BJP RAKSTI

Latvijas nodokļu sistēma kopumā ir laba un fundamentāli to mainīt nevajadzētu, par Finanšu ministrijas vadībā notiekošo nodokļu pamatnostādņu revīziju saka Dana Muceniece, Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācijas valdes priekšsēdētāja. Intervija notika vēl pirms Krišjāņa Kariņa vadītās valdības demisijas. Dažas dienas iepriekš valdībā tika iesniegts Finanšu ministrijas sagatavotais informatīvais ziņojums „Par Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2024.–2027. gadam izstrādes virzību”, kurā jau iezīmēts tālākais darbu grafiks nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādei. Finanšu ministrijā notiek nodokļu pamatnostādņu revīzija, drīzumā varētu sagaidīt jau konkrētus priekšlikumus uzlabotai nodokļu politikai. Darba grupas priekšlikumus gaidām ar lielu nepacietību. Plānojam iesaistīties diskusijās un sniegt priekšlikumus, ja redzēsim, ka kādas...

Vasaras mēneši paskrējuši, atgriežamies rudens darba ritmā, kas solās būt saspringts. Augusta izskaņā palikām bez valdības, tas viesa neziņu, kas turpmāk notiks ar iecerēto nodokļu politikas pārskatīšanu. Iespējams, ka uztraukumam nav pamata, aizsāktais darbs pēctecīgi turpināsies. Taču numura intervijā izskan atziņa, ka nevaram vienlaikus gribēt maksāt mazus nodokļus un saņemt plašu valsts pakalpojumu klāstu veselības aprūpē, izglītībā, drošībā u.tml. Protams, izvēle nebūs viegla, jo gribam, lai tiktu atrasts visiem pieņemams risinājums. Arī politikas veidotāji nonākuši pie secinājuma, ka „valsts nodokļu sistēmai jābūt taisnīgai, vienkāršai un saprotamai nodokļu maksātājiem”. Finanšu ministrijas aktualizētās makroekonomisko rādītāju prognozes 2023.–2027. gadam uzrāda mērenu ekonomikas izaugsmi...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Senāta Administratīvo lietu departaments vērtējis, vai, nosakot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes pabalsta aprēķināšanai, ņem vērā atlaišanas pabalstu un kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 19. jūnija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA–286/2023 (A420257520) Vai atlaišanas pabalsts un kompensācija par neizmantoto atvaļinājumu ir atzīstami par tādiem darbā gūtajiem ienākumiem, kuri jāņem vērā, nosakot vidējo apdrošināšanas iemaksu algu maternitātes pabalsta aprēķināšanai? Lietas faktiskie apstākļi Pieteicēja vērsās Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā (turpmāk – aģentūra) ar iesniegumu par maternitātes pabalsta piešķiršanu. Aģentūra piešķīra pieteicējai maternitātes pabalstu, bet tā...

Vai spējam vairs iedomāties dzīvi bez interneta? Protams, varam atvaļinājuma laikā neatvērt datoru, nelietot sociālos tīklus, taču bez globālā tīmekļa apstātos sakari, norēķini tirdzniecības vietās, droši vien nekursētu vilcieni un gaisā nepaceltos lidmašīnas u. tml. Tāpat kā savulaik mūsu ikdienā ienāca elektrība, internets, tā patlaban straujiem soļiem attīstās mākslīgais intelekts. Roboti vada ražošanas procesus, ienāk mājsaimniecībā kā gudri palīgi, ietekmē mūsu dienišķās izvēles, mums pat to neapzinoties. Ar mākslīgā intelekta palīdzību iespējams komunicēt ar klientiem, kontrolēt rēķinu un pat nodokļu samaksu. Tomēr līdz tādam līmenim, ka tas pārspētu cilvēka intelektu, vēl neesam nonākuši. Arī roboti var kļūdīties, var radīt materiālos...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē Senāta Civillietu departaments izskatījis strīdu par darbinieka negodprātīgo rīcību ārpus tiešā darba laika – vai tā var ietekmēt darba attiecību turpināšanu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 6. jūlija spriedums lietā Nr. SKC–138/2023 (C29336821) Senātam šajā lietā jādod atbilde, vai Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1. punkts piemērojams gadījumiem, kad darbinieks zaudējis darba devēja uzticību ārpus darba laika un pienākumiem veiktu darbību dēļ. Lietas faktiskie apstākļi Darba devējs, pamatojoties uz Darba likuma 101. panta pirmās daļas 1. punktu, uzteica darba līgumu. Uzteikums bija pamatots ar trīs dažādiem...

