Apšauba, vai akcīzes nodokļa celšana kompensēs budžeta iztrūkumu

Ar plānotajiem grozījumiem likumā "Par akcīzes nodokli" paredzēts kompensēt nodokļu reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus, skaidro Finanšu ministrija. Likuma grozījumi paredz celt akcīzes nodokli degvielai, cigaretēm un alkoholam.

Svinu nesaturoša benzīna akcīzes nodokli par 1000 litriem paaugstinās par 7,8% - no 436 eiro līdz 470 eiro 2018.gadā. Svinu saturoša benzīna akcīzes nodokli par 1000 litriem paaugstinās par 24% - no 455,3 eiro līdz 564 eiro.

Dīzeļdegvielas akcīzi no 2018.gada palielinās par 11% - no 341 eiro līdz 378 eiro par 1000 litriem. Savukārt sašķidrinātās naftas gāzes akcīzes nodokli palielinās par 12% - no 231 eiro līdz 206 eiro par 1000 litriem.

Akcīzes nodokļa likmi cigaretēm cels par 5,5% - no 67 eiro par 1000 cigaretēm patlaban līdz 70,7 eiro no 2018.gada 1.jūlija. Savukārt vīna akcīzes nodokli cels par 18% - no esošajiem 78 eiro par par 100 litriem līdz 92 eiro. Akcīzes nodoklis alum augs par 24% - no esošajiem 4,5 eiro par katru absolūtā spirta tilpumprocentu līdz 5,6 eiro.

Alkohola starpproduktiem no 15 līdz 22 tilpumprocentiem cels akcīzi par 15% - no esošajiem 130 eiro par 100 litriem līdz 150 eiro. Savukārt pārējiem alkoholiskajiem dzērieniem cels akcīzes nodokli par 15% - no esošajiem 1450 eiro par absolūtā spirta procentu līdz 1670 eiro.

Līdzšinējā pieredze rāda - strauji palielinot akcīzes nodokli un līdz ar to dzēriena cenu plauktā, ieņēmumi valsts kasē sarūk, nevis pieaug. Balstoties uz aprēķiniem, Latvijas alkohola nozares asociācija (LANA) aicina valdību palikt pie iepriekš apstiprinātā akcīzes nodokļa pieauguma plāna un piedāvā vēl nebijušu kompromisu - proti, ja pusgada laikā neizdosies ieņemt Finanšu ministrijas plānoto nodokļu apjomu bez finanšu ministrijas plānotās akcīzes palielināšanas, nozares uzņēmēji atbalstīs augstāku akcīzes likmes ieviešanu alkoholiskiem dzērieniem 2018.gada otrajā pusē, lai kompensētu pirmajā pusgadā neieņemtos nodokļus.

“Neplānotais, atsevišķām kategorijām pat pieckārtējs nodokļa pieaugums, ko rosina Finanšu ministrija, nāk kā spontāna reakcija ar cerībām iegūt finansējumu nodokļu reformas īstenošanai. Tomēr mūsu aprēķini liecina, ka tas nenotiks. Nozare prognozē ievērojamu legālā alkohola aprites kritumu, zaudētas priekšrocības salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm un nelegālā tirgus pieaugumu, kas radīs arī papildu slodzi kontrolējošām iestādēm tā izskaušanai. Esam pārliecināti par savu aprēķinu pamatotību un tāpēc aicinām lēmuma pieņēmējus dot mums pusgadu ilgu periodu to pierādīšanai,” pauž Latvijas alkohola nozares asociācijas (LANA) izpilddirektors Dāvis Vītols.

Uzņēmēji atgādina vēsturisko pieredzi kad, strauji palielinoties akcīzes nodokļa likmei stipriem alkoholiskajiem dzērieniem, saruka gan uzņēmēju, gan arī valsts ienākumi. Proti, laikā no 2008. līdz 2011.gadam alkoholisko dzērienu akcīzes nodokļa likme pieauga par 41%, legālie pārdošanas apjomi samazinājās par 44% un akcīzes ieņēmumi saruka par 16% jeb 16 miljoniem eiro. Papildus tam valsts zaudēja 35,6 miljonus eiro PVN un zaudējumi skāra arī citus nodokļu segmentus - UIN, IIN, sociālos nodokļus u.c.