BJP RAKSTI

2023. gada janvārī un martā Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) ir izskatītas lietas darba tiesībās un konkurences tiesībās, kas var būt noderīgas tiesību normu piemērotājiem. Darba ņēmēju drošības un veselības aizsardzība EST 2023. gada 2. marta spriedums lietā C477/21 IH pret MÁVSTART Vasúti Személyszállító Zrt Lietā skatīts jautājums par darba ņēmēju tiesībām uz dienas un nedēļas atpūtas laiku. Lieta ir nozīmīga visiem darba devējiem un darbiniekiem, lai izprastu savas tiesības un pienākumus, nosakot darba laika ilgumu un adekvātu atpūtas laiku. Izskatāmajā lietā darbinieks ir nodarbināts kā vilciena vadītājs, kura darba vieta ir uzņēmuma darbības vieta Ungārijā. Darba tiesiskajām attiecībām...

Tuvojoties atpūtas sezonai, atkal aktuāli kļūst jautājumi par atvaļinājuma izmantošanu un iespējām samērot darba laiku ar strādājošo vēlmēm, piemēram, paveikt nedēļas darbu dienu ātrāk, pagarinot darba stundas citās dienās. Tāpat vasarā darba devējiem var rasties nepieciešamība nolīgt darbinieku uz nepilnu laiku. Vai svētku dienas pagarina atvaļinājumu? Ikvienam darbiniekam ir tiesības uz ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu. Šāds atvaļinājums nedrīkst būt īsāks par četrām kalendāra nedēļām, neskaitot svētku dienas. Valsts darba inspekcija ir sniegusi skaidrojumu, ka atvaļinājums tiek pagarināts par svētku dienu skaitu. Taču autores ieskatā ir iespējams arī otrs variants – atvaļinājumu nepagarina – darba devējs piešķir atvaļinājumu un pēc iespējas ņem...

Žurnāla 2023. gada janvāra un marta numurā publicētā apskata turpinājums par aktuālākajiem Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumiem publisko iepirkumu lietās.Drukātā žurnāla rakstu arhīvu iespējams lasīt arī tiešsaistē portāla Bilance PLZ (www.plz.lv) sadaļā E–Bilances Juridiskie Padomi. Par balstīšanos uz pilnsabiedrības biedra pieredzi un solidāro atbildību EST 2022. gada 30. septembra rīkojums lietā C592/21 Šajā lietā prejudiciālo jautājumu EST iesniedza Latvijas Administratīvajā rajona tiesa par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (Direktīva 2014/24/ES) 63. pantu, saskaņā ar ko uz attiecīgo profesionālo pieredzi ekonomikas dalībnieki var paļauties...

Daudzas valsts iestādes jau publicējušas pārskatus par 2022. gada darbības rezultātiem. Aizvadītais gads bija gan emocionāli, gan finansiāli smags, ko var skaidrot gan ar Covid–19 pandēmijas izraisītajām sekām, gan Krievijas uzsākto agresīvo karu Ukrainā. Šādos nelabvēlīgos apstākļos uzņēmējiem neklājas viegli, piemēram, Maksātnespējas kontroles dienests 2022. gada darbības pārskatā ziņo, ka pieaudzis gan juridiskās personas maksātnespējas procesu, gan ierosināto tiesiskās aizsardzības procesu skaits. Tomēr daudzi kreditori atteikušies saskaņot uzņēmuma tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu. Analizējot konkrētus gadījumus, konstatēts, ka „tiek nobēdzināta parādnieka manta, notikusi uzņēmuma pāreja, parādnieks tīši novests līdz maksātnespējai, līdz ar to maksātnespējas procesā norit garas tiesvedības un kriminālprocesi,...

Žurnāla 2023. gada janvāra numurā publicētā apskata turpinājums par aktuālākajiem Eiropas Savienības Tiesas (EST) spriedumiem publisko iepirkumu lietās. Drukātā žurnāla rakstu arhīvu iespējams lasīt arī tiešsaistē portāla Bilance PLZ (www.plz.lv) sadaļā E–BILANCES JURIDISKIE PADOMI. Pamatnolīguma vērtība EST 2022. gada 14. jūlija spriedums apvienotās lietas C–274/21 un C–275/21 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/24/ES (2014. gada 26. februāris) par publisko iepirkumu un ar ko atceļ Direktīvu 2004/18/EK (turpmāk – Direktīva 2014/24), 33. panta 1. punkts nosaka, ka līgumslēdzējas iestādes var slēgt pamatnolīgumus ar noteikumu, ka tās piemēro šajā direktīvā paredzētās procedūras. Pamatnolīgums ir vienošanās, ko viena vai vairākas līgumslēdzējas iestādes un...

Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) 2022. gada beigās un 2023. gada sākumā ir izskatītas tiesību normu piemērotājiem noderīgas lietas, kas saistītas ar darba un nodarbinātības tiesībām. Arī šajā rakstā aplūkotās lietas EST tika skatītas atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantam, t.i., sniedzot prejudiciālo nolēmumu. 1 Sk. žurnāla 2023. gada februāra numura rakstu „Eiropas Savienības Tiesas aktualitātes fizisku personu datu apstrādes lietās”. Kā jau minēts iepriekšējos apskatos1, LESD 267. pants (bijušais EKL 234. pants) paredz, ka EST kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. Attiecībā uz EST tiesas pienākumu izskatīt lietu un pieņemt prejudiciālo nolēmumu judikatūrā ir...

Turpinām apskatīt 2022. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Piedāvājam iepazīties ar Senāta Civillietu departamenta trīs spriedumu apskatu – vienā no tiem risināts strīds par komercsabiedrības valdes locekļa tiesībām saņemt atlīdzību, bet divos – par darbinieku skaita samazināšanas norisi uzņēmumā. Atlīdzība par valdes locekļa amata ieņemšanu 2022. gada 3. oktobra spriedums lietā Nr. SKC–48/2022 (C30474417) Lietas faktiskie apstākļi 2011. gada 26. septembrī prasītājs dibinājis SIA, kurā bijis visu kapitāla daļu īpašnieks un valdes loceklis. Atbilstoši 2011. gada 1. oktobrī noslēgtajam darba līgumam prasītāja alga noteikta 710 eiro (500 latu) mēnesī. 2014. gada 15. augustā SIA kapitāla daļas pārgājušas...

Aizvadītais gads Senāta Civillietu departamentam bijis sekmīgs, jo lietu izskatīšanas koeficients bijis 107 procenti – kopā izskatīts 973 lietas, kas ir par 60 lietām vairāk nekā Senātā gada laikā saņemtās 913 lietas. Attiecīgi gada nogalē līdz 365 lietām samazinājies no iepriekšējiem gadiem neizskatīto lietu atlikums. Civillietās saglabājusies arī augsta kasācijas tiesvedības filtra efektivitāte – aptuveni 77 procentos gadījumu no saņemtajām lietām kasācijas tiesvedība netika ierosināta. Savukārt no izskatītajām tikai 12 lietās pārsūdzētie spriedumi atstāti negrozīti. Blakus sūdzībām šis rādītājs bijis vēl augstāks – 81,6 procentos gadījumu tiesvedība netika ierosināta. Šādi statistikas dati izskanēja gada sākumā sasauktajā Augstākās tiesas plēnumā, kurā...

2022. gada nogalē Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome galīgajā lasījumā pieņēma Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīvu, kas jau tuvākajos gados ievērojamam skaitam Eiropas, tātad arī Latvijas uzņēmumu noteiks obligātu pienākumu ziņot par ilgtspējas pieejām, mērķiem un rezultātiem. Revīzijas, nodokļu un konsultāciju pakalpojumu uzņēmuma KPMG Baltics organizētajā vebinārā „Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva. Kam, kad un kā būs jāziņo?” KPMG Latvijā ESG un ilgtspējas konsultāciju pakalpojumu vadītāja Ieva Kustova un KPMG Latvijā ESG un ilgtspējas konsultante Kristiāna Plāte skaidroja, ko maina Korporatīvās ilgtspējas ziņošanas direktīva, kādas ir tās pamatprasības, uz ko attiecas un kad tiek ieviesta. Ilgtspējas ziņošanas attīstība un prasības ES...

Uzņēmumiem, kuri veic preču un pakalpojumu tirdzniecību patērētājiem, jo īpaši digitālajā jomā, kā arī pārrobežu mērogā, svarīgi ņemt vērā jaunās izmaiņas normatīvajā regulējumā. Saeima 9. februārī otrajā lasījumā steidzamības kārtā pieņēma grozījumus Negodīgas komercprakses aizlieguma likumā, kas izriet no 2019. gada 27. novembrī pieņemtās Direktīvas (ES) 2019/21611 prasībām. Grozījumi paredz gan dažādu negodīgu komercprakšu aizliegumus, gan jaunas iespējas patērētājiem savu tiesību aizsardzībā, gan izmaiņas komersantiem piemērojamo naudas sodu apmēros un noteikšanas kārtībā. Patērētāju aizsardzība pieaugs Patērētāju tiesību aizsardzībā negodīgas komercprakses situācijās konstatētas nepilnības Eiropas Savienības (ES) līmenī. Jaunais regulējums šos „caurumus” plāno labot, paredzot patērētājiem, pret kuriem īstenota vai kurus...

