BILANCES JURIDISKIE PADOMI E-ARHĪVS

Līderību mākslīgā intelekta tehnoloģiju attīstībā, cita starpā, var nodrošināt skaidrs un pārskatāms regulējums. Līdz ar to Eiropas Savienība (ES) asā sacensībā ar ASV, Ķīnu un citām lielvarām ir centusies iespējami drīzā laikā veidot regulējumu, kas radītu skaidrus noteikumus tirgus dalībniekiem, vecinātu inovācijas un vienlaikus garantētu cilvēka pamattiesību aizsardzību. Eiropas Padome 2024. gada 21. maijā pieņēma Mākslīgā intelekta aktu (turpmāk – MI Akts) un ir sagaidāms, ka pavisam drīz tas tiks galēji apstiprināts no Eiropas Parlamenta un Eiropas Padomes puses​. MI Akts ir tapis straujas tehnoloģiskas izaugsmes laikā un ES likumdevēji ir bijuši spiesti MI Akta izstrādes procesā vairākas reizes būtiski mainīt un pielāgot MI Akta tekstu, lai sekotu līdzi jaunākajām tendencēm un problemātikai mākslīgā intelekta (MI) regulācijas jautājumos. Tādā veidā pēdējā Akta redakcijā ir iestrādāts ģeneratīvā MI un vispārīgu MI modeļu regulējums. Sagaidāms, ka daudzi jautājumi, piemēram, izpratne par augsta riska sistēmām, vēl tiks atrisināti ar ES īstenošanas regulu un Eiropas Komisijas...

JURISTA PADOMS Opcijas un opciju līgumu veidi. Reinis Sokolovs, Mag. Iur., ZAB Vilgerts partneris un korporatīvās prakses vadītājs Mākslīgā intelekta akts – kā labāk sagatavoties? Anna Marta Riekstiņa, ZAB Ellex Kļaviņš zvērināta advokāta palīgs, Edvijs Zandars, ZAB Ellex Kļaviņš asociētais partneris, zvērināts advokāts Ko maina jaunie Šķīrējtiesu likuma grozījumi? ZAB Sorainen rīkotās diskusijas atziņas apkopoja Ikars Kubliņš KOMERCTIESĪBAS Par tiesībām iesniegt nepilnīgu pirmreizējo akcionāru reģistra nodalījumu. Pēc Uzņēmumu reģistra informācijas KONKURENCE Konkurences neitralitātes princips un tā pārkāpumu izpausmes. Anetes Vitjazevas, Konkurences padomes Konkurences veicināšanas departamenta galvenās juristes, skaidrojumu pierakstīja Inese Helmane KOMERCPRAKSE PTAC uzraudzīs nelikumīga satura izplatību tiešsaistē. Pēc Patērētāju tiesību aizsardzības centra informācijas NODOKĻI Aktualitātes Eiropas Savienības nodokļu tiesībās. Jūlija Sauša, Mag. iur., Jūlijas Saušas juridiskais birojs valdes priekšsēdētāja IEPIRKUMI Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU...

Vasaras vidus, atvaļinājumu sezona, bet komercdarbībā iesaistītajiem tā pa īstam atslābt nesanāk, jo likumi ir spēkā arī tad, kad Saeima ir devusies vasaras atvaļinājumā. Šogad tas paredzēts no 21. jūnija līdz 3. septembrim. Saeimas pavasara sesijā, kas aizsākās 8. aprīlī, tika pieņemti septiņi jauni likumi un 79 grozījumi jau esošajos likumos. Iespējams, ne visām normatīvā regulējuma izmaiņām, kas attiecas uz komercdarbību, grāmatvedības kārtošanu un nodokļu jomu, pagūts izsekot. Grāmatvežiem un uzņēmumu vadītājiem daudz laika aizņēma gada atskaišu sagatavošana. Tāpēc arī vasarā būtu jāieskatās mūsu žurnālos Bilance un Bilances Juridiskie Padomi, kā arī portālā Bilance PLZ, lai pārliecinātos, ka pats svarīgākais ir ņemts vērā. Turklāt valdībai šāds vasaras brīvlaiks nav paredzēts, tāpēc tā turpina izdot Ministru kabineta noteikumus, kuri arī ietekmē uzņēmējdarbībā iesaistīto ikdienu. Šai numurā vēršam uzmanību arī uz Eiropas Savienības normatīvo regulējumu, kā, piemēram, Mākslīgā intelekta aktu un Digitālo pakalpojumu aktu, kuru prasības attieksies arī uz vietējiem uzņēmumiem. Īpaši uzmanīgiem attiecībā...

