BJP RAKSTI

Saeimas komisija 12. decembrī pirms trešā lasījuma atbalstīja grozījumus Valsts pārvaldes iekārtas likumā, paredzot jaunu, Darba likumā un valsts dienesta attiecības regulējošajos tiesību aktos tieši neminētu, nodarbinātības attiecību izbeigšanas pamatu. Šie grozījumi ļautu valstij nelojālus darbiniekus atbrīvot no darba, ja nebūs ievērots lojalitātes Latvijas valstij un Satversmei pienākums. Likumprojektu sagatavojusi Saeimas Nacionālās drošības komisija, ņemot vērā 13 165 pilsoņu parakstīto un Saeimai iesniegto kolektīvo iesniegumu „Aizliegt ieņemt amatus valsts un pašvaldību institūcijās prokremliski noskaņotām personām”. Grozījumu autori rosina noteikt pienākumu valsts pārvaldē nodarbinātajiem būt lojāliem Latvijas Republikai un tās Satversmei. Likumprojekta anotācijā norādīts, ka jau līdz šim lojalitātes prasības ir...

Uzņēmuma sagatavošana pārdošanai ir komplekss un daudzpusīgs process, kurā jāņem vērā dažādi aspekti. Iepriekšēja sagatavošanās palīdz gūt no darījuma maksimālo vērtību, kā arī neiedzīvoties sarežģījumos ar valsts iestādēm saistībā ar nodokļu nomaksu un citiem jautājumiem. Kas jāņem vērā, lai darījums izdotos sekmīgs, to vebinārā skaidroja zvērinātu advokātu biroja ZAB Cobalt eksperti. Darījuma struktūra Uzņēmumu īpašnieki, gatavojoties pārdošanas darījumam, parasti cenšas panākt, lai uzņēmums izskatītos finansiāli pēc iespējas pievilcīgāks, taču nereti otrajā plānā tiek atstāti juridiskie un nodokļu jautājumi, novērojis Guntars Zīle, ZAB Cobalt partneris, zvērināts advokāts. Uzsākot pārdošanas darījumu, jāsaprot, vai uzņēmuma dalībnieku (akcionāru) sastāvs saglabāsies nemainīgs, vai arī tajā...

Kanādas Augstākā tiesa 2023. gada 8. jūnijā nosprieda, ka piegādātāja prasība par parāda piedziņu no pircēja par linsēklu piegādi ir pamatota, jo pircējs ir piekritis līguma noteikumiem, nosūtot piegādātājam „👍” jeb pacelta īkšķa emocijzīmi (Sk. King’s Bench Division for Saskatchewan, South West Terminal Ltd v Achter Land & Cattle SKKB 116). Lasot spriedumu, rodas jautājums, vai Latvijas tiesību sistēmā ir pieļaujams, ka līgums tiek noslēgts jeb oferte pieņemta, nosūtot emocijzīmi. Lai emocijzīmes nosūtīšanu uzskatītu par ofertes pieņemšanu jeb akceptu, kas tādējādi kādai no līguma pusēm rada pienākumu pildīt jebkādu saistību, kas radusies no šādā veidā noslēgta līguma, ir jākonstatē noteikts...

Kaut arī žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI janvāra numurs tapa vēl nupat aizvadītā gada izskaņā, pie lasītājiem tas dodas janvāra pirmajās dienās, tāpēc gribu lasītājiem – žurnāla abonentiem – pateikties par izrādīto uzticību! Lai mums visiem veiksmīgs, veselīgs, radošs un mierpilns 2024. gads, kas turklāt būs garais gads – ar 366 dienām. Tas nozīmē, ka februārī būs 29 dienas. Interesanti arī, ka gads aizsācies pirmdienā, tātad tas varētu būt darbīgs un, cerams, ražīgs gads, ja ticam maģiskajiem skaitļiem. Kāds būs šis Pūķa zīmē aizvadāmais gads, vēl varam zīlēt, taču Latvijas Bankas ekonomisti prognozējuši, ka spēcīgāka ekonomiskā izaugsme varētu būt no 2024....

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu divās civillietās, kuras tika pārsūdzētas trešajā instancē, taču, ņemot vērā, ka Senāts šajā lietā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, plašāk tiks apskatīti apelācijas instances tiesu argumenti. Vai situācija, kurā pieņemti dažāda rakstura lēmumi par tiešā pakļautībā esošo darbinieci, kura vienlaikus ir tava bērnu māte, ir interešu konflikts? Vai gadījumā, ja šāda situācija ir ilgstoša un pastāvīga – vai darba devējam var būt pamats uzteikt darbiniekam darba līgumu? Šādi svarīgi jautājumi tika skatīti civillietā Nr. C30379421. Lietas faktiskie apstākļi Darba devēja (prasītāja) konstatēja darbinieka (atbildētāja) ilgstošu un...

