BJP RAKSTI

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu Senāta Civillietu departamenta spriedumā, kas atcēla apelācijas tiesu instances spriedumu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 16. marta spriedums lietā Nr. SKC–33/2023 (C30397020) Lietas faktiskie apstākļi Darbiniekam tika izteikts rājiens par darba līguma un noteiktās darba kārtības pārkāpšanu. Rīkojuma pamatojumā norādīts, ka darbinieks nav izpildījis darba devējas 2019. gada martā doto uzdevumu saskaņā ar Ministru kabineta 2015. gada 30. jūnija noteikumiem Nr. 337 „Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 405–15 „Būvju tehniskā apsekošana”” (turpmāk – MK noteikumi Nr. 337) līdz 2019. gada 30. septembrim veikt visu darba...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu Senāta Administratīvo lietu departamenta spriedumā, kas atcēla apelācijas tiesu instances spriedumu. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 20. marta spriedums lietā Nr. SKA–86/2023 (A420202917) Lietas faktiskie apstākļi Valsts ieņēmumu dienests (VID) uzlika par pienākumu SIA maksāt darbaspēka nodokļus, līdz ar to strīds faktiski bija par to, vai ir darba tiesiskās attiecības. Apgabaltiesa konstatēja, ka SIA (pieteicēja) darbojas vairāku savstarpēji saistītu uzņēmumu grupā. Ar vienu no grupas uzņēmumiem – SIA „G” – pieteicēja noslēdza sadarbības līgumu par darbinieku nomu. Atbilstoši šim līgumam SIA „G” iznomāja pieteicējai...

Pretendenti, kas saņem ārvalstu subsīdijas, iegūstot līguma slēgšanas tiesības publiskajos iepirkumos, var izkropļot iekšējo Eiropas Savienības tirgu un apdraudēt konkurences apstākļu vienlīdzību, jo tiem rodas iespējas iepirkumos iesniegt nepamatoti lētus piedāvājumus. Regula par ārvalstu subsīdijām, kas izkropļo iekšējo tirgu Noteikumi, kas reglamentē valsts atbalstu Eiropas Savienībā (ES), nosaka ierobežojumus un paziņošanas prasības valsts atbalstam, ko ES dalībvalstis plāno piešķirt ES reģistrētiem uzņēmumiem. Tomēr tas neregulē subsīdijas, kuras ES uzņēmumiem piešķir trešās valstis ārpus ES. Līdz ar to šāda asimetrija kaitē ES reģistrētiem uzņēmumiem jo kropļo konkurences vidi. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2022/2560 (2022. gada 14. decembris) par...

Tiešsaistes komersantu darbu ietekmē divi būtiski Eiropas Parlamenta un Padomes pieņemtie tiesību akti kas skar digitālo vidi. Platformu un uzņēmumu savstarpējās sadarbības regula paredz izveidot konkurētspējīgu, taisnīgu un pārredzamu uzņēmējdarbības vidi mazākiem uzņēmumiem un tirgotājiem tiešsaistes platformās. Savukārt Digitālo pakalpojumu akta mērķis ir cīnīties ar dezinformāciju un noziegumiem, kas tiek veikti digitālajā vidē, un tas attiecas uz ļoti lielām tiešsaistes platformām un meklētājpakalpojumu sniedzējiem. Par aktuālitātēm digitālās vides regulējumā varēja uzzināt ZAB Cobalt rīkotajā vebinārā „Jauni digitālās vides izaicinājumi”. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/1150 (2019. gada 20. jūnijs) par taisnīguma un pārredzamības veicināšanu komerciālajiem lietotājiem paredzētos tiešsaistes starpniecības...

Pasūtītājiem varētu šķist, ka autortiesības ir nenozīmīgs blakus aspekts būvniecībā, jo parasti vairāk koncentrējas uz būvniecības tehnisko pusi, proti, ēkas celšanu. Slēdzot projektēšanas līgumu, visupirms tajos paredz izstrādājamo projektēšanas apjomu, termiņus un samaksu. Taču ļoti svarīgs aspekts ir arī autortiesības. „Tas, ko vērojam savā praksē – autortiesības bieži paliek fonā un tiek aizmirstas. Ik gadus redzam vairākas situācijas, kurās saduras pasūtītāju un projektētāju intereses tieši autortiesību aspektā,” vebinārā „Aktuālais būvniecībā” uzsvēra Dace Silava–Tomsone, zvērinātu advokātu biroja COBALT vadošā partnere, nekustamo īpašumu un būvniecības prakses grupas vadītāja. Kas ir autortiesību objekti? Tie ir celtņu, būvju, arhitektūras darbu skices, meti, projekti, celtņu...

