Ar likuma grozījumiem rosina mainīt mazu nodokļu parādu piedzīšanas praksi, jo piedziņas izmaksas pārsniedz ieguvumu

Valsts kancelejā iesniegts Finanšu ministrijas sagatavotais likumprojekts "Grozījumi likumā "Par nodokļiem un nodevām"", kura saskaņošana notikusi vēl pagājušā gada vasarā un turpinājās šī gada februārī. Likumprojekts paredz izmaiņas saistībā ar nepiedzenamā nodokļu parāda sliekšņa pārskatīšanu; izmaiņas elektroniskās informācijas uzskaites būvlaukumā regulējumā; izmaiņas nokavējuma naudas aprēķināšanas regulējumā, kā arī citas izmaiņas, kas tostarp paredz aktualizēt atsevišķas tiesību normas, pamatojoties uz Valsts ieņēmumu dienesta (VID) iniciatīvu.

Kā norādīts likumprojekta anotācijā, saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 26. panta 6.¹ daļu ir noteikts, ka nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu, izņemot muitas nodokli un citus līdzvērtīgus maksājumus, neuzsāk, ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 eiro.

Atbilstoši minētā likuma 18. panta pirmās daļas 11. punktam nodokļu administrācijai ir pienākums piedzīt bezstrīda kārtībā termiņā nesamaksātos nodokļus, nokavējuma naudas, soda naudas un citus valsts noteiktos maksājumus šā likuma 26. pantā paredzētajā kārtībā.

Tātad VID ir deliģēts pienākums piedzīt ikvienu nodokļu parādu, sākot no 15,01 eiro. Savukārt saskaņā ar likuma 29. panta otro daļu nokavējuma naudu aprēķina par nodokļu un nodevu maksājuma samaksas termiņa nokavējumu 0,05 procenti par katru nokavēto dienu no laikā nenomaksātā pamatparāda, ja konkrētā nodokļa likumā nav noteikti citi nokavējuma naudas apmēri.

Ņemot vērā minēto, VID ir jāiegulda resursi, lai atgūtu minēto nodokļu parādu. Taču Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas 2023. gada 13. decembra sēdē tika skatīts jautājums par VID administrētajiem nodokļu parādiem un to pārvaldību. 

VID pārstāvji vērsa komisijas uzmanību uz to, ka 2023. gadā minimālās nodokļu parāda piedziņas izmaksas bija 39 eiro, kas pārsniedz likumā noteikto nodokļu parādu piedziņas slieksni 15 eiro. 

Tas nozīmē, ka valsts iztērē divreiz vairāk nekā iegūst, ja nodokļu maksātāja parāds ir tikai nedaudz virs 15 eiro. Tolaik arī tika norādīts, ka VID veiktā piedziņas procesa kopējās izmaksas 2023. gada 11 mēnešos bija vairāk nekā 6,5 miljoni eiro. Turklāt, nosakot piedziņas procesa ilgumu (ap 2,5 stundas), nebija ņemtas vērā tādas darbības kā komunikācija ar nodokļu maksātāju pirms piedziņas uzsākšanas, nodokļu samaksas termiņu pagarinājumu un labprātīgās nomaksas grafiku iesniegumu izskatīšana un lēmumu pieņemšana, kā arī citas ar parādu pārvaldību saistītās darbības, kas arī tās netieši ir saistītas ar iestādes izmaksām nokavēto nodokļu maksājumu iekasēšanas nodrošināšanai. VID arī norādījis, ka maksājumu parādi uz 01.11.2023. līdz 15 eiro bija 37 440 nodokļu maksātājiem jeb 21,1% no parādnieku kopējā skaita, un no parāda kopējās summas 536,96 milj. eiro šī parāda apjoms bija 0,12 milj. eiro jeb 0,02% no parāda kopējās summas.

Lai netērētu budžeta līdzekļus šo mazo parādu piedziņas darbam, Finanšu ministrija rosinājusi noteikt, ka nodokļu parādu nepiedzen, ja tā kopsumma ir mazāka par nodokļu administrācijas izmaksām, kas saistītas ar lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanu un piedziņas uzsākšanu. 

Šāda risinājuma pluss: paaugstinoties VID minimālajām piedziņas izmaksām, nav nepieciešams ik reizi veikt grozījumus likumā, bet mīnuss: nodokļu maksātājam nav iespējams paredzēt normas piemērošanas sekas. Tomēr jāņem vērā, ka likumdevējs ir uzdevis nodokļu maksātājam nepārprotamu pienākumu noteiktajā termiņā un pilnā apmērā nomaksāt nodokļus. Tādējādi nodokļu maksātājam nevajadzētu rasties tiesiskajai paļāvībai, ka no šī pienākuma izpildes ir atbrīvots.