Kopš Krievijas bruņotā iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī sankciju tvērums turpina vērsties plašumā. Finanšu sankcijām tiek pakļautas aizvien jaunas personas, savukārt sektorālās sankcijas tiek noteiktas jaunām preču un pakalpojumu grupām. Latvijas un Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā ir noteikts, ka sankcijas ir obligātas un jāievēro visām personām. Uzņēmējiem ir svarīgi zināt, kā pārvaldīt sankciju riskus un nodrošināt atbilstību, vienlaikus nekavējot saimniecisko darbību. Svarīgākie ES sankciju veidi Sankcijas var tikt vērstas pret valsti vai teritoriju, piemēram, pret Krieviju, Baltkrieviju, Irānu, Krimas pussalu. Tās var tikt vērstas arī pret juridiskajām vai fiziskajām personām, organizācijām un personu grupām, tajā skaitā arī pret kuģiem un lidmašīnām, kā arī pret ekonomikas nozarēm/sektoriem, piemēram, finansēm, tirdzniecību, transportu, vebinārā „Sankciju atbilstība uzņēmējiem – padomi risku pārvaldīšanai un sankciju ietekme uz līgumiem” skaidroja Edvīns Draba, ZAB Sorainen vecākais jurists, sertificēts naudas atmazgāšanas novēršanas speciālists. Latvijā juridiski saistošie sankciju režīmi ir Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) sankcijas, Eiropas Savienības (ES) sankcijas, Latvijas...

Izskatot lietu par pieteicēja atvaļināšanu no dienesta veselības stāvokļa dēļ, Senāts spriedumā izteicis arī vairākas nozīmīgas tēzes, kas saistītas ar Administratīvā procesa likuma normu piemērošanu. 1 Šai lietai ir slēgtas lietas statuss, tāpēc nav norādīts sprieduma sastādīšanas datums un lietas numurs. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada [..] spriedums lietā Nr. [..], SKA– /2023.1 Ar Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas (turpmāk – Komisija) atzinumiem atzīts, ka pieteicēja veselības stāvoklis 1) neatbilst dienestam II amatu grupā ar ieroča nēsāšanu un lietošanu, 2) neatbilst dienestam I amatu grupā. Pamatojoties uz minētajiem atzinumiem, Valsts policija pieņēma lēmumu par pieteicēja atvaļināšanu no dienesta. Ar Iekšlietu ministrijas lēmumu Valsts policijas pieņemtais lēmums atstāts negrozīts. Pieteicējs vērsās administratīvajā tiesā un lūdza atcelt Iekšlietu ministrijas lēmumu, kā arī uzlikt pienākumu ministrijai atlīdzināt viņam zaudējumus nesaņemtās darba samaksas apmērā un uzlikt pienākumu valsts SIA „” (turpmāk – Poliklīnika) atlīdzināt zaudējumus 100 eiro. Apgabaltiesa pieteikumu noraidīja, savukārt Senāts atstāja spēkā...

EK ģenerāldirektorātu 2024. gada pārvaldības plāni 1 EC. Management Plan 2024. DG Taxation and Customs Union. Nr. Ares(2024)877829, 06/02/2024. Pieejams: https://commission.europa.eu/document/download/ e7ae3208-f97c-406f-8031-9bb57881a605_en?filename=comm_mp_2024.pdf. 2 T.i., BEFIT, HOT, TP, UNSHELL, FASTER, ViDA. Eiropas Komisijas (EK) ģenerāldirektorāti šā gada 8. maijā publicēja savus pārvaldības plānus 2024. gadam1, kas sniedz labu pārskatu par turpmāko mēnešu darba jomām. Nodokļu un muitas savienības ģenerāldirektorāta (TAXUD) plāns liecina, ka 2024. gadā tas koncentrēsies uz atbalstu sarunām par izskatāmajiem priekšlikumiem.2 TAXUD jo īpaši ierosinās pasākumus, kas atspoguļotu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) darbu, lai standartizētu informāciju un nodokļu administrācijai veiktu atbilstošu riska novērtējumu (DAC9). Paredzēts, ka tiks iesniegts pieņemšanai arī priekšlikums grozīt pievienotās vērtības nodokļa (PVN) administratīvās sadarbības sistēmu, lai vēl vairāk pilnvarotu dalībvalstu daudzpusējo brīdinājuma sistēmu PVN krāpšanas apkarošanai (Eurofisc) cīņā pret krāpšanu PVN jomā un pārvarētu šķēršļus PVN informācijas apmaiņā ar citām iestādēm (t.i., Eiropolu, Eiropas biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF) un Eiropas Prokuratūrai jeb EPPO). Tāpat paredzams,...