Latvijas uzņēmējiem un tiesām saistoši ir arī tie spriedumi, kurus Eiropas Savienības Tiesa (EST) ir pieņēmusi, izskatot citu Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu komersantu savstarpējos strīdus. Visbiežāk EST vēršas dalībvalstu tiesas, lai saņemtu atbildes, kā konkrētās lietas atrisināšanai interpretējami ES tiesību akti un to normas. Vai Eiropas izpildes rīkojumu apstiprināta nolēmuma izpildes apturēšana var būt „ārkārtēji apstākļi”? EST 2023. gada 16. februāra spriedums lietā C–393/21 Lufthansa Technik AERO Alzey Hīnfeldes pirmās instances tiesa (Vācija) 2019. gada 14. jūnijā izsniedza Arik Air Limited brīdinājumu par Lufthansa Technik AERO Alzey GmbH (turpmāk tekstā – Lufthansa) prasījuma 2 292 993,32 EUR apmērā piespiedu izpildīšanu,...

Gan finanšu pakalpojumu, gan jebkuru citu pakalpojumu sniedzēju un darījumu veicēju pienākums ir ievērot starptautiskās sankcijas, ko, reaģējot uz Krievijas sākto karu Ukrainā, Eiropas Savienība (ES) un ASV noteikušas pret Krievijas juridiskajām un fiziskajām personām, kā arī sektorālā līmenī darījumiem ar Krieviju. Ja darījumos tiek izmantoti virtuālie aktīvi, iesaistītajām pusēm jāpārliecinās, ka starptautiskās sankcijas netiek pārkāptas. Rakstā aplūkots, kādas patlaban ir iespējas nodrošināt un kontrolēt, lai darījumos ar virtuālajiem aktīviem netiktu pārkāptas starptautiskās sankcijas, un kādus risinājumus kontroles pilnveidošanai apsvērusi Eiropas Komisija (EK). Riskos balstīta pieeja 1 Finanšu darījumu darba grupas rekomendācijas. 1. rekomendācija. 32. lpp. Pieejamas: https://www.fatf-gafi.org/content/dam/fatfgafi/recommendations/FATF%20Recommendations%202012.pdf.coredownload.inline.pdf. Atbilstoši Starptautisko...

Gandrīz ikvienam Latvijas iedzīvotājam, kā arī uzņēmumam vai organizācijai, ir juridiskās attiecības ar kādu finanšu pakalpojumu sniedzēju – konts bankā, kredīts, noguldījums vecumdienām u.tml. Cik šīs attiecības ir godīgas, taisnīgas un līdzsvarotas? Taisnīgums un līdzsvars ir ne tikai morāli, bet arī juridiski jēdzieni. Vai praksē bankas drīzāk neatgādina ziloni, kamēr klients – skudru, kurai daudzās situācijās tiek piemēroti ne visai taisnīgi un vienlīdzīgi nosacījumi? Par šiem jautājumiem saruna ar Lindu Purenkovu, BDO Law Juridiskās nodaļas vadītāju, zvērinātu advokāti. Latvijā asas diskusijas izvērtušās par banku hipotekāro kredītu procentu likmēm. No vienas puses, banku pozīcija ir pamatota ar to, ka līgumos ar...

Klāt gada tumšākais un drūmākais periods, taču vienlaikus arī mūsu valstij tik nozīmīgais mēnesis, kad svinam Lāčplēša dienu un Latvijas kā neatkarīgas valsts nu jau 105. proklamēšanas gadadienu. Ģeopolitisko satricinājumu apstākļos aizvien varam būt gandarīti, ka mums ir pašiem sava valsts, ka varam runāt latviešu valodā, kas ar likumu atzīta par valsts valodu. Lai kā arī reizēm gribas paust negācijas par ekonomiskajiem procesiem, kas varētu ritēt gludāk un raitāk, tomēr šajā svētku mēnesī varam novērtēt to, ko jau esam sasnieguši! Šomēnes lasītājiem piedāvājam iedziļināties banku un to klientu attiecībās, kuras pēdējā laikā izvērtušās diskutablas jau valdības rosināto priekšlikumu līmenī. Inflācija...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu Senāta Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmumā. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 16. maija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–691/2023 (A420201722) Pieteicēja tika atbrīvota no dienesta darbnespējas dēļ, taču primāri pieteicēja amata pienākumus neveica atstādināšanas dēļ (sakarā ar drošības līdzekļa piemērošanu). Administratīvā apgabaltiesa pievienojās Administratīvās rajona tiesas sprieduma motivācijai un atzina, ka iestāde, izbeidzot valsts civildienesta attiecības ar pieteicēju saskaņā ar Valsts civildienesta likuma 41. panta pirmās daļas 1. punkta „h” apakšpunktu (valsts civildienesta attiecības izbeidzas sakarā ar to, ka pārejošas darbnespējas dēļ nav...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam divus Senāta Civillietu departamenta spriedumus un divus Senāta Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmumus. Trijās lietās risināti jautājumi par atlīdzības noteikšanu, tostarp divās no tām – strīds par darbiniekam izmaksāto summu atmaksu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 12. jūnija spriedums lietā Nr. SKC–93/2023 (C69189618) Lietas faktiskie apstākļi Darbiniece tika atlaista, pamatojoties uz Darba likuma (DL) 101. panta 1. daļas 11. punktu, izmaksājot atlaišanas pabalstu četru vidējo izpeļņu (5194.06 EUR) apmērā. Darbiniece uzteikumu apstrīdēja tiesā. Ar Kurzemes apgabaltiesas spriedumu uzteikums atcelts, darbiniece atjaunota. Pēc divām dienām darbiniece...

