BJP RAKSTI

Noslēdzot šo gadu, apskatīsim Latvijas Republikas Senāta departamentu divus rīcības sēžu (lietu skata departamenta tiesnešu kolēģija triju tiesnešu sastāvā) lēmumus, kas skar jautājumus, kuros radušies strīdi darba tiesisko attiecību jomā. Līdz ar tiesnešu kolēģijas lēmumu par atteikumu ierosināt kasācijas tiesvedību stājas spēkā pārsūdzētais spriedums un tas kļūst izpildāms. Darba līguma uzteikums, ja darbinieks, arodbiedrības biedrs, ilgstoši slimo Jau iepriekšējā žurnāla numurā rakstījām, ka Darba likuma (DL) 110. pantā ir nostiprināta īpaša aizsardzība uzteikuma gadījumā darbiniekiem, kuri ir arodbiedrības biedri. Apskatīsim darba devēja pienākumus situācijā, kad tas ir nolēmis uzteikt darba līgumu darbiniekam, arodbiedrības biedram, DL 101. panta pirmās daļas 11....

Jāatzīst, ka 2022. gads Konkurences padomei nav bijis izņēmums, joprojām saglabājās divas galvenās iestādes prioritātes – atklāt un novērst smagākos konkurences tiesību pārkāpumus, kā arī aktīvi veikt tirgus dalībnieku, pasūtītāju un citu interesentu izglītošanu, lai veidotu gan izpratni, gan celtu konkurences kultūru. Karteļi publiskajos iepirkumos joprojām dominē, ja skatāmies kopumā uz iestādes paveikto. Karteļi publiskajos iepirkumos 2022. gadā konstatēti karteļi gan vairākos pašvaldību organizētājos iepirkumos, gan bijusi pirmā pārkāpuma izpētes lieta, kad kartelis konstatēts tieši privātā pasūtītāja organizētajā iepirkumā. Bez karteļu pārkāpuma izpētes lietām var minēt arī prevencijas1, kuras iestāde veic kā alternatīvu formālai lietas izpētei gadījumos, kad saskata, ka...

Apjomīgi Darba likuma grozījumi stājās spēkā 2022. gada 1. augustā. Tie attiecināmi uz vairākām izmaiņām darbinieku nodarbinātībā – darba līguma saturu, nodarbinātības noteikumiem, atvaļinājumiem un iespējamām atkāpēm koplīgumos. Šīm likuma izmaiņām bija veltīts arī zvērinātu advokātu biroja (ZAB) Cobalt rīkotais vebinārs „Kas jauns darba tiesību jomā?”. Likuma izmaiņas, kas stājās spēkā pirms nepilna pusgada, ļauj darbiniekam saskaņot darba laiku ar privātās dzīves vajadzībām, skaidroja Ivo Maskalāns, zvērināts advokāts, ZAB Cobalt vecākais speciālists. Likuma grozījumi lielā mērā izstrādāti, lai pārņemtu 2019. gada 20. jūnija Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 2019/1152 par pārredzamiem un paredzamiem darba apstākļiem Eiropas Savienībā un Eiropas Parlamenta...

Komerclikuma 169. pants noteic, ka valdes un padomes loceklim pienākumi jāpilda kā krietnam un rūpīgam saimniekam, jo pretējā gadījumā var iestāties solidāra atbildība par zaudējumiem, ko tie varētu būt nodarījuši sabiedrībai. Ekonomiskā krīze un ar to saistītie riski ietekmē arī biznesa lēmumus, un, iespējams, uzņēmējam būs jāpierāda, ka konkrētos apstākļos šādi lēmumi bijuši vislabākie. Kas varētu kalpot kā pierādījums un kā izvairīties no riskiem, saruna ar Eviju Novicāni, zvērinātu advokāti, Zvērinātu advokātu biroja Novius partneri, kura ilgus gadus rūpīgi pētījusi valdes locekļa atbildības jautājumus. Kā nonācāt līdz valdes locekļa atbildības jautājumu izpētei? Savulaik man par valdes locekļa rīcību bija jāraksta...

Tiesvedības praksē ir ierasts, ka juridiskas personas lietas ved tā pilnvarota persona, savukārt fiziska persona izvēlas sev pārstāvi tikai sarežģītākās lietās. Komercdarījumos visbiežāk personas izvēlas izdot pilnvaru kādai trešajai personai pārstāvēt savas intereses, ja plānotā darījuma vai lēmuma pieņemšanas laikā tās nav Latvijā vai ja ir pārliecība, ka profesionālis intereses pārstāvēs vislabāk. Arī šķīrējtiesvedības praksē puses sarežģītākās lietās pilnvaro personu, kas ir uzņēmuma pārstāvis un pārzina uzņēmuma procesus, vai zvērinātu advokātu, kurš spēs adekvāti un aukstasinīgi noreaģēt brīdī, kad pats prasītājs nespēj valdīt emocijas. Pilnvaras devējs un pilnvarnieks uzņemas savstarpējas saistības – pusēm ir gan tiesības, gan pienākumi. Ar pilnvarojuma...