Eiropas Savienības Tiesā (EST) 2023. gada novembrī un oktobrī ir izskatītas tiesību normu piemērotājiem noderīgas lietas personas datu apstrādes un patērētāju aizsardzības lietās. Rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas, atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. Nacionālajām tiesām katru reizi, kad lietas izskatīšana skar Eiropas Savienības (ES) tiesības, jāvērtē, vai lietā nav nepieciešama ES tiesību normas interpretācija, kuru ir tiesīga veikt tikai EST. Ja nacionālā tiesa nonāk pie secinājuma, ka šāda interpretācija ir nepieciešama, tad nacionālajai tiesai ir jāvēršas ar lūgumu pie EST, lai saņemtu prejudiciālo nolēmumu. LESD 267. pants (bijušais EKL 234. pants)...

Veicot uzņēmējdarbību, neatkarīgi no darbības jomas, nereti darījuma slēdzēji līgumos saskaras ar norādēm uz dažādiem normatīvajiem aktiem. Visbiežāk mulsumu rada līgumos iekļautie normatīvie akti, kuri ir saistīti ar starptautiskajiem darījumiem. Rodas neziņa, kuru normatīvo aktu kurā situācijā pielietot. Viens no šādiem normatīvajiem aktiem, ar kuru sastopas darījuma slēdzēji, ir Ņujorkas Konvencija par ārvalstu šķīrējtiesu nolēmumu atzīšanu un izpildīšanu (turpmāk – Ņujorkas konvencija), kura pamatā ir pielietojama saistībā ar šķīrējtiesu, starptautiskajiem sadarbības līgumiem un parāda piedziņu ārvalstīs. Kas ir Ņujorkas konvencija? Ņujorkas konvenciju Latvijas Republika ratificēja 1992. gadā (ratificēt nozīmē apstiprināt starptautisku līgumu valsts augstākajā varas institūcijā – autora piezīme). Konvencija...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē piedāvājam ieskatu divās civillietās, kuras tika pārsūdzētas trešajā instancē, taču, ņemot vērā, ka Senāts šajā lietā atteica ierosināt kasācijas tiesvedību, plašāk tiks apskatīti apelācijas instances tiesu argumenti. Vai pašvaldības izpilddirektors var vienlaikus arī pildīt iestādes vadītāja pienākumus? Vai par šo pienākumu izpildi var prasīt papildu atlīdzību? Prasīt jau var, bet vai pašvaldībai būtu pienākums maksāt piemaksu par papildu darbu? Atbildes uz šiem jautājumiem tika meklētas civillietā Nr. C69312621. Lietas faktiskie apstākļi Vienā mazā pašvaldībā prasītāja tika pieņemta darbā par izpilddirektori, līgumā paredzot, ka amatu apvienošanas kārtībā bez...

Elektronisko dokumentu regulējumu Latvijā nosaka Elektronisko dokumentu likums un Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regula (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK. Elektroniskais dokuments ir jebkāds saturs, kas tiek glabāts elektroniskā formātā – teksta, skaņas, vizuāls vai audiovizuāls ieraksts. Šī gada novembrī rīkotajā tiešsaistes konferencē „Justīcija 2023. Uzņēmuma digitalizācijas juridiskie aspekti” Māris Liguts, zvērinātu advokātu biroja Fort partneris, zvērināts advokāts skaidroja, ka elektronisks dokuments, kas ir parakstīts ar elektronisko parakstu, arī ir rakstveida dokuments. Ar drošu elektronisko parakstu parakstītam dokumentam ir tāds pats juridiskais...

Sabiedrībā bieži tiek diskutēts par darbaspēka pieejamību, par tā pielāgošanos nākotnes darba tirgus vajadzībām. Latvijā pēdējos gados daudzās nozarēs izjūtams darbaroku deficīts, vienlaikus turpinās vietējā darbaspēka migrācija uz citām Eiropas Savienības valstīm, kur tiek maksāts ievērojami lielāks atalgojums. Kas ietekmē darba devēju lēmumu audzēt darba samaksu, kādas ir atalgojuma tendences pieaugošās inflācijas un dzīves dārdzības apstākļos – šos jautājumus regulāri apskata Baltijas vadošā darba tirgus pētījumu un konsultāciju kompānija Figure Baltic Advisory, ko iepriekš pazinām kā Fontes. Kā mainījusies darba devēju atalgojumu politika, uz ko koncentrēties un ko tajā aktualizēt darba devējiem, par to Latvijas Personāla vadīšanas asociācijas rīkotajā seminārā...