2023. gada 1. jūlijā stājās spēkā Eiropas Komisijas (turpmāk – Komisija) pieņemtā Horizontālo nolīgumu grupu atbrīvojuma regula par pētniecības un izstrādes nolīgumiem, regula par specializācijas nolīgumiem (turpmāk – regulas) un to skaidrojošās pamatnostādnes jeb vadlīnijas. Regulas atbrīvo pētniecības un izstrādes un specializācijas nolīgumus no Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 101. panta, kas aizliedz konkurenci ierobežojošus nolīgumus starp uzņēmumiem, piemērošanas. Savukārt vadlīnijas sniedz izvērstāku regulu piemērošanas skaidrojumu, kura mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem pašiem novērtēt savas sadarbības atbilstību konkurences tiesībām. Taču liela uzmanība vadlīnijās tiek pievērsta arī ilgtspējībai, līdz ar to turpmāk tiks konspektīvi apskatīts vadlīnijās sniegtais skaidrojums par ilgtspējības nolīgumu...

Par galvojumu un noilgumu ir pietiekami daudz rakstīts, bet šajā rakstā izskatīta noilguma termiņa iestāšanās kopsakarā ar valdes locekļa atbildību par uzņēmuma saistībām galvojuma sniegšanas gadījumā. Galvojums Kā norādīts Civillikumā, galvojums ir saistību pastiprinošs līdzeklis. Galvojums ir ar līgumu uzņemts pienākums atbildēt kreditoram par trešās personas parādu, neatsvabinot tomēr pēdējo no viņas parāda. Galvojumā ir nepieciešams spēkā esošs galvenais parāds (galvojuma akcesoritātes princips expressis verbis), un to var dot par visādām saistībām, to starpā arī par saistībām no neatļautas darbības, par pastāvošām un nākamām, noteiktām un nenoteiktām, nosacītām un nenosacītām, un kā par visu galveno parādu, tā arī par tā...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam divus Senāta Civillietu departamenta spriedumus un divus Senāta Administratīvo lietu departamenta rīcības sēdes lēmumus. Trijās lietās risināti jautājumi par atlīdzības noteikšanu, tostarp divās no tām – strīds par darbiniekam izmaksāto summu atmaksu. Senāta Civillietu lietu departamenta 2023. gada 30. marta spriedums lietā Nr. sKC–3/2023 (C24160116) Lietas faktiskie apstākļi SIA un 2016. gada 10. jūnijā, kad atbrīvots no SIA valdes priekšsēdētāja un rīkotājdirektora amata, noslēdza vienošanos par prasītājas komercnoslēpuma neizpaušanu un divus gadus ilgu konkurences ierobežojumu pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanas, par ko viņam izmaksāta visa pielīgtā...

Slēdzot darījumus, esam pieraduši, ka informāciju par juridiskajām personām, to pārstāvjiem noskaidrot ir pavisam vienkārši, jo juridisko personu aktuālie dati un izmaiņas tajos ir brīvi un publiski pieejami. Citādāk ir ar fizisko personu aktuālajiem datiem, jo saskaņā ar Vispārīgo datu aizsardzības regulu, ne visi dati drīkst būt publiski pieejami, kas no vienas puses aizsargā fiziskās personas, bet no otras puses – rada kreditoram sarežģījumus aktuālo datu noskaidrošanā. Pamatinformācija, kuru nepieciešams noskaidrot kreditoram, lai tas varētu uzsākt parāda piedziņu, ir fiziskās personas statuss vienotajā Fizisko personu reģistrā, proti, vai persona ir reģistrēta (pieejama informācija par deklarēto dzīvesvietas adresi), vai tā nav...