Ņemot vērā nekustamā īpašuma aktualitātes, kā arī aktuālo ekonomisko situāciju Latvijā un ārvalstīs, tiek uzdoti arvien vairāk jautājumu par nomas un īres līgumiem un to slēgšanu. Temats ir ļoti aktuāls, tāpēc, slēdzot līgumus, ir svarīgi pārliecināties, vai tajos iekļautie nosacījumi nodrošina un pasargā nekustamā īpašuma īpašniekus no negodprātīgas rīcības un zaudējumiem. Lai gan īre un noma ir kādas lietas lietošanas tiesību piešķiršana par maksu, atšķiras minēto terminu nozīmes lietojums, proti, to nozīmes atšķirības vērojamas konkrēto lietu izmantojuma veidā. Noma vai īre ir līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai pusei kādas lietas lietošanu par zināmu maksu. Īres līgums...

2023. gada 1. jūlijā stāsies spēkā Komerclikuma grozījumi (grozījumi), kas būtiski skars tieši akciju sabiedrību regulējumu. Lai gan akciju sabiedrība (AS) salīdzinājumā ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību (SIA) ir salīdzinoši retāk izmantota komercsabiedrības forma, kas skaidrojams gan ar daudz stingrākām dibināšanas prasībām, gan imperatīvāku regulējumu attiecībā uz pārvaldību, vēsturiski nereti šī komercsabiedrības forma tika izvēlēta tieši tā iemesla dēļ, ka AS nebija pienākuma atklāt to akcionāru sastāvu. Jau 2018. gadā ieviestais regulējums, uzliekot par pienākumu AS atklāt patiesos labuma guvējus un to kontroles ķēdes, lielā mērā padarīja publiski zināmus lielākos AS akcionārus. Tomēr ar grozījumu spēkā stāšanos AS valdei tiks...

Turpinām apskatīt 2022. gada nozīmīgākos tiesu nolēmumus darba tiesisko attiecību strīdos. Šai reizē iepazīstinām ar diviem Senāta Civillietu departamenta spriedumiem, no kuriem viens saistīts ar strīdu par uzņēmuma komercnoslēpuma iespējamo izpaušanu, bet otrs – par tiesībām prasīt mantisko zaudējumu atlīdzinājumu par naudas vērtības kritumu. Kā konstatējama komercnoslēpuma izpaušana Senāta Civillietu departamenta 2022. gada 22. decembra spriedums lietā Nr. SKC–188/2022 (C33369520) Lietas faktiskie apstākļi1 1 Faktiskie apstākļi tiek norādīti tajā daļā, par kuru Senāts ierosināja kasācijas tiesvedību. Darba devēja atstādināja darbinieci no darba, rīkojumā norādot, ka tā ir konstatējusi nelikumīgu informācijas iegūšanu, izmantošanu un izpaušanu trešajām personām. Darbinieces sūtītā informācija no...

Saskaņā ar Nacionālās drošības likumā noteikto valstī ir spēkā normatīvie akti, kas liedz bez īpašnieka vai valdītāja atļaujas fotografēt vai filmēt tā dēvētos kritiskās infrastruktūras objektus, ja pie šī objekta izvietota noteikta parauga informatīva norāde. Par kritisko infrastruktūru pēdējā gada laikā daudz esam dzirdējuši Krievijas uzsāktā kara Ukrainā sakarā. Šādi valsts īpaši aizsargāti objekti ir arī Latvijā, un attiecībā uz tiem ir jāievēro īpaši drošības pasākumi, tostarp liegums bez saskaņošanas tos fotografēt, filmēt un uzņemto materiālu izplatīt internetā. Vispirms šādu kārtību paredzēja Ministru kabineta (MK) 2017. gada 6. jūnija noteikumi Nr. 299 „Grozījumi Ministru kabineta 2010. gada 1. jūnijā noteikumos...

Eiropas Savienības Tiesa 2023. gada janvārī pieņēmusi vairākus spriedumus lietās, kas skatītas atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību (turpmāk – LESD) 267. pantam. Rakstā apskatīti divi janvāra pirmajā pusē pieņemtie spriedumi, kuri skar fizisko personu datu aizsardzības un privātuma jautājumus. LESD 267. pants (bijušais EKL 234. pants) paredz, ka Eiropas Savienības Tiesas (turpmāk – EST) kompetencē ir sniegt prejudiciālus nolēmumus. EST ir atzinusi: „Stingra šā pienākuma ievērošana ir obligāts nosacījums, lai visā Kopienā vienlaicīgi un vienveidīgi piemērotu Kopienas noteikumus. Konkrētāk, dalībvalstīm ir pienākums neieviest nekādus pasākumus, kas varētu ietekmēt tiesas jurisdikciju attiecībā uz jebkuru jautājumu, kas saistīts ar: 1) Kopienas...