Ja piedāvātais risinājums valdībai un pēc tam Saeimai šķitīs pieņemams, VID nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāks, ja piedzenamā parāda kopsumma būs mazāka par izmaksām, kas saistītas ar VID lēmuma par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu pieņemšanu un piedziņas uzsākšanu. VID tīmekļvietnē tiks publicētā informācija par iestādes izmaksām, kas nepieciešamas, lai pieņemtu lēmumu par nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu un uzsāktu piedziņu. VID arī vērš uzmanību, ka šīs izmaksas nav individuālas (tādas, kuras rēķināmas katrā konkrētā lietā), bet vienas (attiecībā uz visiem vienādas) visās lietās. Savukārt jau uzsāktie nokavēto nodokļu maksājumu piedziņas procesi (t.i., procesi, kas uzsākti par nokavēto nodokļu maksājumu parādu sākot ar 15,01 eiro), tiks turpināti un pabeigti arī pēc tiesību normas par parādu piedziņas sliekšņa palielināšanu spēkā stāšanās, neatkarīgi no atlikušās piedzenamā parāda summas.

Likumprojekta izstrādes laikā ir ņemts vērā Latvijas Pašvaldību savienības un Latvijas Lielo pilsētu asociācijas viedoklis, ka nav pamata mainīt minimālo piedzenamās nekustamā īpašuma nodokļa (NĪN) parāda summas apmēru. Ņemot vērā spēkā esošās fiskālās kadastrālās vērtības un minimālo nodokļa maksājumu 7 eiro gadā, likumprojektā iekļautie grozījumi paredz, ka attiecībā uz nokavētajiem NĪN maksājumiem nokavēto nodokļu maksājumu piedziņu neuzsāks, ja piedzenamā parāda kopsumma nav lielāka par 15 eiro. Tādējādi attiecībā uz nokavēto NĪN tiek saglabāts esošais likuma 26. panta 6.¹ daļā noteiktais nodokļu parāda piedziņas slieksnis.

Izmaiņas plānotās arī uz nokavējuma naudas aprēķinu. Finanšu ministrija piedāvā sekojošu risinājumu, veicot grozījumus likuma 29. pantā:

• par vienotajā nodokļu kontā iemaksājamo nodokļu (izņemot muitas nodokli), nodevu un citu valsts noteikto maksājumu samaksas termiņa nokavējumu maksātājam aprēķinās nokavējuma naudu divas reizes mēnesī, katra mēneša 1. un 15. datumā;
• nokavējuma nauda netiks aprēķināta, ja  ja nokavētais nodokļu, nodevu un cits valsts noteiktais maksājums saņemts līdz šī maksājuma samaksas termiņa mēneša pēdējam datumam;
• ja nokavētais nodokļa, nodevas un cits valsts noteiktais maksājums saņemts līdz nokavējuma naudas nākamajam aprēķina datumam, tad par samaksas termiņa nokavējumu no nokavējuma naudas pēdējā aprēķina datuma līdz nokavētā nodokļu, nodevas un cita valsts noteiktā maksājuma samaksas dienai nokavējuma naudu neaprēķinās;
• ja nodokļu maksātājs ir precizējis iesniegto deklarāciju, tad, izpildoties konkrētiem normā uzskaitītajiem nosacījumiem, nokavējuma naudu par papildu aprēķināto maksājumu netiks aprēķināta;
• ja deklarācija ir iesniegta, pārkāpjot nodokļu normatīvajos aktos noteikto iesniegšanas termiņu, tad par nodokļu, nodevu un citu valsts noteikto maksājumu samaksas termiņa nokavējumu nokavējuma naudu neaprēķinās, ja no nodokļu maksātāja līdz konkrētajā nodokļa likumā noteiktajam maksāšanas termiņam saņemta iemaksa vienotajā nodokļu kontā, kas uz deklarācijas iesniegšanas brīdī nav izmantota citu saistību segšanai.

Likumprojekts paredz arī citas izmaiņas, par ko informēsim turpmāk.

Lasiet arī:

• Ar IIN neapliks darba devēja palīdzību naudā darbiniekiem noteiktai medicīnas palīdzībai
• Skolēnu mācību uzņēmumiem ar ieņēmumiem līdz 3000 eiro gadā nebūs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem
• Kādi nodokļi uzņēmumam ir jāmaksā par bezprocentu aizdevumu darbiniekam?