Banku aizdevumi joprojām veido galveno finansējuma avotu Latvijas uzņēmējiem. Tomēr tas nav vienīgais uzņēmējdarbībai pieejamais naudas aizņemšanās avots. Mēs redzam, ka uzņēmējiem aug interese par alternatīvām finansējuma iespējām. Šajā rakstā plašāk par naudas piesaisti kapitālas tirgos. Pēdējos gados Latvijas kapitāla tirgus ir kļuvis arvien pieejamāks mazajiem un vidējiem uzņēmējiem. Tas tā ir noticis, pateicoties vairākiem faktoriem. Pirmkārt, regulējošo institūciju iniciatīvai – ir pieņemts un tiek realizēts plāns kapitāla tirgus attīstībai, notiek diskusijas un izglītojoši semināri. Sadarbībā ar nozari ir radīta vide potenciālā emitenta konsultēšanai un atbalstam, uzrauga paspārnē sākusi strādāt profesionālu konsultantu grupa (Vērtspapīru smilškaste), kas bez maksas izvērtē potenciālo...

Darba likuma 110. pantā ir nostiprināta īpaša aizsardzība darbiniekiem, kuri ir arodbiedrības biedri. Proti, darba devējam aizliegts uzteikt darba līgumu darbiniekam, arodbiedrības biedram, bez attiecīgās arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, ja darbinieks ir arodbiedrības biedrs vairāk nekā sešus mēnešus. Izņēmumi Darba likumā ir gadījumi, kas noteikti likuma 47. panta pirmajā daļā (darba līguma uzteikums pārbaudes laikā) un 101. panta pirmās daļas 4. punktā ( darbinieks, veicot darbu, ir alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī), 8. punktā (ir atjaunots darbā darbinieks, kurš agrāk veica attiecīgo darbu) un 10. punktā (tiek likvidēts darba devējs — juridiskā persona vai personālsabiedrība). Savukārt, ja darba līgumu paredzēts...

Rīgas šķīrējtiesas konsultantiem ik dienas tiek uzdoti jautājumi ne tikai par šķīrējtiesvedību un dokumentu sagatavošanu, bet arī par dokumentu veidiem un to izmantošanu darījumos starp pusēm. Aizdevuma noformēšanas un parāda atgūšanas iespējas ir ļoti plašas, tāpēc nevar noteikt vienu vai divus labākos juridiskos risinājumus. Aizdevuma līgumiem, vekseļiem, parādzīmēm, notariāli apstiprinātiem aktiem, kas apliecina aizdevuma faktu, ir gan savi plusi, gan mīnusi, gan izmantošanas specifika. Arī divu līdzīgu darījuma dokumentu izmantošana tiesvedībā, šķīrējtiesvedībā vai piedziņas procesā, kad saistības netiek pildītas un parāds netiek atmaksāts labprātīgi, var noritēt ļoti atšķirīgi. Par iemeslu tam parasti ir ne tikai aizdevuma dokumentu noformēšanas nepilnības, bet...

Pienācis gada noslēdzošais mēnesis, kas mudina atskatīties uz iepriekš paveikto. Aizejošais gads nav bijis viegls ne finansiāli, ne emocionāli, jo Eiropā atgriezies kara rēgs, līdzi nesot postu un ciešanas ukraiņu tautai, arī ekonomisko krīzi, kas atbalsojas daudz tālāk par Eiropas kontinentu. Vienlaikus izmisums mijies ar cerībām, ka uzvara pār agresorvalsti Krieviju ir iespējama, lai gan sagaidāms, ka ar ziņām par karadarbības norisi būs jāsadzīvo arī 2023. gada sākumā. Šis laiks liek pārvērtēt mūsu vērtības, mainīt biznesa lēmumus, meklēt jaunas iespējas, kā tikt galā ar enerģētisko krīzi un inflāciju. Grūti lēmumi sagaidīs arī decembra sākumā vēl neizveidoto Latvijas valdību, kurai jārisina...

Rakstā turpināts sniegt ieskatu aktuālākajos Latvijas Republikas Senāta nolēmumos publisko iepirkumu lietās. Sākums oktobra žurnāla numurā. Atteikšanās noslēgt iepirkuma līgumu Senāta 2022. gada 26. maija lēmums lietā SKA–803/2022 Pasūtītājs pēc iepirkuma komisijas lēmuma – atzīt pieteicēju par konkursa uzvarētāju – pieņemšanas pieteicējai nosūtīja vēstuli ar aicinājumu 10 darba dienu laikā izmantot piešķirtās iepirkuma līguma noslēgšanas tiesības. Pieteicēja uz minēto pieprasījumu atbilstoši nereaģēja, tāpēc līguma slēgšanas tiesības tika piešķirtas citam pretendentam. Savukārt pieteicēja uzskatīja, ka tā nav atteikusies no līguma slēgšanas tiesību izmantošanas, tāpēc pārsūdzēja pasūtītāja pieņemto lēmumu par līguma slēgšanas tiesību iešķiršanu citam pretendentam. Kā atzinusi rajona tiesa savā spriedumā,...

