BILANCES JURIDISKIE PADOMI E-ARHĪVS

Šajā rakstā pievērsīsimies G20 dalībvalstu ministru pieņemtajai deklarācijai par starptautisko sadarbību nodokļu jomā un Eiropas Savienības Tiesas 2024. gada 29. jūlija spriedumam lietā C–623/22, kurā izskatīts jautājums par agresīvu nodokļu shēmu plānošanas apkarošanu. Deklarācija par starptautisko sadarbību nodokļu jomā G20 dalībvalstu ministri pirmo reizi ir vienojušies par visaptverošu atsevišķu nodokļu deklarāciju, kas atspoguļo līdzšinējos starptautiskās nodokļu sadarbības sasniegumus, šīs sadarbības nozīmi un apņemšanos to turpināt.1 1 Sk. https://www.oecd.org/en/about/news/press-releases/2024/07/statement-by-the-oecd-secretary-general-g20-tax-declaration.html. Riodežaneiro G20 dalībvalstu ministru deklarācijā par starptautisko sadarbību nodokļu jomā (turpmāk – Deklarācija) ir uzsvērts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) darbs, lai padarītu starptautiskos nodokļu pasākumus godīgākus un tie efektīvāk darbotos, tostarp arī automātiskā informācijas apmaiņa, izmantojot Globālo forumu par pārredzamību un informācijas apmaiņu nodokļu vajadzībām (Global Forum on Transparency and Exchange of Information for Tax Purposes). Deklarācijā G20 dalībvalstis norāda, ka tās atzinīgi vērtē vietējās nodokļu reformas, ko nesen veikušas vairākas G20 dalībvalstis, lai novērstu nevienlīdzību un veicinātu godīgākas un progresīvākas nodokļu...

Sankciju ievērošana ir kļuvusi par svarīgu pienākumu uzņēmumiem. Katra kļūda vai nepietiekama pārbaude var novest līdz nopietnām sekām uzņēmuma reputācijai vai pat draudēt ar kriminālatbildību. Kā rīkoties uzņēmumiem, veicot klientu pārbaudi sankciju jomā, kādas grūtības var rasties, vērtējot potenciālos sadarbības partnerus, skaidro Jānis Ciguzis, zvērinātu advokātu biroja BDO Law AML un sankciju prakses grupas vadītājs. Kādi ir konkrētie pienākumi likuma subjektiem klientu pārbaudei sankciju jomā? Uz ko attiecas obligātās prasības par noteiktu procedūru veikšanu, un kas jādara tiem, uz kuriem šādas prasības neattiecas? Jūs minējāt svarīgu niansi – ir likuma subjekti, kas uzskaitīti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (NILLTPFN likums) 3. pantā: kredītiestādes, juridisko pakalpojumu sniedzēji, zvērināti advokāti, ārpakalpojuma grāmatveži, nekustamo īpašumu darījumu starpnieki un vēl citas personas, kuras veic saimniecisko vai profesionālo darbību un kurām noteikti konkrēti pienākumi, piemēram, izveidot iekšējās kontroles sistēmu (IKS). Pats pamats IKS izveidei ir komersanta darbībai piemītošo risku novērtējums –...

Pēc šīs vasaras spēcīgās vētras un lietavām sociālajos tīklos raisījās diskusijas par iespējamajiem apdrošinātāju atteikumiem izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību plūdu ietekmē cietušo īpašumu īpašniekiem. Kā iemesli atteikumiem tika minēti noslēgto apdrošināšanas līgumu noteikumi, tajos noteiktā jēdziena „plūdi” definīcija, kā arī noteikumos paredzētie izņēmumi. Atsevišķu apdrošinātāju sākotnējā nostāja daudzos radīja arī zināmu sašutuma vētru un pārdomas par apdrošinātāju rīcības ētiskumu un tiesiskumu. Apdrošināšanas atlīdzības atteikuma gadījumi Apdrošināšanas līguma likuma 31. pantā ir noteikts, ka apdrošinātājam nav tiesību atteikties izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību apdrošināšanas līgumā noteiktajā termiņā, ja ir saņemti pierādījumi par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos. Vienlaikus Apdrošināšanas līguma likums paredz vairākus gadījumus, kad apdrošinātājam nav tiesību izmaksāt apdrošināšanas atlīdzību. Vairāk izņēmumu, kad apdrošināšanas atlīdzība tomēr var netikt pilnīgi vai daļēji izmaksāta, paredz arī apdrošināšanas līgumi un to noteikumi, kuriem, slēdzot apdrošināšanas līgumus, nereti netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Apdrošināšanas atlīdzības izmaksas pilnīgs vai daļējs atteikums nenoliedzami ir fakts, kas finansiāli negatīvi ietekmē apdrošinājuma ņēmēja mantiskās intereses. Līdz...

