BJP RAKSTI

Uzņēmumiem, kas emitē akcijas biržā, jārēķinās, ka šis solis viņus padara ļoti caurskatāmus - lai veiksmīgi piesaistītu investorus, nāksies publiskot ļoti plašu informācijas apjomu par uzņēmumu. Kāda tieši informācija ir jāsniedz, cik atklātiem jābūt attiecībās ar ieguldītajiem, vienlaikus nezaudējot konkurences priekšrocības, un kāda ir publiskās komunikācijas loma – par to eksperti sprieda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK), Tieslietu ministrijas un Nasdaq Riga organizētā diskusiju cikla “Labākai korporatīvajai pārvaldībai”1 sestajā (noslēguma) diskusijā “Kā būt atklātam un palikt spēlē?”. Korporatīvās pārvaldības pamatprincipi Tieslietu ministrijas paspārnē radīts Latvijas Korporatīvās pārvaldības kodekss2, kas izstrādāts, ņemot...

Korupcija ir nopietns šķērslis sabiedrības labklājībai, efektīvai pārvaldībai, ekonomikas izaugsmei un stabilitātei. Kādi preventīvi mehānismi ir uzņēmumu rīcībā, lai apkarotu korupciju? Kā organizēt incidentu vadību? Šos jautājumus eksperti un uzņēmumu pārstāvji centās noskaidrot revīzijas, nodokļu un biznesa konsultāciju pakalpojumu kompānijas KPMG Latvijā rīkotajā vebinārā "Krāpšanas un korupcijas riski un to vadība uzņēmumos”. Korupcijas skandāli pasaulē Pasauli vairākkārt ir satricinājuši ievērojami korupcijas skandāli. Šogad kompānija Petroleo Brasileiro S.A. samaksāja 853,2 miljonu ASV dolāru sodu par daudzu gadu laikā maksātiem kukuļiem Brazīlijas politiķiem un politiskajām partijām. Šis skandāls tiek uzskatīts par lielāko Brazīlijas vēsturē, norāda KPMG Baltics Risku...

Uzņēmuma darbības caurskatāmības princips ir pamats efektīvām investoru attiecībām un veiksmīgai komunikācijai ar akcionāriem un citām ieinteresētajām personām. Uzņēmumam regulāri un laikus jāinformē akcionāri un citas ieinteresētās personas par uzņēmuma saimniecisko darbību, finanšu rezultātiem, pārvaldību un citiem aktuāliem jautājumiem.1 Kritēriji, kuri jāievēro uzņēmumam: laikus atklāj pilnīgu, precīzu, objektīvu, aktuālu un patiesu informāciju, informāciju visiem akcionāriem atklāj vienlaikus un vienādā apjomā, mājaslapā atklāj informāciju par uzņēmuma pārvaldību, stratēģiju vai darbības virzieniem un publicē finanšu pārskatus, kā arī citu informāciju, nodrošina informāciju gan latviešu valodā, gan vēl vismaz vienā valodā, kas ir saprotama lielākajai daļai uzņēmuma ārvalstu akcionāru un citām ieinteresētām...

Izmaiņas, kas nodokļu jomas regulējumā 2022. gada sākumā sagaida komercdarbības veicējus, vairumā gadījumu ir labvēlīgas. Valsts lielā mērā labojusi tās kļūdas, kas tika pieļautas iepriekš, gan 2017. gadā pieņemot Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumu, gan 2020. gada izskaņā ieviešot korekcijas likumos “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” un “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Šādu optimistisku prognozi aizvadītā gada nogalē izteica zvērinātu advokātu biroja COBALT pārstāves – zvērināta advokāte Elīna Ločmele un zvērināta advokāte un biroja partnere Sandija Novicka. Aizsākot jauno saimnieciskās darbības gadu, piedāvājam iepazīties ar izmaiņām nodokļu jomā, kas skar gan komercdarbībā iesaistītos, gan ikvienu nodokļu maksātāju. Par grozījumiem likumā “Par iedzīvotāju...

Gan sociālā distancēšanās, gan saimnieciskās darbības ierobežojumi, kas lielai daļai uzņēmumu ir radījuši smagas finansiālas un ekonomiskas sekas, faktiski ir piespieduši uzņēmumus kļūt ne vien elastīgiem attiecībā uz savas darbības un pakalpojumu sniegšanas veidu un darba apstākļiem, bet arī piespieduši pieņemt nepopulārus lēmumus, kas skar uzņēmumā nodarbinātos. Viens no tādiem ir darba procesa un līdz ar to arī darbaspēka pārstrukturizēšana, kas pozitīvākajā scenārijā nozīmē mainīt darbinieka/-u pozīciju komandā, sliktākajā – izbeigt darba tiesiskās attiecības. Gadījumos, kad runa ir par neatliekamu saimniecisku, organizatorisku, tehnoloģisku vai līdzīga rakstura pasākumu veikšanu uzņēmumā, kuru iemesls var būt gan uzņēmuma darbības restrukturizācija un finanšu līdzekļu...