Neviena komersanta pašmērķis nav tiesāšanās. Vismaz tā tam vajadzētu būt. Tomēr komercdarbības vide, tāpat kā dzīve, ir pilna negaidītu pavērsienu un dažādu pārsteigumu – gan patīkamu, gan nepatīkamu. Jebkurš – gan cilvēks, gan uzņēmums – var nonākt strīda situācijā ar kādu savu kaimiņu, sadarbības partneri vai konkurentu, un – var sākties tiesvedības process. Protams, ir ieteicams strīdus to sākumposmā censties atrisināt sarunu ceļā, tomēr var pienākt brīdis, kad sarunas nonāk strupceļā. Un tad, kā ierasts dzirdēt Holivudas filmās, viena no strīda pusēm paziņo: „Tiksimies tiesā! Ar Jums sazināsies mani advokāti.” Tiesvedības procesa uzsākšana civillietā 1 „Izrādei ir jāturpinās!” – angļu val. Kā sākas tiesvedības process civillietā? Tā strīda puse, kas uzskata, ka tās tiesības vai intereses ir kaut kādā veidā aizskartas vai apdraudētas, sagatavo prasības pieteikumu, pievieno tam pierādījumus, samaksā valsts nodevu un iesniedz pieteikumu pilsētas vai rajona tiesā. Tiesa desmit dienu laikā pieņem lēmumu – ierosināt civillietu vai nē. Ja prasības...

Šajā un turpmākajos rakstos tiks apskatīti aktuālie Latvijas Republikas Senāta nolēmumi publisko iepirkumu lietās. Apskats veidots par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Senāta nolēmumiem. Procesuālie jautājumi – sūdzības atstāšana bez izskatīšanas un termiņš kasācijas sūdzības iesniegšanai Senāta 2023. gada 14. februāra rīcības sēdes lēmumā lietā SKA–519/2023 ir skatīts jautājums par Publisko iepirkumu likuma 69. panta pirmās daļas 2. punktu, kas paredz, ka Iepirkumu uzraudzības birojs (turpmāk – IUB) ir tiesīgs iesniegumu atstāt bez izskatīšanas, ja attiecībā uz iepirkuma procedūru par to pašu priekšmetu un uz tā paša pamata jau bija iesniegts un izskatīts iesniegums. Pieteicēja vērsās tiesā un pārsūdzēja IUB 2021. gada 13. decembra lēmumu, ar kuru atstāts bez izskatīšanas pieteicējas apstrīdēšanas iesniegums, jo izteiktie iebildumi pēc būtības jau tika izvērtēti biroja iepriekšējā (2021. gada 23. novembra) lēmumā. Jānorāda, ka konkrētajā gadījumā pieteicēja sākotnēji konkursā tika atzīta par vienu no uzvarējušajiem pretendentiem, bet, izskatot citu pretendentu iesniegtās sūdzības par konkursa rezultātiem, IUB...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt noderīgus Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas būtiski uzņēmuma valdēm, skaidro tiesību uz taisnīgu tiesu un administratīvā procesa norisi. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2023. gada 19. jūlija rīcības sēdes lēmums lietā Nr. SKA662/2023 (A420148222) Šajā lietā radās strīds par to, vai ir uzskatāms, ka lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu ir paziņots juridiskajai personai, ja brīdī, kad lēmums par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu tiek ievietots Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), juridiskajai personai vairs nav valdes. Saskaņā ar likuma „Par nodokļiem un nodevām” 60. pantu VID ir tiesības uzsākt procesu par juridiskās personas nokavēto nodokļu maksājumu atlīdzināšanu budžetam no personas, kura ir bijusi šīs juridiskās personas valdes loceklis vai kura faktiski īsteno valdes funkcijas un uzdevumus laikā, kad attiecīgie nokavētie nodokļu maksājumi ir izveidojušies (turpmāk — valdes loceklis), ja tiek izpildīti visi turpmāk...