NUMURA INTERVIJA Par sankciju ievērošanu atbild ne tikai uzņēmuma valde. Ar Jāni Ciguzi, BDO Law AML un sankciju prakses grupas vadītāju, sarunājas Ikars Kubliņš JURISTA PADOMS Likumisko procentu piedziņas iespēja nepamatota apdrošināšanas atlīdzības izmaksas atteikuma gadījumā. Inita Apšeniece, Zvērinātu advokātu birojs “CersJurkāns” SIA, zvērināta advokāte KONKURENCE Kā izpaužas dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana? Ievas Dāboliņas, Konkurences padomes Analītiskā departamenta direktores vietnieces, skaidrojumu pierakstīja Inese Helmane NODOKĻI Aktualitātes starptautiskajās un ES nodokļu tiesībās. Jūlija Sauša. Mag. Iur., Jūlijas Saušas juridiskais birojs valdes priekšsēdētāja IEPIRKUMI Aktuālā tiesu prakse publisko iepirkumu lietās. Evija Mugina, Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāja vietniece, Juridiskā departamenta direktore TIESU PRAKSE EST atziņas, ja par grūtniecību uzzināts pēc atlaišanas no darba. Iveta Zelča, Mag. Iur., zvērināta advokāte, LL.M. Eiropas Savienības tiesībās Aktuāli strīdi darba tiesiskajās attiecībās: Vai nelaimes gadījums noticis darbā, ja nav bijis rakstiska darba līguma? Prasības celšanas termiņš, ja...

Vasaras mēneši paskrējuši, laiks domāt par ražas novākšanu! Tas, tiešā nozīmē, attiecas uz lauksaimniekiem, taču arī valsts pārvaldei jādomā, kā piepildīt nodokļu apcirkņus. Augusta nogalē izskanēja publiski paziņojumi par to, ka nākamā gada valsts budžetā var parādīties iztrūkums un ka par jaunām iniciatīvām pagaidām domāt pāragri. Iespējams, būs atkal jāsavelk josta, jo tā dēvētā fiskālā telpa rādās ar mīnusa zīmi. Tomēr daudzi uzņēmēji ar neskaidrajām vēstīm par iespējamo nodokļu likmju pārskatīšanu nebija mierā, tika draudēts pat pārcelt uzņēmējdarbību uz kaimiņvalstīm, kur nodokļu likmes ir komercdarbības attīstībai draudzīgākas. Tiesa, sociālajos tīklos bija lasāms arī jurista brīdinājums, ka, ja formāli reģistrē uzņēmumu citā valstī, bet reāli uzņēmums atrodas Latvijā, no pašmāju nodokļiem izvairīties nevarēs. Kā valdībai un Saeimai veiksies ar kompromisa atrašanu, vai vairākkārt izstrādātie un pēc tam mainītie priekšlikumi nebūs „izlējuši no vanniņas bērnu”, varēsim spriest, iespējams, jau šomēnes, jo oktobrī sāksies ar valsts budžeta piepildīšanu saistīto likumprojektu izskatīšana. Tikmēr veram vaļā žurnālu...

Šajā lietā tiesa skatīja jautājumu, vai administratīvajā tiesā ir jāskata prasījumi par diskrimināciju, ja to pamatā ir privāttiesiskas attiecības. Senāta Administratīvo lietu departamenta 2024. gada 22. februāra rīcības sēdēs lēmums lietā Nr. SKA–461/2024 (670000824) Pieteicēja bija noslēgusi darba līgumu ar Latvijas Universitāti. Darba līgums paredzēja, ka pieteicēja strādā par pētnieci projektā, kas tiek īstenots atbilstoši Ministru kabineta 2016. gada 19. janvāra noteikumiem Nr. 50 „Darbības programmas „Izaugsme un nodarbinātība” 1.1.1. specifiskā atbalsta mērķa „Palielināt Latvijas zinātnisko institūciju pētniecisko un inovatīvo kapacitāti un spēju piesaistīt ārējo finansējumu, ieguldot cilvēkresursos un infrastruktūrā” [..] īstenošanas noteikumi”. Projekta īstenošanas gaitā pieteicēja vēlējās izmantot grūtniecības un bērna kopšanas atvaļinājumus, sazinājās ar padomi un noskaidroja, ka garāka atvaļinājuma izmantošanas gadījumā viņa būs spiesta atteikties no projekta izstrādes, jo projekta izstrādes termiņus nav iespējams pagarināt. Pieteicēja vērsās Administratīvajā rajona tiesā un lūdza atzīt par prettiesisku Latvijas Zinātnes padomes faktisko rīcību, diskriminējot pieteicēju dzimuma dēļ, un atlīdzināt tās rezultātā nodarītos...