Mūsdienās e-komercija attīstās straujiem soļiem, bet Covid-19 krīze šo tempu ir vairāk nekā dubultojusi, norāda Mg.iur. Zanda Dāvida, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) galvenā juriste, Biznesa augstskolas Turība lektore un Latvijas Universitātes doktorante. Pandēmija ir bijusi kā stimuls daudziem uzņēmumiem, tostarp arī lielajiem, kuri attīstīt e-komerciju bija plānojuši tālākā nākotnē. E-komercija attīstās ļoti strauji, jo parādās jauni digitālā mārketinga veidi, ienāk jaunas tehnoloģijas, dažādi rīki, piemēram, virtuālie asistenti. Patērētājs un bieži vien pat uzraudzības iestādes nespēj izsekot līdzi visiem tehnoloģiskajiem, digitālā mārketinga un e-komercijas jauninājumiem. Parādās arī jauni patērētāju datu analīzes veidi. Komersantiem šai ziņā ir jāievēro Vispārīgā datu aizsardzības...

Ievērojot Darba likuma 150. panta pirmo daļu, ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķir katru gadu un to jāizmanto gada laikā. Kā skaidrots iepriekš, ja ikgadējā apmaksātā atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam pilnā apmērā kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt parasto darba gaitu uzņēmumā un ir saņemta darbinieka rakstveida piekrišana, to pieļaujams pārcelt uz nākamo gadu. Šādā gadījumā atvaļinājuma daļa kārtējā gadā nedrīkstētu būt īsāka par divām nepārtrauktām kalendāra nedēļām. Jāielāgo, ka atvaļinājuma daļu var pārcelt tikai uz vienu gadu. Būtiski nošķirt tiesības izmantot uzkrātās atvaļinājuma dienas un tiesības saņemt kompensāciju par uzkrātajām (neizmantotajām) atvaļinājuma dienām darba attiecību izbeigšanas gadījumā. Tātad – uzkrāt atvaļinājuma dienas, lai...

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums ir pieņemts 2008. gada 17. jūlijā un stājies spēkā 2008. gada 13. augustā, tajā līdz šim izdarīti 18 grozījumi. Kopš 2019. gada 29. jūnija likuma nosaukums ir Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums (turpmāk tekstā – Novēršanas likums). Būtiskākie grozījumi likumā ir notikuši 2018. gadā un 2019. gadā, un šo brīdi varētu arī uzskatīt par pagrieziena punktu noziedzīgi iegūtu līdzekļu apkarošanas jomā Latvijā. Novēršanas likuma subjektu loks ir noteikts ļoti plašs. Saskaņā ar likuma 3. pantu tā subjekti ir, piemēram, gan kredītiestādes un finanšu iestādes, gan...

Jaunā Ekonomisko lietu tiesa, kas būs specializēta pirmās instances rajona (pilsētas) tiesa, darbu sāka šā gada 31. martā. Tās izveidi savulaik rosināja tieslietu ministrs Jānis Bordāns, kā arī idejas praktiskās realizācijas laikā būtisku atbalstu sniedza Hosē Anhels Gurija, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretārs. Kristīne Miļevska, Tieslietu ministrijas Tiesu sistēmas politikas departamenta direktore, intervijā žurnālam BILANCES JURIDISKIE PADOMI norāda, ka specializētā tiesa būs ilgtermiņa ieguldījums ekonomiski attīstītas un tiesiski sakārtotas valsts izveidē, padarot Latviju par uzņēmējdarbībai un investīcijām ekonomiski labvēlīgu valsti. Sarunā ar viņu skaidrojam jautājumus, kas saistās ar jaunās tiesas darbības uzsākšanu. Ekonomisko lietu tiesas izveides sākotnējai idejai...

Brīdī, kad Covid-19 pandēmijai pretī pavīd blāva gaisma tuneļa galā saistībā ar apstiprinātajām vakcīnām un vakcinācijas uzsākšanu arī Latvijā, daļai sabiedrības rodas jautājumi par to, vai valsts vai darba devēji var mūs piespiest vakcinēties pret pašu gribu, vai pat plašāk – iziet noteiktas medicīniskas pārbaudes vai veikt noteikta veida analīzes. Īsā atbilde uz šiem jautājumiem – saistībā ar vakcinēšanos pret SARS-CoV-2 (kas izraisa Covid-19 saslimšanu) – Latvijā tas tiek plānots kā brīvprātīgs pasākums, bet teorētiski personas brīvā izvēlē rūpēties par savu veselību valsts var iejaukties, konkrēti paredzot to normatīvajos aktos. Vakcinēšanās – pienākums ar iespēju atteikties Epidemioloģiskās drošības likuma 30....