Kādi Uzņēmumu reģistra informācijas sistēmu pakalpojumi var būt noderīgi arī grāmatvedībā un laikus sniegt būtisku informāciju, piemēram, par biznesa partneriem? Vai neaktualizēta juridiskā adrese var kļūt par iemeslu uzņēmuma izslēgšanai no Komercreģistra? Kā digitalizācija un procesu automatizācija maina un mainīs klientu pieredzi? Atbildes uz šiem jautājumiem skaidrojām sarunā ar Laimu Letiņu, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāri. Viņa pēc uzvaras konkursā šai amatā stājās salīdzinoši nesen – šā gada 2. aprīlī. Pārnākot no iepriekšējās darbavietas Latvijas Finanšu nozares asociācijā, L. Letiņai Uzņēmumu reģistra vide nav sveša, jo iepriekš viņa bijusi Juridiskās nodaļas vadītāja vietniece. L. Letiņa savulaik strādājusi arī Tieslietu ministrijas Komerctiesību nodaļā. Stājoties amatā, minējāt, ka nozīmīgi ir uzlabot UR informācijas sistēmas darbību un attīstību, to funkciju ietvaros „veicamo uzdevumu juridisko kvalitāti, draudzīgumu, ērtību lietotājiem, kā arī sadarbspēju ar citiem kā publiskā, tā privātā sektora pakalpojumiem”. Kādas attīstības ieceres slēpjas zem šiem vārdiem – ko plānots mainīt, uzlabot un kā tas ietekmēs...

Jēdziens „procesu digitalizācija” jau kļuvis par mūsu ikdienas dzīves neatņemamu sastāvdaļu. Uzņēmēji var digitalizēt dažādus komercdarbībā izmantotos procesus – biznesa vadības, grāmatvedības, personālvadības, IKT un citus, kas paaugstina to konkurētspēju un produktivitāti. Pat grūti iedomāties, kā varētu atgriezties tai laikā, kad iztikām bez interneta un ar to saistītajām tehnoloģijām. Taču, lai kaut ko digitalizētu, nepieciešama informācija jeb dati, ko no analogā formāta pārnest uz digitālo un vēl panāktu, ka procesi kļūst automatizēti. Uzņēmējdarbībā šādu datu kopu kļūst arvien vairāk. Par digitalizāciju šai žurnāla numurā runājam ar Uzņēmuma reģistra jauno vadītāju Laimu Letiņu, jo viņas vadībā turpināsies aizsāktais iestādes modernizācijas process. Ko tas nozīmēs reģistra klientiem? Noteikti palīdzēs monitorēt būtisku informāciju par partneriem, atvieglos izmaiņu veikšanu reģistra datos un nodrošinās, ka valsts iestādes pašas iegūs datus no sistēmām un tādējādi tiks minimizēti birokrātiskie procesi. Arī grāmatvežiem būs ieguvumi, jo visbiežāk no viņiem tiek prasīts uzmanīt, lai klienti vai sadarbības partneri nenāktu no ekonomikas...

NUMURA INTERVIJA Uzņēmumu reģistra informācija – biznesam noderīgs rīks. Saruna ar Laimu Letiņu, Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāri JURISTA PADOMS Aizmugurisks spriedums. Notiesāts, pašam nezinot – vai tas ir iespējams, un ko darīt šādā situācijā? Olavs Cers, Zvērinātu advokātu birojs CersJurkāns SIA partneris, zvērināts advokāts Kā pārvaldīt sankciju riskus. Skaidro Edvīns Draba, ZAB Sorainen vecākais jurists, sertificēts naudas atmazgāšanas novēršanas speciālists NODOKĻI Aktualitātes Eiropas Savienības nodokļu tiesībās. Jūlija Sauša, Mag. Iur., Jūlijas Saušas juridiskais birojs valdes priekšsēdētāja IEPIRKUMI Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE Eiropas Savienības Tiesas atziņas lietās, kas saistītas ar patērētāju tiesībām. Iveta Zelča, LLM., Mag. iur., zvērināta advokāte Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Nodokļu piedziņa, ja uzņēmumam nav valdes. Taisnīga un objektīva tiesas procesa norise. Atvaļināšana no dienesta veselības stāvokļa dēļ. Kaspars Rācenājs, Latvijas Brīvo arodbiedrību...