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) sadarbībā ar Fridriha Eberta fonda pārstāvniecību Baltijas valstīs novembrī rīkoja ikgadējo Darba tiesību forumu. Šogad viens no foruma centrālajiem tematiem bija iespējamās izmaiņas Darba likumā. Gan arodbiedrības, gan darba devēji, gan Labklājības ministrija konferencē pauda savu skatījumu par vairāku likuma normu grozījumu nepieciešamību. Tie skartu virsstundu, dīkstāves apmaksu, darbinieku atlaišanas kārtību, koplīgumu slēgšanu, nepilna summētā darba laika regulējumu un citus aktuālus jautājumus. Daļā no tiem bija vērojam liela pretstāve starp uzņēmējiem un arodbiedrībām, tomēr citi raisa karstas diskusijas. Darba tiesību forumā tā dalībnieki pievērsās vēl arī tādiem jautājumiem kā attālinātais darbs, darbinieku lojalitāte un dažādi...

Korporatīvās atbildības un vides ziņošana drīzumā piedzīvos izšķirošu brīdi, jo Eiropas Komisija gatavojās ieviest uzņēmuma vides, sociālās atbildības un pārvaldības (angliski – Environment, Social and Governance, ESG) prakses normatīvo regulējumu ziņošanas paraugu, kas ietekmēs un pārveidos korporatīvo un finanšu sektoru. Uzņēmumiem būs jāņem vērā ne tikai ilgtspējība, bet arī jāatklāj savas vides un sociālās saistības, izmantojot obligātus ilgtspējības pārskatus. Šajā rakstā uzsvērta jaunās regulas nozīme un aprakstīts, kā uzņēmumi var ātri pielāgoties šai ilgtspējības revolūcijai. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2014/95/ES (2014. gada 22. oktobris), ar ko groza Direktīvu 2013/34/ES attiecībā uz noteiktu lielu uzņēmumu un grupu nefinanšu un...

Viens no Uzņēmumu reģistra (UR) uzdevumiem ir sniegt informāciju Valsts ieņēmumu dienestam (VID) par saņemtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai vai dokumentu reģistrācijai (pievienošanai lietai) UR vestajos reģistros. Gadījumi, kuros UR ir pienākums pārsūtīt VID informāciju par saņemtajiem pieteikumiem, ir minēti likuma „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” 4.16 panta pirmajā daļā. Atbilstoši minētajai normai UR nosūta VID informāciju par saņemtajiem pieteikumiem ierakstu izdarīšanai vai dokumentu reģistrācijai (pievienošanai lietai) UR žurnālā, komercreģistrā, Eiropas ekonomisko interešu grupu reģistrā, pārstāvniecību reģistrā un biedrību un nodibinājumu reģistrā, ja: pieteikumā norādītajā ierakstīšanai pieteiktajā juridiskajā adresē jau ir reģistrēti vairāki šajos reģistros reģistrētie tiesību subjekti, filiāles, ārvalstu komersantu...

Aizsācies gada pēdējais mēnesis, kurā atskatāmies uz paveikto un vienlaikus cenšamies prognozēt, kas mūs sagaidīs turpmāk. Jāatzīst, ka pasaulē šis nav bijis viegls un līksms gads, lai gan Latvijā lielus satricinājumus neesam piedzīvojuši un, cerams, arī nepiedzīvosim turpmāk. Inflācijas vilnis šķietami sāk pierimt, arī ziemu sagaidām ar cerībām, ka energokrīze jau palikusi pagātnē. Tomēr jārēķinās, ka izjutīsim tās sekas, ko sagādā gan ģeopolitiskie notikumi, gan ekonomiskās norises, ko aizvien ietekmē arī pandēmijas laika atskaņas. Taču nav iemesla slīgt pesimismā! Strādāsim un cerēsim, ka ekonomika, kurai ir ciklisks raksturs, dziļāko punktu būs pārvarējusi un pamazām virzīsies atkal augšup. Eiropa turpina tā...

Attīstoties dažāda veida sadarbības iespējām, sevišķi saistībā ar darījumu slēgšanu gan vietējā tirgū, gan ar ārvalstu partneriem, arvien vairāk pieaug interese par ātru un efektīvu strīdu risināšanu. Strīdu risināšana valsts tiesās vienmēr paliek kā stabils strīdu risināšanas instruments, taču, izvērtējot mainīgos ekonomiskos apstākļus, darījumu slēdzēja puses arvien biežāk vēlas ātru un finansiāli izdevīgāku risinājumu. Tas ir panākams, izmantojot alternatīvus strīdu risināšanas veidus. Par alternatīviem strīdu risināšanas veidiem tiek uzskatītas sarunas starp darījuma slēdzēja pusēm, mēģinot panākt labprātīgu savstarpēju vienošanos un izlīgšanu, izvairoties no piespiedu līdzekļu izmantošanas. Protams, katrs no alternatīvo strīdu risināšanas veidiem paredz savu kārtību un iznākumu, taču mērķis...