Darba likums noteic darba devējam pienākumus, kas jāievēro gan pirms uzteikuma izsniegšanas, gan pēc. Ja runājam par darba devēja pienākumiem pirms uzteikuma izsniegšanas, tas nozīmē, ka tie ir jāizpilda, pirms tiek uzteikts darba līgums, nevis vienlaikus ar uzteikumu vai pēc uzteikuma izsniegšanas. Vērts arī ievērot regulējumu attiecībā uz līgumsodu piedziņu pēc darba attiecību pārtraukšanas. Darba devējam ir uzmanīgi jālasa Darba likuma normas, jo pretējā gadījumā rīcība var novest pie nevajadzīgiem darba strīdiem, pārpratumiem un tiesvedībām. Piemēram, pirms uzteikuma izsniegšanas darba devējam ir: jāpārliecinās, ka nepastāv Darba likuma 109. pantā minētie ierobežojumi un aizliegumi; jānoskaidro, vai darbinieks ir arodbiedrības biedrs. Nav...

Kopš apbūves tiesību institūta ieviešanas aizritējuši vairāk nekā pieci gadi, ļaujot praksē saprast regulējuma priekšrocības un nepilnības. No 2017. gada 1. janvāra Civillikuma trešā daļa „Lietu tiesības” papildināta ar jaunu nodaļu „Apbūves tiesība”. Civillikuma 1129.1 pants paredz: „Apbūves tiesība ir ar līgumu piešķirta mantojama un atsavināma lietu tiesība celt un lietot uz sveša zemes gabala nedzīvojamu ēku vai inženierbūvi kā īpašniekam šīs tiesības spēkā esamības laikā. Apbūves tiesībai piemērojami noteikumi, kas attiecas uz nekustamām lietām, izņemot pirmpirkuma tiesību un izpirkuma tiesību. Uz apbūves tiesības pamata uzceltā nedzīvojamā ēka (inženierbūve) ir uzskatāma par apbūves tiesības būtisku daļu.” „Patlaban apbūves tiesību institūts...

Pēdējos gados ēnu ekonomikas indekss Latvijā nav samazinājies. 2018. gadā tas veidoja 20,24% no iekšzemes kopprodukta (IKP), bet 2021. gadā – 20,22% no IKP.1 „Aplokšņu algas” jeb nedeklarētie darba ienākumi, kas iegūti, vedot dubulto grāmatvedību un izvairoties no nodokļu nomaksas, veido būtisku ēnu ekonomikas daļu. Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (VID) 2020. gadā veikto ikgadējo novērtējumu nedeklarēto darba ienākumu īpatsvars Latvijā vēl joprojām ir augsts. Pēc VID aplēsēm, 2018. gadā „aplokšņu algās” tika izmaksāti apmēram 17,5% no kopējiem darba samaksas ienākumiem, bet 2020. gadā – 17,1%.2 Lai arī no minētajiem datiem izriet, ka „aplokšņu algu” izmaksas samazinājās, tomēr šis samazinājums...

Kopš 2019. gada ir spēkā Patērētāju tiesību aizsardzības likuma grozījumi, ar kuriem tika ieviesti ierobežojumi patērētāju kreditēšanas reklāmai. Aktuālās redakcijas regulējums aizliedz reklamēt patērētāju kreditēšanas pakalpojumus, tomēr pieļaujot atsevišķus izņēmumus, kuru interpretēšanā reklāmdevēju un patērētāju tiesību aizsargu pozīcijas nereti atšķiras. Kas ir reklāma? Atbilstoši Reklāmas likuma 1. pantam reklāma ir ar saimniecisko vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma, tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem. Reklāmas likuma 3. pants nosaka, ka reklāmai jābūt likumīgai, patiesai un objektīvai, tā veidojama saskaņā ar godprātīgu reklāmas...

Tehnoloģiju attīstības ziņā pasaule strauji mainās. Cilvēka radītas programmatūras neatkarīga, inteliģenta darbība vairs nav tikai zinātniskās fantastikas temats. Mākslīgais intelekts ienāk arī grāmatvedības nozarē, izskaitļo nodokļu riskus u.tml. Taču kurš uzņemsies juridisku atbildību par tā darbības sekām? Kā patlaban tiek risināts atbildības sadalījums automatizēto datorsistēmu un citu iekārtu nodarīta kaitējuma gadījumos? Šos jautājumus iztirzājam sarunā ar Ritvaru Purmali, SIA Jāņa Kārkliņa zvērinātu advokātu birojs juristu, kurš specializējies mākslīgā intelekta jautājumos. Kas mūsdienās tiek saprasts ar jēdzienu „mākslīgais intelekts”? Tā ir jebkura datorprogramma, vai arī piemērojami specifiskāki definīcijas kritēriji? Mākslīgā intelekta galvenā atšķirības pazīme no jebkuras citas programmatūras, kas veic kādu...