Saistībā ar valstī izsludināto ārkārtējo situāciju Covid-19 pandēmijas laikā vīrusa izplatīšanās ierobežojumu dēļ uzņēmēji mēģināja risināt finanšu situāciju, atsakoties no biroja telpu nomas. Vienlaikus darbinieki, kuriem darba līgumā norādīts, ka viņu darba izpildes vieta ir birojs, kas atrodas uzņēmuma līdzšinējā adresē, tikuši mudināti strādāt attālināti no mājām vai kādas citas vietas, kuru ir norādījis darbinieks. Šādā gadījumā tiek pieļauta kļūda, ja netiek pārskatīti darba līguma nosacījumi, it īpaši, ja līgumā norādīts, kur darbiniekam darba laikā jāatrodas un pastāvīgi jāveic savi tiešie darba pienākumi. Mainoties adresei, no kuras darbinieks pastāvīgi veic savus pienākumus, uzskatāms, ka ir notikuši darba līguma grozījumi un...

Ekonomikas kāpums valstī ir atkarīgs no tā, kad visi sektori atsāks strādāt pilnā sparā – pavasarī vai rudenī. Kamēr epidēmija netiks apstādināta un ierobežojumi netiks atcelti, tā arī dzīvosim – uz valsts atbalsta adatas. Nav jau citas izejas”, uzskata Inna Šteinbuka, Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) priekšsēdētāja, kura padomi vada no 2020. gada 1. janvāra. Žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI februāra numurā viņa skaidro, kā fiskālās disciplīnas prasības "sadzīvo" ar Covid-19 pandēmijas laiku, kad ekonomika nonākusi lejupslīdošā fāzē. Publicējam fragmentus no intervijas. Kāds prognozējas šis gads, kad varētu būt cerības sākt atlabt? Kas Latvijai var līdzēt, lai atlabtu ekonomika? Tagad visi zīlē...

Vairākums biznesa lēmumu ir saistīti ar zināmu risku vai veiksmes faktoru, jo komercdarbībā pat ļoti racionāli un kvalitatīvi izvērtēti lēmumi var nesniegt gaidīto rezultātu un radīt zaudējumus. Ņemot vērā to, ka atbilstoši Komerclikuma 169. panta otrās daļas noteikumiem valdes locekļi solidāri atbild par zaudējumiem, ko viņi nodarījuši kapitālsabiedrībai (turpmāk – sabiedrība), likumsakarīgi rodas jautājums, vai valdes loceklim jāatbild par neveiksmīgu biznesa lēmumu. Šis jautājums jo īpaši aktuāls ir patlaban kad uzņēmumu ilgtspējīga attīstība lielā mērā ir atkarīga no proaktīvas valdes rīcības un radošas pieejas, ieviešot inovatīvas tehnoloģijas un produktus, kā arī īstenojot grūti prognozējamus pasākumus. Kā pieņemt šādus...

Valdības rīcības plānā ir ietverts uzdevums Finanšu ministrijai (FM) līdz šā gada 31. maijam izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes. Šonedēļ plašsaziņas līdzekļos parādījusies informācija par ministriju priekšlikumiem, kas skatīti Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes (NTSP) Budžeta un nodokļu apakšpadomes sanāksmē 12. februārī. Sēdē skatīti piedāvātie virzieni Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2021. - 2025. gadam izstrādei. Kamēr top kaldināti jaunie priekšlikumi, saīsinātā veidā publicējam žurnāla BILANCES JURIDISKIE PADOMI janvāra numurā lasāmo interviju ar Ināru Pētersoni, biedrības Business Against Shadow Economy (BASE) valdes locekli, Veselības aprūpes darba devēju asociācijas izpilddirektori un bijušo Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītāju. Viņa rosina pārskatīt daudzās...

Jautājums: “Firma neparaksta rēķinu par sniegtiem pakalpojumiem jau no jūlija, it kā ir kaut kādas pretenzijas, bet uz piedāvājumu satikties un izrunāt pretenzijas neatsaucas. Rakstiski nekādas pretenzijas nav saņemtas. Uzrakstījām atgādinājumu, kurā minējām, ka parāda nesegšanas gadījumā norādītajā termiņā informācija par parādnieku tiks iekļauta NEMAKSĀTĀJU publiskajā reģistrā. Vai mēs esam tiesīgi iekļaut reģistrā firmu, ja parakstīta rēķina mums nav? Bija noslēgts rakstisks līgums, un līguma tekstā ir teikts: “1. Pasūtītājam ir pienākums parakstīt un atdot Izpildītājam pieņemšanas-nodošanas aktu piecu (5) darbadienu laikā. Atsakoties no pieņemšanas, Pasūtītājam iepriekš minētajā termiņā ir jāiesniedz Izpildītājam rakstiski motivēti pamatojumi. Pasūtītāja pienākumi: savlaicīgi finansēt Līguma...