Šajā lietā varēs atrast atbildi uz būtisku jautājumus, kas ir saistīts ar darba devēja atprasījuma tiesību realizāciju. Proti, vai neesot darba devēja rīkojumam par ieturējumu veikšanu, tam vēlāk rodas tiesība celt atbilstošu prasību tiesā? Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 25. janvāra spriedums lietā Nr. SKC–107/2024 (C29361721) Lietas faktiskie apstākļi Papildus darba algai un komandējuma naudai darba devēja bija piešķīrusi darbiniekam naudas līdzekļus izdevumiem, kas saistīti ar amata pienākumu veikšanu. Pēc darba tiesisko attiecību izbeigšanās darbinieka rīcībā ir palikuši viņam avansā izmaksātie un neizlietotie darba devējas naudas līdzekļi. Darbinieks cēla prasību par darba samaksas 6497,40 eiro piedziņu, tā tika noraidīta. Darba devēja savukārt cēla pretprasību par avansā pārmaksāto 4688,68 eiro piedziņu. Apelācijas instances tiesa darba devēja pretprasību apmierināja, un šajā daļā Senāts arī spriedumu atcēla un ierosināja kasācijas tiesvedību. Senāta atziņas Darba likuma 78. panta trešā daļa nav interpretējama atrauti no pārējām šī panta daļām Darba likuma 78. panta pirmajā daļā ir uzskaitīti...

Arī vasarā Eiropas Savienībā norisinājušies svarīgi notikumi nodokļu pasaulē, par kuriem uzzināsit šajā rakstā. Tāpat vēršam uzmanību uz nodokļu aktualitātēm Latvijā un esošo nodokļu regulējumu, kuru atbilstību valsts pamatlikumam pārbaudīs Satversmes tiesa. Satversmes tiesā šā gada 8. jūlijā ierosināta lieta par Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 4.1 panta pirmās, otrās un ceturtās daļas un 17. panta 7.1 daļas atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 105. panta pirmajam un trešajam teikumam par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas aprēķina un apmaksas kārtību un šī nodokļa piemērošanu caurplūstošajām dividendēm (lietas sagatavošanas termiņš ir šā gada 8. decembris). Savukārt šā gada 28. jūnijā ierosināta lieta par kredītiestādes pienākumu maksāt kredīta ņēmēju aizsardzības nodevu (lietas sagatavošanas termiņš ir 28. novembris). Satversmes tiesā šā gada 19. jūnijā ierosinātas divas lietas par uzņēmumu ienākuma nodokļa piemaksas veikšanas pienākumu, kā arī tās aprēķināšanas kārtību pēc patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju pieteikumiem (abu ierosināto lietu sagatavošanas termiņš ir šā gada 19. novembris). Eiropas Komisijas 2024. gada...

Raksts ir turpinājums žurnāla 2024. gada jūnija un jūlija numuros publicētajam apskatam par 2023. un 2024. gadā pieņemtajiem Latvijas Republikas Senāta nolēmumiem publisko iepirkumu lietās. Izņēmumu apstrīdēšanas iespēja Vai ir pieļaujama pieteikuma par sabiedrisko pakalpojuma sniedzēja rīkota iepirkuma, ja iepirkuma priekšmets ietver likumā noteiktos izņēmumus, izskatīšana tiesā administratīvā procesa kārtībā? Šāds jautājums ir risināts Senāta 2023. gada 22. novembra spriedumā lietā SKA–186/2023. Sabiedrisko pakalpojumu sniedzējs (pašvaldībai piederošs siltumapgādes uzņēmums) rīkoja konkursu par siltumenerģijas piegādi, un konkursā iepirkuma komisija par uzvarētāju atzina pieteicēju. Vēlāk sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja valde nolēma iepirkumu pārtraukt, jo pieteicējas piedāvājums nav ekonomiski izdevīgs. Pieteicēja šo lēmumu apstrīdēja Iepirkumu uzraudzības birojā (IUB) un vēlāk arī pārsūdzēja tiesā. Pieteicējas prasījums tiesā bija par lēmuma pārtraukt konkursu atzīšanu par prettiesisku. Vērtējot jautājumu tiesvedības laikā, vai pieteicējas pieteikums ir pieņemams, Senāts norādīja, ka Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumā ir noteikti šā likuma piemērošanas izņēmumi, kad sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja īstenota preču vai pakalpojumu iegāde...

