Ministru kabineta sēdē 4. februāri izskatīti grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru", kas saskaņo minēto likumu ar iepriekš pieņemtajiem grozījumiem Zemesgrāmatu likumā, kas paredz, ka juridiskajām personām un juridiskajiem veidojumiem, neatkarīgi no to reģistrācijas vietas, ir pienākums atklāt savus patiesos labuma guvējus pirms tiesību nostiprināšanas uz nekustamo īpašumu Latvijā. Šādu regulējumu plāno ieviest, lai palielinātu caurspīdīgumu un efektīvāk cīnītos ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju.
Arī tiem uzņēmumiem, kas nav reģistrēti Latvijas Uzņēmumu reģistrā vai citā ES dalībvalsts reģistrā, būs jāatklāj savus patiesos labuma guvējus. Iepriekš šāda prasība attiecās tikai uz juridiskajiem veidojumiem, kas uzsāk darījuma attiecības vai iegādājas īpašumus, taču tagad normatīvais regulējums aptvers arī gadījumus, kad ārvalstu juridiskie subjekti nostiprina īpašuma tiesības kā mantinieki vai ķīlas turētāji. Līdz ar to tiks aizpildīta esošā normatīvā plaisa, kas līdz šim ļāva noteiktiem uzņēmumiem iegūt īpašumus Latvijā, neatklājot patieso īpašnieku identitāti.
Ārvalstu juridiskās personas netiks reģistrētas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros, kā tas notiek ar vietējiem uzņēmumiem. Tomēr informācija par to patiesajiem labuma guvējiem tiks iekļauta īpašā reģistrā. Likumprojekts arī precizē, ka Uzņēmumu reģistrs papildinās juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistru ar datiem par nereģistrētajiem tiesību subjektiem. Tas nozīmē, ka informācija par šiem subjektiem būs pieejama piecus gadus pēc to patieso labuma guvēju statusa izbeigšanās, tāpat kā tas ir attiecībā uz vietējiem uzņēmumiem. Tas nodrošinās, ka darījumu caurspīdība tiek saglabāta arī gadījumos, kad īpašumus iegūst subjekti no ārvalstīm.
Pašlaik tiesību subjekti, kuri reģistrē ziņas par saviem patiesajiem labuma guvējiem Valsts ieņēmumu dienestā, ir salīdzinoši maz. Saistītajā likumprojektā ietvertās prasības persona varēs izpildīt trīs veidos:
1. reģistrējot tiesību subjektu Reģistra vestajos reģistros un atklājot tā patiesos labuma guvējus;
2. nodrošinot informācijas esamību kādas citas ES dalībvalsts reģistrā;
3. reģistrējot tiesību subjekta patiesā labuma guvēja informāciju Reģistra vestajā juridisko veidojumu patieso labuma guvēju reģistrā.
Ņemot vērā to, ka daļa no tiesību subjektiem, kuri ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta vestajā Latvijā nodokļu maksātāju reģistrā, ir reģistrēti arī kādā ES dalībvalsts reģistrā, informāciju par šo subjektu patiesajiem labuma guvējiem būs iespējams nereģistrēt Reģistrā, bet gan tikai pievienot pie nostiprinājuma lūguma informāciju no attiecīgās dalībvalsts reģistra. Līdz ar to gadījumos, kad tiesību subjekts ir reģistrēts kādā ES dalībvalstī, tam nav nepieciešams veikt dubultu informācijas par patiesā labuma guvēju reģistrāciju. Līdz ar to tikai tādiem tiesību subjektiem, kuri ziņas par savu patieso labuma guvēju nebūs reģistrējuši Reģistrā vai arī tādiem tiesību subjektiem, kuri ziņas par savu patieso labuma guvēju nebūs reģistrējuši kādā ES dalībvalsts reģistrā, var rasties pienākums reģistrēt ziņas par subjekta patiesajiem labuma guvējiem gan Uzņēmumu reģistrā, gan Valsts ieņēmumu dienestā.