Iepirkumu uzraudzības birojs sadarbībā ar Konkurences padomi šovasar noslēdza semināru ciklu „Publiskie iepirkumi: Ko ņemt vērā to rīkotājiem?”. Ieskatu gan biežāk sastopamajos iepirkumu konkurences pārkāpumu gadījumos, gan tipiskākajās pazīmēs, kas var liecināt par aizliegtu vienošanos un kuras pasūtītājam būtu jāpamana, seminārā sniedza Ieva Šmite, Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta direktore. Aizliegtas vienošanās ir smagākais konkurences tiesību pārkāpums. Tās mēdz būt divu veidu – horizontālas un vertikālas. Horizontālas vienošanās savstarpēji noslēdz konkurenti, veidojot karteļus. Vertikālas vienošanās tiek slēgtas starp tirgus dalībniekiem, kas darbojas dažādos tirgus līmeņos (tāda var būt, piemēram, tālākpārdošanas cenas noteikšana). Taču publisko iepirkumu kontekstā pamatā jārunā par horizontālajām...

Uzsākam rakstu sēriju par aktualitātēm starptautiskajās un Eiropas Savienības (ES) nodokļu tiesībās, kurā informēsim par būtiskāko starptautiskajā un ES nodokļu tiesību jomā, kam ir un varētu būt ietekme uz Latvijas nodokļu tiesību sistēmu nākotnē. Aplūkosim Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (Organisation for Economic Co–operation and Development, ESAO), ES un citu institūciju virzītos projektus nodokļu jomā, Eiropas Savienības Tiesas aktuālākos nolēmumus, starptautisko nodokļu tiesību pētniecisko institūtu aktualitātes, prominentu konferenču apskatus un citu valstu pieredzi nodokļu piemērošanas jautājumos. Latvijas un Vācijas nodokļu konvencija – grozījumi Saeima 2023. gada 22. jūnijā 2. steidzamajā lasījumā pieņēma likumu „Par Protokolu, ar kuru groza Latvijas Republikas...

2023. gada 1. jūlijā ir stājušās spēkā Eiropas Komisijas (EK) pieņemtās Horizontālo nolīgumu grupu atbrīvojuma regula par pētniecības un izstrādes nolīgumiem1 (Block Exemption Regulation on Research and Development) (R&D BER) un regula par specializācijas nolīgumiem2 (Block Exemption Regulation on Specialisation Agreements) (kopā Horizontal Block Exemption Regulations jeb HBERs), kā arī to skaidrojošās vadlīnijas jeb pamatnostādnes3, kas nosaka, kādas uzņēmumu starpā slēgtas horizontālas vienošanās ir atbrīvojamas no konkurences tiesībās paredzētā vienošanās aizlieguma. 1 EK Regula (ES) 2023/1066 (2023. gada 1. jūnijs) par Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. panta 3. punkta piemērošanu dažām pētniecības un izstrādes nolīgumu kategorijām. 2 EK Regula...

Mākslīgais intelekts kļuvis par ikdienas dzīves sastāvdaļu un ietekmē mūsu izvēles pat tad, ja to neapzināmies. Pagaidām vēl lielākoties spējam atšķirt, kad ar mums sarunājas cilvēks, kad – virtuālie asistenti jeb čatboti, ko valodnieki iesaka dēvēt par tērzēšanas robotiem. Nereti, balstoties uz to ieteikumiem, izdarām noteiktas darbības, kas var gan novest pie risinājuma, gan arī kļūdaina lēmuma. Arī nodokļu iekasēšanas jomā arvien vairāk esam sākuši paļauties uz automatizētu sistēmu darbības rezultātā pieņemtu lēmumu. No kā prasīt atbildību un pat zaudējumu piedziņu robotizētās sistēmas kļūdas gadījumā? Vai mākslīgo intelektu var uzskatīt par autonomu tiesību subjektu? Par šiem aktuālajiem jautājumiem saruna ar...

Jau iepriekšējā žurnāla numurā vērsām uzmanību, ka 2023. gada 1. jūnijā stājās spēkā grozījumi Komerclikumā, kas nodrošina nacionālā reorganizācijas procesa efektivitāti. Arī zvērinātu advokātu biroja COBALT rīkotajā vebinārā „Svarīgākās izmaiņas komercsabiedrību reorganizācijas procesā” skaidroja, ka jaunie reorganizācijas sadaļas grozījumi paredz to, ka nacionālais reorganizācijas process ir vienkāršots un laika ziņā būtiski saīsināts. Galvenais iemesls, kāpēc ir saīsināts reorganizācijas process – kreditoru aizsardzības pasākumi ir pārcelti uz brīdi, kad stājas spēkā reorganizācija, skaidroja Diāna Zepa, ZAB COBALT zvērināta advokāte. Otrs iemesls, kas ļauj samazināt nacionālo reorganizācijas procesa garumu, ir tas, ka lēmumu par reorganizāciju var apstrīdēt mēneša laikā pēc tā pieņemšanas...

