pieļauj iespēju trešajām personām negodprātīgi izmantot šo iespēju krāpnieciskos nolūkos. Grozījumos arī iekļauts 4. punkts, kas nosaka, ka ir pieļaujama dokumentu iesniegšana oriģinālvalodā, proti, nav nepieciešams tulkojums valsts valodā dokumentiem, kas apliecina ārzemnieka kvalifikāciju un pieredzi. ZM norāda, ka šāds punkts liegs dokumentu saņēmējiem pārliecināties par dokumentu saturu - šiem dokumentiem būs nepieciešams tulkojums, līdz ar to tiks palielināts administratīvais slogs un izdevumi, lai nodrošinātu šo dokumentu tulkošanu.

Savukārt Ministra kabineta noteikumu Nr.55 grozījumos punktā Nr.2 paredzēta iespēja noteikt brīvas darba vietas pieteikšanās minimālo termiņu līdz 10 darba dienām (30 dienu vietā), ja darba devējs vēlas uzaicināt nodarbinātos no trešajām valstīm. ZM ieskatā šāda prasība samazina iespēju atrast darbinieku Latvijā vai arī uzrunāt reemigrantu, jo jebkurš trešās valsts piederīgais darba devējam izmaksās lētāk, nekā reemigrants. Savukārt grozījumu 6.punkts atceļ prasību publicēt brīvu vakanci gadījumos, ja ārzemnieks, kuru paredzēts nodarbināt, jau divus gadus bijis nodarbināts Latvijas Republikā vai vismaz sešus mēnešus bijis nodarbināts pie konkrētā darba devēja un darba devējs viņu turpmāk vēlas nodarbināt citā specialitātē. Šāds grozījumu punkts nav atbalstāms, jo trešās valsts pilsonis (kas pieņemts darbā noteiktā profesijā) pēc kāda laika var tikt nodarbināts jebkurā citā profesijā, tādējādi paverot iespējas vietējā darba tirgus vidējo algu līmeņa dempingam.