Eiropas Savienības Tiesa (EST) 2024. gada 18. aprīlī lietā C605/21 Heureka Group a.s. pret Google LLC1 pieņēma tiesību normu piemērotājiem noderīgu spriedumu konkurences tiesībās, kurā ir izskatīts jautājums par noilguma termiņa sākumu un efektivitātes principu zaudējumu piedziņas lietās. 1 Sk. arī EST 2022. gada 22. jūnija spriedumu lietā Volvo un DAF Trucks (C267/20, EU:C:2022:494). Lietas ietvaros tika skatīts jautājums par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2014/104/ES (2014. gada 26. novembris) par atsevišķiem noteikumiem, kuri valstu tiesībās reglamentē zaudējumu atlīdzināšanas prasības par dalībvalstu un Eiropas Savienības konkurences tiesību pārkāpumiem 10. pantu, 22. panta 1. punktu, kā arī par šīs tiesību normas piemērojamību laikā. Direktīvas 2014/104/ES 10. pantā „Noilguma termiņi” ir noteikts, ka dalībvalstis saskaņā ar šo pantu paredz noteikumus, kas piemērojami noilguma termiņiem zaudējumu atlīdzināšanas prasību celšanai. Tajos paredz, kad sāk skaitīt noilguma termiņu, kāds ir tā ilgums un kādos apstākļos tas tiek pārtraukts vai apturēts. Noilguma termiņus nesāk skaitīt,...

Šajā rakstā pabeigsim apskatīt Senāta Civillietu departamenta 2023. gada nolēmumus, kas saistīti ar Darba likuma piemērošanu, valdes locekļa nodarbinātības jautājumiem, Civillikuma un Civilprocesa likuma normu piemērošanu, kas var noderēt arī darba strīdu risināšanā. Ņemot vērā žurnāla ierobežoto apjomu, atsevišķiem nolēmumiem norādīsim tikai galvenās tēzes. 2023. gada 28. septembra spriedums lietā Nr. SKC–390/2023 Pirmās instances tiesas spriedums stājas spēkā daļā, ar kuru apmierināta prasība par parāda 50,82 eiro piedziņu un noraidīta prasība par zaudējumu atlīdzības 39,93 eiro piedziņu. Savukārt ar apgabaltiesas spriedumu apmierināta prasību par zaudējumu atlīdzības 200,20 eiro piedziņu, bet noraida daļā par 11 996,88 eiro piedziņu. Senāts saskaņā ar Civilprocesa likuma 44. panta pirmās daļas 1. punkta „a” apakšpunktu un ceturto daļu noteica, ka izdevumi advokāta palīdzības samaksai ir atlīdzināmi 67,69 eiro (30% no 50,82 eiro / 2 + 30% no 200,20 eiro). Senāta sprieduma motivācija apskatīta turpmāk. Senāts norādījis, ka Civilprocesa likuma 44. panta otrā daļa ietver sevī principu, ka...

Jau pavisam drīz gandrīz visus darba devējus ietekmēs jaunas Eiropas Savienības direktīvas1 ieviešana nacionālajos tiesību aktos. Minētā direktīva paredz novērst nevienlīdzīgu darba samaksu starp vīriešiem un sievietēm, kuri veic vienādu vai vienādas vērtības darbu. 1 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2023/970 (2023. gada 10. maijs) par to, lai ar darba samaksas pārredzamības un izpildes mehānismu stiprinātu to, kā tiek piemērots princips par vienādu darba samaksu vīriešiem un sievietēm par vienādu vai vienādi vērtīgu darbu Ar direktīvas pamatprincipiem un darba devējiem ieteicamo rīcību personālvadības speciālistus iepazīstināja Viktorija Lavrova, PwC nodokļu nodaļas vadītāja, un Edgars Riņķis, PwC Legal jurists. Nevienlīdzīgas attieksmes problēmu darba tirgū raksturo Pasaules Bankas pētījumā „Sievietes, bizness un likums 2024” konstatētie dati. Tie liecina, ka vidēji uz katru vīrieša nopelnīto vienu ASV dolāru sievietes saņem tikai 77 centus. Samaksas plaisas novēršanai starp dzimumiem līdz šim tikai 35 pasaules valstīs izstrādāts normatīvais regulējums. Pētījums atklāj, ka kopumā sievietēm esot nodrošinātas tikai...