Eiropas Savienības Tiesā (turpmāk – EST) ir pieņemts tiesību normu piemērotājiem noderīgs spriedums par Ukrainas valstspiederīgo (trešās valsts valstspiederīgie) norīkošanu darbam citā dalībvalstī, ja uzturēšanās ilgums citā dalībvalstī pārsniedz 90 dienas 180 dienu posmā. EST 2024. gada 20. jūnija spriedums lietā C–540/22 SN u.c. pret Staatssecretaris van Justitie en Veiligheid Lietas apstākļi Vairākiem Ukrainas valsts­piederīgajiem Slovākijas ie­stādes izsniedza pagaidu uzturēšanās atļauju, kas bija derīga līdz 2020. gada 21. novembrim. Ukrainas valsts­piederīgie strādāja Slovākijā reģistrētajā sabiedrībā ROBI spol s.r.o., kura viņus norīkoja darbā Nīderlandē reģistrētajā sabiedrībā Ivens NV, proti, uzdevumu veikšanai Roterdamas ostā (Nīderlande). ROBI 2019. gada 4. decembrī informēja Nīderlandes atbildīgās iestādes par to darbu būtību, kuros Ukrainas valsts­piederīgie tika norīkoti, un darbu ilgumu, kas sākotnēji bija paredzēts uz laiku no 2019. gada 6. decembra līdz 2020. gada 4. martam. Neilgi pirms plānoto darbu beigām, t.i., 2020. gada 28. februārī, ROBI informēja Nīderlandes atbildīgās iestādes par darbu pagarināšanu līdz 2021. gada 31....

Rakstā turpinām skatīt Latvijas Republikas Senāta aktuālos spriedumus darba tiesībās. Šajā reizē pieminētas divas civillietas un viena administratīvā lieta, kurā skaidrotas gan Darba likuma, gan Civillikuma normas, kā arī pamatots, kāpēc ar nodarbinātību saistītā strīdus situācija nav risināma administratīvā procesa kārtībā. Senāta Civillietu departamenta 2024. gada 17. janvāra spriedums lietā Nr. SKC–129/2024 (C77838522) Darba likuma 110. pantā ir noteikts, ka darba devējs var celt prasību tiesā par darba līguma izbeigšanu, ja darbinieku arodbiedrība nepiekrīt darba līguma uzteikumam. Šādā gadījumā strīds tiek skatīts tiesā un ar spriedumu tiek izlemts par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. Šajā lietā radās strīds, vai Darba likuma 112. panta pirmās daļas tiesību norma, kas paredz pienākumu izmaksāt atlaišanas pabalstu, ir piemērojama arī gadījumā, kad darba tiesiskās attiecības ir izbeigtas ar tiesas spriedumu pēc darba devēja iniciatīvas. Tāpat Senātam bija jāatbild uz jautājumu, vai darbiniekam ir tiesības prasīt likumiskos nokavējuma procentus, ja darba devējs ir nepamatoti atteicis izmaksāt darbiniekam kādu...

Pēdējos gados Latvijas darba tirgū arvien biežāk tiek pieminēts gan augsti kvalificētu, gan mazkvalificētu darbaroku trūkums. Tā dēļ dažiem uzņēmumiem pat nākas atteikties no jauniem pasūtījumiem. Darbaspēka pieejamība ir arī viens no iemesliem, kāpēc mazinās Latvijas pievilcība investoru skatījumā. Tomēr sabiedrībā asas diskusijas norit par nepieciešamību Latvijā kā darbaspēku ievest ārzemniekus no trešajām valstīm1. Ar grozījumiem Imigrācijas likumā, kas pieņemti šā gada 23. maijā un stājās spēkā 8. jūnijā, pastiprināts kontroles mehānisms trešo valstu pilsoņu piesaistē. 1 Trešo valstu pilsoņi, kuri nav Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu, Eiropas Ekonomikas zonas valstu (ES27 + Lihtenšteina + Islande + Norvēģija) pilsoņi un Šveices Konfederācijas pilsoņi. Izmaiņas paredz tiesības Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei (PMLP) pieņemt lēmumu par aizliegumu uz laiku no viena līdz trīs gadiem fiziskajai vai juridiskajai personai uzaicināt ārzemnieku, ja tiks konstatēts, ka pārkāpti ar ārzemnieka ieceļošanu un uzturēšanos saistītie normatīvie akti. Iepriekš spēkā esošais regulējums neparedzēja atbildīgajām iestādēm pietiekami plašas tiesības ierobežot...