Kā ikdienas darījumu attiecībās ir ierasts, puses abpusēju vienošanos nostiprina rakstiskā formā, noslēdzot līgumu. Līgumi var tikt slēgti gan terminēti, gan bez termiņa un tajos ietvertie nosacījumi var tikt papildināti ar papildus vienošanām vai grozījumiem, kas pievienojumi pie sākotnējā līguma un ir tā neatņemama sastāvdaļa. Taču reizēm gadās nestandarta situācijas un rodas jautājumi, vai pietiek ar līguma grozījumu noslēgšanu, vai tomēr nepieciešama līguma pārslēgšana vai pārjaunošana. Līguma pārslēgšana Līguma pārslēgšana nozīmē esošā līguma izbeigšanu un jauna līguma noslēgšanu. Līguma pārslēgšana parasti tiek veikta gadījumos, kad beidzas esošā līguma termiņš, mainās būtiski līguma nosacījumi vai kādi nosacījumi tiek izslēgti. Protams, ir...

Būvniecība ietver vairākus apdrošināšanas veidus gan attiecībā uz projektēšanu un būvniecību, gan ekspluatācijas un garantijas laiku. Svarīgi ir zināt, kādiem jautājumiem ir vērts pievērst uzmanību jau līguma slēgšanas sarunu laikā un kādas prasības izvirzīt būvniekiem saistībā ar būvspeciālistu un būvdarbu veicēju obligāto civiltiesisko apdrošināšanu. Pirmie jautājumi, kas ir jānoskaidro ar civiltiesisko apdrošināšanu un attiecīgi atlīdzības izmaksām saistītos gadījumos: kam ir iestājusies civiltiesiskā atbildība, uz kāda pamata tā ir iestājusies un vai pastāv atbildību izslēdzošie vai mazinošie apstākļi, tā civiltiesiskās atbildības apdrošināšanas jautājumu risināšanas pamatprincipus vebinārā „Būvniecības obligātā apdrošināšana – reāla aizsardzība vai ilūzija?” akcentēja Santa Rubīna, Zvērinātu advokātu biroja Sorainen...

2023. gada 1. jūnijā stājas spēkā 2023. gada 11. maijā gala lasījumā Saeimā pieņemtie Tieslietu ministrijas sagatavotie grozījumi Komerclikumā, kas paredz būtiskas izmaiņas reorganizācijas procesā, proti, tika pārskatīta komercsabiedrības pārrobežu apvienošanas kārtība, ieviesta komercsabiedrību pārrobežu sadalīšana un pārrobežu pārveidošana. Vienlaikus izstrādāti arī grozījumi likumā „Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru” un grozījumi likumā „Par darbinieku iesaistīšanu lēmumu pieņemšanā Eiropas komercsabiedrībā, Eiropas kooperatīvajā sabiedrībā un kapitālsabiedrību pārrobežu apvienošanas gadījumā”. Reorganizācija ir iedalīta divos veidos – nacionālā reorganizācija un pārrobežu reorganizācija. Komerclikuma „C” daļa „Komerc­sabiedrību reorganizācija” ir izteikta jaunā redakcijā, tomēr, grozījumi tika veikti tikai atsevišķos reorganizācijas posmos. No būtiskiem grozījumiem var minēt...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Piedāvājam iepazīties ar Senāta Civillietu departamenta divu spriedumu apskatu – vienā no tiem risināts strīds par darba samaksu piespiedu kavējuma laikā, bet otrā skaidrots, vai valdes loceklim ir tiesībām saņemt kompensāciju par gadiem ilgi neizmantotu atvaļinājumu. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 30. marta spriedums lietā Nr. SKC–64/2023 (C30345120) Darba likuma 126. panta pirmā daļā paredzēts, ka darbiniekam, kas prettiesiski atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksājama vidējā izpeļņa par visu darba piespiedu kavējuma laiku. Vai darba devējam ir pienākums maksāt atlīdzību, ja darba piespiedu...

Turpinām apskatīt 2023. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Senāta Civillietu departamenta 2023. gada 22. marta spriedums lietā Nr. SKC–86/2023 (C29311220) Darba likuma 149. panta piektajā daļā ir noteikts, ka ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma atlīdzināšana naudā nav pieļaujama, izņemot gadījumus, kad darba tiesiskās attiecības tiek izbeigtas un darbinieks ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu nav izmantojis. Darba devējam ir pienākums izmaksāt atlīdzību par visu periodu, par kuru darbinieks nav izmantojis ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Vai šāda kompensācija pienākas arī SIA valdes loceklei? Un vai pienākas arī tādai valdes loceklei, kas vienlaikus ir arī SIA dalībniece? Lietas faktiskie apstākļi Prasītāja, kura saskaņā ar darba...