Viena no potenciāli riskantām situācijām, kad uzņēmumiem iespējams iedzīvoties problēmās ar konkurences tiesību regulējumu, ir kopīgu piedāvājumu iesniegšana iepirkumos. Kas jāņem vērā, iesniedzot šādus piedāvājumus, kādās situācijās to drīkst, un kādās – nedrīkst darīt? Par to uzņēmējus Konkurences padomes organizētajā vebinārā informēja Ieva Šmite, Aizliegtu vienošanos departamenta direktore, un Maija Buša, Konkurences padomes Aizliegtu vienošanos departamenta vecākā eksperte. Kad ļauts apvienot spēkus? Vairumā gadījumu kopīgu piedāvājumu iesniegšana iepirkumos neradot sarežģījumus. Konkurences likumā pastāv atsevišķa norma (11. panta pirmās daļas 5. punkts), kas to atļauj darīt, ja vien mērķis nav kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci. „Doma ir, lai tirgus dalībnieki, kuri nespēj iepirkumā piedalīties individuāli, varētu iesniegt piedāvājumus, apvienojoties ar citu tirgus dalībnieku, kurš ir līdzīgā situācijā,” sacīja M. Buša. Tomēr svarīgi saprast, kas tieši ir atļauts, un kas – ne. Viens no svarīgākajiem apsvērumiem, kas jāņem vērā – vai tirgus dalībnieks būtu spējīgs konkrētajā iepirkumā piedalīties arī individuāli, neapvienojoties ar citu? Ja...

Tieši uzņēmēju ierosinājumi ir viens no iemesliem, kāpēc tika grozīts Imigrācijas likuma regulējums attiecībā uz viesstrādnieku piesaisti, uzskata Jānis Lielpēteris, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) politiskais direktors. Darbaspēka trūkums, tā ierobežotā pieejamība, ja neskaita vēl citas krīzes, ko izjūt komersanti – Covid–19 pandēmijas sekas, Krievijas iebrukumu Ukrainā, energoresursu sadārdzinājumu, ir viena no galvenajām problēmām. Turklāt tā ir izjūtama visos tautsaimniecības sektoros. Uzņēmēju ierosinājumi uzlabot imigrācijas noteikumus lielā mērā saistās ar darbaroku trūkumu, kas Latvijā aizvien ir aktuāls. Nevar teikt, ka tā ir darba devēju liela vēlme – piesaistīt darba ņēmējus no trešajām valstīm, tā teikt, dodiet ārvalstniekiem priekšroku. Nereti viesstrādnieki darba devējam izmaksā finansiāli dārgāk, jo jāmaksā tāds atalgojums, kāds ir noteikts normatīvajā regulējumā, – līdz šī gada pirmajai pusei tā bija vidējā alga valstī. Ar Imigrācijas likuma grozījumiem paredzēts, ka Ministru kabinetam līdz augusta beigām ir jāizstrādā noteikumi, nosakot jomas, kā arī prasības un kritēriji uzņēmumiem, kuri darbam Latvijā ir...

Interešu konflikts ir situācija, kurā valsts amatpersonas privātās intereses var ietekmēt tās profesionālo lēmumu pieņemšanu, vienlaikus mazinot sabiedrības uzticēšanos valsts amatpersonai, konkrētai institūcijai un publiskajai pārvaldei kopumā. Šajā rakstā apskatīti divi ierobežojumi, kas jāievēro valsts amatpersonai: aizliegumu veikt amata pienākumus interešu konflikta situācijā un amata savienošanas ierobežojumus. Interešu konflikts var izpausties dažādos veidos, piemēram, valsts amatpersona pieņem lēmumu par sava radinieka (laulātā vai bērna) pieņemšanu darbā, pamatojoties uz konkursa komisijas lēmumu, vai valsts amatpersona vizē vai saskaņo dokumentu, kura saturs attiecas uz tās radinieku. Uz jautājumu, kas amatpersonai jādara, lai nenonāktu interešu konfliktā, īsā atbilde ir vienkārša: tai jāievēro likumā „Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” noteiktie ierobežojumi, aizliegumi un pienākumi. Turklāt tiesību normas skaidri nosaka rīcību, kas amatpersonai ir jāievēro, lai nenonāktu interešu konfliktā. Pie tam valsts amatpersonai ir jāraugās, lai tā ne tikai, veicot amata pienākumus, nenonāktu interešu konfliktā, bet arī netiktu apšaubīta tās darbības objektivitāte un neitralitāte. Aizliegums...